You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tiecībā ar mūsu dvēseles iekšējo dzīvību, bet ko tu ar to it kā gribēji atklāt vēl dziļāk, par to man gan<br />
varbūt vēl ilgi nav ne jausmas! Vai arī te jau it kā jābūt iztirzātam, ka pirms visām lietām vajadzēja būt<br />
Dievam?”<br />
12. MATAELS saka: “Katrā ziņā, bet par to tev vēl nevar būt ne miglaina jausma, jo tu pats vēl ilgi<br />
neesi sācis tvaikot.”<br />
28. Mataela runa par Dievu<br />
1. (MATAELS) saka: “Redzi, to ko tu dēvē par Dievu, es dēvēju par dzīvo ūdeni; bet ūdens sevī sava<br />
paša dzīvību nepazīst. Bet kad caur vareno mīlestības likumu, kas ir līdzīga smaguma spiedienam pret<br />
esamības centru, tas izejot no sevis tad tiks novests līdz vārīšanās, te dzīvības gars savā brīvībā paceļas<br />
virs iepriekš gūstā turētā ūdens, un te tu redzi Dievs garu lidināmies virs ūdens, kā Mozus par to paziņoja.<br />
Un gars pazīst sevi un ūdeni un atzīst, ka tas kopš mūžības ar ūdeni ir viens un tas pats. Un šī mūžīgā<br />
atziņa tieši arī ir saprotama zem “lai top gaisma!”<br />
2. Bet ja tavs gars, draugs, lidināsies virs tava vārošā dzīvības ūdens, tad tu arī patiesi sāksi pazīt tavu<br />
dzīvību un Dieva dzīvību tevī.<br />
<strong>3.</strong> Redzi, visai esamībai reiz vajag iesākties, tai vajag kaut kad sākties, citādi tā arī neiespējami kaut<br />
kad eksistēt. Ja kāda pati sevi un visu citu pazīstoša dzīvība un pats sevi apzinošs spēks nekad speciāli<br />
nebūtu sācies, tad tā arī vēl ilgi nebūtu te; bet tā kā tā reiz ir sākusies, tad tā arī jau sen tikpat labi ir te,<br />
kā arī mēs īpaši šeit esam tādēļ, ka mēs reiz sākām būt kā tas, kas mēs nu esam.<br />
4. Bet mēs jau bijām arī pirms šīs esamības, bet tā kā vēl neattīstījies auksts dzīvības tvaiks aukstā,<br />
mierīgā ūdenī; un tā arī augstākai dzīvības potencei Dievā ir dubulta esamība, vispirms mēma, vienīgi<br />
tikai savu esamību apzinoša un pēc tam kāda no kādas iekšējas darbības sākuma radusies, brīvi sevi<br />
caur un cauri pazīstoša un sīki sevi caurredzoša esamība!<br />
5. Tādēļ arī Mozū teikts: “Sākumā Dievs radīja debesis un zemi, zeme tās dziļumos bija tuksnešaina<br />
un tukša un tumša.” Bet kas tad tā īstenībā ir debesis un kas zeme? Vai tu zem tā it kā domā šo zemi,<br />
kas tevi nes, vai debesis, kas tev dod gaismu un gaisu? Ak, cik tālu tu te būtu no patiesības! Kur toreiz<br />
vēl bija šī zeme un šīs debesis?<br />
6. Redzi, ar to ir tikai neskaidri norādīts, ka Dieva mūžīgais dzīvības spēks tā esamībā sāka atšķirti<br />
pētīt un pazīt. Un te “Debesis” attēlo sevi pašu pazīstošu sava Es gudrību; bet sava centra mīlestībā<br />
kvēlojošā smaguma punktā un mīlestības karstā centrā, kas te ir domāts zem izteiciena “zeme”, vēl bija<br />
tumšs un tuksnešains un tukšs, tātad bez kādas sevi paša dziļākas izpratnes.<br />
7. Bet jo vairāk sevi apzinošas masas sāka uz to spiest, centrs kļuva karstāks un karstāks. centrs nonāca<br />
augstākā kvēlē un no vārošā dzīvības ūdens pacēlās tvaiks (gars), tagad brīvi lidinājās virs mēmā<br />
un mierīgā mūžīgās pirmesamības ūdens, un sevi caur un caur pazina; un šī pazīšana tieši ir tā gaisma,<br />
kurai pēc debess un zemes radīšanas Mozus Dievs tūlīt liek tumsu iznīcināt.<br />
8. Tikai no tā brīža Dievs, kā kāds Vārds, pats kļūst par Vārdu, un šis Vārds “Lai top!” ir sevi pašu<br />
caur un caur pazīstoša brīva griba, kāda esamība esamībā, kāds vārds vārdā, kāds viss visā!<br />
9. Un tikai no šī brīža no tagad sevi caur un caur pazīstoša brīvākās gribas pirmdzīvības avota sāk<br />
iziet ārā visa cita dzīvība. — Vai tev nu jau ir kāda jausma?”<br />
29. Kirenija runa par viņa gudrību un Mataela atbilde uz to<br />
1. KIRENIJS saka: “Ak jā, nu man ir kāda īsti krietna jēga, un tas jo vieglāk, ka es tikai šajā naktī<br />
dzirdēju kādu šim pavisam līdzīgu Mozaiskās pirmradīšanas vēstures izskaidrojumu. Tā lieta jau tā<br />
būs; bet man tas jau pāriet pārāk lielā gudrībā un es nevaru un negribu sevi pārāk piepūlēt, lai kaut ko<br />
aptvertu dziļākos dziļumos. Pie manis tai lietai vajag iet viegli, ja tai jābūt man noderīgai; bet ja tā iet<br />
pārāk dziļi un gudri, tad ar manu aptveršanu bieži pēkšņi ir galā!<br />
2. Īsi un labi, lai paliek pie tā, ko es esmu teicis. Jūs no manis esat apgādāti un jums nav jātiek atņemtai<br />
nevienai iespējamībai, cik dziļi tikai vienmēr iespējams iespiesties jūsu gudrībā un nabaga cilvēcei,<br />
kur tikai vienmēr vēlams vest uz pareiza ceļa, — kaut gan es jums atklāti atzīstu, ka pārāk dziļa iespiešanās<br />
dzīvības būtībā vispārībai drīzāk būtu kaitīga, nekā labumu nesoša.<br />
<strong>3.</strong> Aplūkojiet tikai paši sevi un jautājiet sev, vai visas jūsu patiesi ārkārtējās zināšanas un gudrība jūs<br />
32
Change language