3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

7. Mataels slepeni piezīmē: “Tagad tu viņus esi sagrābis īstajā vietā! Tagad viņi tūlīt sāks mainīt savu
viedokli un savus vārdus!”
8. Uz to priekšnieks atbild: “Vai tad arī līdz tavām ausīm ir nonākušas tā ļoti bēdīgi slavenā pūšļotāja,
kuram namdara cirvis ir kļuvis par smagu un kas savu iztiku mīļāk meklē saldā dīkdienībā nekā solīdā
darbā, krāpšanās? Redzi mūs, kā likumīgus priesterus, kā mēs no taviem vārdiem un sejas izteiksmes
secinām, tu pa katru cenu gribi nu tiesāt, bet kāds galeras vergs, kāds ļaužu musinātājs, kuram ar dažu
Rīta zemju burvestību palīdzību no tevis zināmā mērā ir brīva pase, var darīt ko grib un viņa vārdam
tavā priekšā varētu būt daudz lielāks svars nekā mūsējam par kura patiesību tomēr skaļi runā prāts, labāks
saprāts un likumīgā kārtībā esošu cilvēku jūtas; es pazīstu to cietumnieku, kuru tu domā, bet ar to
jau arī tev visu esmu pateicis!”
9. Kirenijs, par šo piezīmi redzami uzbudināts, saka: “Pavisam labi, jūs nu man par kādu vīru esat
izteikuši savas domas, kā savam zaudējumam nekad nevarētu pateikt labāk! Bet šoreiz jūs man mazākais
tiktāl esat pateikuši patiesību, ka savas sirdis jūs man parādījāt tieši tādas kādas tās ir. Es pārāk labi
pazīstu to jūsu galeras vergu un ziņu kas Viņš ir; bet nu arī jūs es pilnīgi pazīstu un zinu kas esat jūs! Ka
es katram tūlīt nepieņemu kā tīru monētu, līdz es viņu neesmu sīki pārbaudījis, par to es tieši pie jums
parādu nenoliedzamāko pierādījumu.
10. Šeit jūsu priekšā stāv tagadējais Pontus ķēniņš. Vēl vakarrīt viņš manā priekšā stāvēja kā sasaistīts
noziedznieks un viegli būtu varējis tikt nolādēts pie krusta. Bet es viņu sīki pārbaudīju un atradu viņu
pilnīgi nevainīgu un kā kādu ļoti gudru vīru vinu padarīju par to kas viņš nu ir!
11. Es esmu stingrāks kā katrs cits tiesnesis, bet pret katru esmu taisnīgs. Ja nepieciešamā pārbaudījuma
laikā kāds ir cietis pārestību, un es viņu atrodu nevainīgu, tad es, cik tikai tas ir manos spēkos,
viņa pārciestās ciešanas protu pārvērst priekā un laimē, par ko šis jaunais ķēniņš jums var kalpot kā
pierādījums.
12. Bet stingrāk kā kādu citu es esmu pārbaudījis šo Nācarieti un atradis, ka Viņš ir tik pilnīgs cilvēks,
kāds pirms viņa uz šīs zemes nekad nav staigājis. Tādēļ viņš arī ir pilns un caurstrāvots patiesa
Dieva Gara un viņā arī darbojas un runā tikai bezgalīgs, nekad neizmērojams spēks un visvarenība.
Tātad Nācarieti es esmu iepazinis un tagad kvēloju augstākā cieņā un mīlestībā uz viņu, kaut gan vārda
tiešajā nozīmē viņš ir senjūds.
13. Ak, arī mēs romieši protam cienīt jūdismu, ja tas ir tāds kādam tam jābūt pēc Mozus un visiem
praviešiem; pilns gara, spēka, mīlestības, patiesības un gudrības; bet jūdisms, kā tas no jums nu tiek
piekopts, mums garu un patiesību mīlošiem romiešiem ir svētās vietas pilnīgākās nopostīšanas šausmas,
kā jūsu pravietis Daniels jums to ir pareģojis! Tagad jums ir mana liecība par to no jums tik ļoti
nicināto Nācarieti.- Ko jūs man nu varat iebilst?”
144. Farizeji spriež par savu priekšnieku un Jēzu.
1. te visi rūdītie priesteri izplēš acis un viens pavisam klusu piezīmē, teikdams: “Nu, te mūsu attapīgajam
priekšniekam atkal reiz paveicies! Kāds kamieļgalva. Tagad mēs varam lūkot kā mēs no šīs peļķes
varēsim piecelties. Vai tas kamielis no priekšnieka varenā pavēlnieka priekšā nevarēja nācarieti ļoti slavēt?
Tad tai visai lietai nu būtu pavisam cits izskats! Tam kamielim tikpat labi kā kādam no mums tomēr
jau no Kirenija degungala vajadzēja redzēt, ka viņš pār kaklu un galvu ir pārņemts ar brīnumdarītāju
nācarieti un viņš tomēr nozākā valsts virspavēlnieka mīluli, it kā viņš patiesi Būtu Dievs zina cik stipri
pārliecināts par viņa nekrietnībām, bet tomēr nekad nav viņu redzējis, ar viņu runājis un pārbaudījis!
Ak, šo lopu no priekšnieka mēs pavisam vairs nevaram izmantot! Viņš tiks atcelts! Jo ja viņš vēl kādu
laiku runā, tad vēl šodien mēs visi nonākam pie krusta. Te ar valsts virspavēlnieku nav ko jokot!”
2. Pēc šīs piezīmes citi slepeni viņam saka: “Eji un valsts virspavēlniekam lūdz vārdu; bet tas ēzelis
no priekšnieka vairs nedrīkst runāt ne vārda! Varbūt mēs vēl tiekam sveikā cauri! Un ja tu mūs šeit no
šīs cilpas atbrīvo, tev jākļūst mūsu priekšniekam! ”
3. Uzrunātais saka: “Labi, es gribu mēģināt, — arī bez tā ka gribēšu kļūt priekšnieks!”
4. Pēc tam viņš iznāk no bara, pienāk pie Kirenija un lūdz viņam, lai arī viņš drīkstētu runāt.
5. Kirenijs saka: “Es no priekšnieka puses vēl gaidu kādu otru spriedumu par Nācarieti.”
6. Uzrunātais, arī farizejs, kas meklē sev līdzīgus, saka: “Augstais pavēlniek, viņš jau ir galā, viņa
gudrība ir cietusi avāriju un tādēļ viņš klusē kā kamielis tuksnesī. Viņš ir rupji kļūdījies un sapinies tīklā
152