11.04.2018 Views

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

visu šo Zemi, šo lielo Sauli, Mēnesi un visas tev saredzamās zvaigznes, pret kuru pasauļu lielumu visa šī<br />

zeme tikko dēvējama par mazāko smilšu graudiņu, vienā acumirklī varētu iznīcināt tikpat ātri, kā viņš<br />

pirmīt iznīcināja akmeni. Bet ja tu tici, ka zemes virsmas kultūra atkarīga tikai no cilvēkiem, te tu vareni<br />

maldies!<br />

8. Es tev gribu dot kādu tīrumu, bet iepriekš to aplikt ar manu lāstu, un pēc tam tu tad vari strādāt,<br />

kā tu gribi, un tas tev nenesīs pat ērkšķus un dadžus taviem tārpiem par barību. Sējējs izvagotā zemē<br />

gan liek sēklu; bet pie sēšanas līdzstrādāt vajag arī manam eņģelim un tā svētīt tīrumu, citādi tas mūžam<br />

nenesīs nekādus augļus! — Vai tu to saproti?”<br />

9. Bet ja Zemes virsmas galvenie strādnieki kāda barības augļa nešanai vienmēr ir Mani eņģeļi, tad<br />

izdevīgā vajadzības gadījumā viņi arī sēšanu pat varētu ņemt uz sevis, kā viņi to arī dara daudzās šīs zemes<br />

vietās, kur neviens cilvēks nav spēris kāju.<br />

10. Bet tā kā cilvēki grib ciest senajā lāstā un ar visu varu paši grib strādāt savai miesai — nu, pie tam<br />

maniem eņģeļiem vienmēr ir ļoti labi svētīt atpūtas dienas!<br />

10. Vajadzības un to ļaunums<br />

1. (KUNGS): “Vai jūs nebijāt par kādreizējo Zemes Ēdeni, kur tika radīts pirmais cilvēks? Šīs Ēdene<br />

bija liels dārzs un uz labāko apgādāts ar visas Zemes labākiem augļiem, un tomēr iepriekš kāda cilvēka<br />

rokām to bija neiespējams varēt apstrādāt. Tā pirmajiem cilvēkiem nebija nekādas mājas un pilsētas,<br />

— viņiem bija ārkārtīgi maz vajadzību, kas bija viegli apmierināmas, bet pie tam bija veseli, vienmēr<br />

sasniedza ļoti lielu vecumu un gandrīz vienmēr stāvēja redzamā savienībā ar debess varām.<br />

2. Bet caur Sātana iedvesmu Kains savam dēlam Enokam uzcēla līdzīga nosaukuma pilsētu, un caur<br />

to viņš bija ielicis pamatus visiem Zemes ļaunumiem.<br />

<strong>3.</strong> Es jums saku: “Cilvēkam dzīvei uz šīs zemes pavisam nevajag daudz; bet cilvēka augstprātībai, viņa<br />

slinkumam, viņa iedomībai, viņa savtībai un varaskārei vajag neaprakstāmi daudz, un tomēr tās nekad<br />

nav apmierināmas.<br />

4. Par to visvairāk tiek barotas cilvēku rūpes un pavisam dabīgi cilvēkiem tad vairs nav laika nodarboties<br />

ar to, ar ko viņiem īstenībā būtu jānodarbojas, jo no Dieva viņi tikai tādēļ ir tikuši likti uz šīs<br />

Zemes.<br />

5. No Ādama līdz Noasam kalnu bērni nekad neveda nekādus karus, jo viņiem bija tikai ļoti niecīgas<br />

vajadzības un neviens negribēja vairāk, kas tur bija viņu brālim, bet vecāki savu autoritāti iepretī viņu<br />

bērniem cienījamā kārtā vienmēr uzturēja caur to, ka viņi vienmēr palika viņu bērnu gudri vadītāji,<br />

skolotāji un padomdevēji.<br />

6. Bet ielejā, kur sirdī un prātā aklie cilvēki savus vadoņus, skolotājus un padomdevējus sāka ļoti<br />

krāšņi izgreznot, svaidīja viņu galvas, rotāja ar kroņiem un lielākas cieņas dēļ viņiem piešķīra visādu<br />

varu, te tad arī bija beigas ar dzīvi zem vieglām un mazām vajadzībām!<br />

7. Greznībai ir liels kuņģis, kas nekad nav pieēdināms. Uz kādas šauras līdzenas vietas zeme no augsnes<br />

vairs nevarēja izaudzēt pietiekami daudz barības, un grūti apmierināmie greznību mīlošie cilvēki<br />

sāka izplesties tālāk un tālāk, okupētās zemes tūlīt dēvēja par pilnīgu viņu īpašumu, tūlīt pēc tam rūpējās<br />

par greznību un caur to pamodināja skaudību un greizsirdību un caur to drīz arī nenovīdību, ķildas,<br />

nesaskanas, karus un beigās spēcīgākais uzvarēja un kļuva valdnieks pār vājajiem un spieda viņus<br />

strādāt un visā viņam pakļauties. Bet spītīgie tika sodīti un pat ar nāves draudiem piespiesti pilnīgākai<br />

paklausībai.<br />

8. Un redzat, tas viss bija Zemes ārējās kultūras, mīlestības uz greznību un no tās izejošās augstprātības<br />

sekas.<br />

9. Bet ja es nu Manā garā nākdams no debesīm jūs atkal gribu vest atpakaļ uz pirmo cilvēku laimīgo<br />

pirmstāvokli un jums rādu to sen aizmirsto ceļu uz Dieva valstību, kā jūs te varat teikt, ka tie no manis<br />

uzstādītie noteikumi, lai kļūtu Mani mācekļi, esot pārāk stingri un vispārībai pilnīgi neizpildāmi!<br />

10. Es jums saku: Jūgs, ko es lieku uz jūsu pleciem, ir maigs, un nasta, ko es jums piedāvāju nest, ir<br />

spalvas viegla pret to, ko jūs nu dienu no dienas nesat.<br />

11. Cik tālu visā pasaulē ir vērstas jūsu rūpes! Jums nav miera un atpūtas ne dienu, ne nakti; un tas<br />

viss vienīgi tikai pasaules dēļ, lai jūs kaut kur it kā nezaudētu no jūsu iedomātās greznības un jūsu labklājības,<br />

kas balstās uz jūsu vājo brāķu un māsu bieži asiņaino sviedru rēķina.<br />

12

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!