Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
turpmāko dzīvi!<br />
21. Viņi iespraucas kādā viņiem iegalvotā cerībā tik neizkustināmi, ka savu dvēseļu ļaunos maldus<br />
beigās pat tur par nemaldīgu patiesību1<br />
22. Protams, priesteri to diemžēl veicina, jo tāda cilvēku krāpšana viņiem vienmēr sagādā pārtikušāko<br />
dzīvi. Cilvēki ir pietiekami dumji un tādēļ labprāt tādu krāpšanu pacietīgi panes. Bet pie manis tas<br />
sen tā nav; es gribu vai nu skaidrību vai kādu mani pilnīgi likvidējošu nāvi.<br />
2<strong>3.</strong> Pēc kāda moku pilna gada es pametu arī senticīgos un ar kādu persiešu karavānu devos uz mājām,<br />
tas nozīmē uz Jeruzalemi un drīz templī kļuvu levits un pēc tam varizejs (varizaer- sargs, gans) un<br />
drīz pēc tam nonācu šeit, kur es kā jūdu priesteris nu kalpoju pilnus vienpadsmit gadus.<br />
24. Ne caur vārdiem, ne darbiem es cilvēkus neesmu padarījis dumjākus kā viņi bija iepriekš, bet<br />
gudrākus arī nē; jo es domāju: Ja dumjība viņus dara laimīgus, ļauj viņiem nešaubīties! Jo pat pierādītākā<br />
patiesība viņiem neko labāku nedod! — Ar to es tev nu esmu rādījis kā es īstenībā domāju un kāds<br />
es esmu.<br />
25. Ja cilvēku dotie likumi, kurus ir grūti ievērot, par cilvēku nosaka, vai viņš esot taisnīgs vai noziedznieks,<br />
tad tavas likumīgi tīrākās būtnes priekšā acīm redzami esmu noziedznieks un tevis dēļ nespēju<br />
un nedrīkstu vest sarunas ar tavu svētumu.<br />
26. Ja tev tāpat kā man noteicošais ir ne cilvēku dotie likumi, bet gan vienīgi cilvēks kāds viņš ir pēc<br />
savas dabas, tad, neskatoties uz savu dievišķību, kas uz mani pavisam neattiecas, tu ar mani tikpat labi<br />
vari vest sarunas kā es ar tevi! Bet no manis tādēļ negaidi kādu pateicību vai kādu godināšanu, — un<br />
kaut tu būtu pats Jehova, jo tad es būtu tavs darbs un neredzu nekādu iemeslu kādēļ man būtu tevis jābīstas<br />
vai jāmīl un jāgodā!<br />
27. Ak, ja es iepriekš tev būtu varējis lūgt kādu esamību, tad attiecības būtu pavisam citādas, arī tad<br />
ja es būtu kāds dzīvības draugs. Bet es esmu kļuvis dzīvības ienaidnieks, jo nabaga godīgā cilvēce vienmēr<br />
smaka zem visādu dumju un nederīgu likumu nožēlojamākā spaida. Vienīgi laimīgie ir tie cilvēki,<br />
kuri jau no paša sākuma savus vientiesīgos līdzcilvēkus prata tā īsti ļauni apkrāpt, jo viņi sevi vienmēr<br />
prata pārcelt pāri katram likumam.<br />
28. Caur visādiem viņpasaules apsolījumiem viņi savu nabaga līdzcilvēkus padara aklus, lai paši šeit<br />
jo brīvāk var pavisam labi dzīvot. Es to lietu pazīstu un zinu kas man sagaidāms no kādas turpmākās<br />
viņpasaules dzīves. Tādēļ man arī nav nekādas bailes kāda visuvarena Dieva un vēl mazāk kāda liela un<br />
lai cik varena pasaules valdnieka priekšā.<br />
29. Dieva es tādēļ nebīstos, ka Viņam acīm redzami vajag būt pārāk gudrai būtnei, kuram tas patiesi<br />
tomēr nevar sagādāt kādu patiku mocīt kādu niecīgu tārpu putekļos, jo Viņš, ja tas Viņam ir kļuvis par<br />
apgrūtinošu var tūkstots reiz iznīcināt ar vieglāko dvesmu. Kā ļoti gudra būtne Dievs saprātīgā kārtā<br />
par to no manis arī nevar prasīt nekādu godināšanu un pielūgšanu un nekādu mīlestību, tādēļ ka nelūgts<br />
un neaicināts Viņš manī licis nožēlojamu esamību, caur varas kāru un mantkārīgu cilvēku mutēm<br />
māca cerēt uz viņpasaules svētlaimi un tādu mācību man jātur par tīrāko patiesību, kamēr tūkstots un<br />
vēlreiz tūkstots pieredzes no visām pusēm man pārliecinoši rāda pretējo un lielā daļa no visiem tās kapiem<br />
skaļi kliedz: Cilvēk, visa tava dzīvība ilgst tikai no šodienas līdz rītam!<br />
30. Tu redzi, ka pie manis ar sen slavināto ticību un ar tās mierinošo pavadoni, mīļo cerību pavisam<br />
nekas nav iesākam! Tādēļ dod man patiesību, kuru es dzīvu jutīšu kā šo manu esamību un es varu iztikt<br />
bez kādas ticības, kā arī bez katras tukšas cerības!<br />
31. Tu gudrais un varenais Jehova vīrs, nedod mums cilvēkiem garus un alkatīgus zobus, kuri pēc<br />
tam neko nedabū kost! Es ar tevi, tu gudrais draugs, nebūtu runājis tik atklāti, ja es no tavām pirmītējām<br />
runām un mācībām nebūtu secinājis, ka tevī mājo patiesība un ka arī tu esi viens, kas domā godīgi<br />
ar nabaga cilvēci.<br />
32. Bet ja arī tev būtu kāds slepens plāns, tad atstāj mani pie patiesības, kuru es caur tūkstots pieredzēm<br />
sev grūti un rūgti esmu ieguvis.”<br />
219. Kur jāmeklē patiesība.<br />
1. Es saku: “Draugs, ja tu ko esi pazaudējis un tad to meklē kādā svešā vietā, kur tu neko neesi pazaudējis,<br />
bet pēc tam paudi sašutumu, ja tu pazaudēto neatrodi un brīnies, ka tik ilgi un ar visu čaklumu<br />
un lielo pašaizliedzību meklēdams, tu tomēr neko neesi atradis, — ja arī tu esi gudrs un lietišķs vīrs,<br />
244
Change language