Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
parasti!<br />
<strong>3.</strong> Kāda zināma jūdu sekta arī ticēja, ka pēc katriem simts gadiem Jērikas pilnīgas iekarošanas dienā<br />
par mūžīgu piemiņu Saule pie debesīm uzkavējas ilgāk bez kaut kāda tālāka ļauna iespaida uz Zemi.<br />
Tātad arī šie farizeji pie notikušās parādības nejuta gan drīz nekādas bailes.<br />
4. Daži Austrumu magi, kas ceļojot gadījuma pēc arī bija pilsētā, ka Saule, cik bieži tā dienā tiek pilnīgi<br />
aptumšota, par to pēc tam vakarā mirdz ilgāk, lai zemei atkal atlīdzinātu zaudējumu, ko caur dienas<br />
aptumšošanu tai nodarījusi. Tādēļ arī viņiem nebija nekādas bailes notikušā priekšā; bet visi gribēja<br />
šo parādību izmantot, lai ļaudīm iedzītu īstas elles bailes.<br />
5. Pēc šķietamās Saules nodzišanas tauta gan ķērās pie visādiem aizsarglīdzekļiem, kurus priesteri<br />
viņiem ieteica. Bet priesteru nepiepildāmajai mantkārībai tas vēl bija par maz, jo ļaudis tomēr vēl neatdeva<br />
visus viņiem piederošos dārgumus un citas vērtīgas lietas.<br />
6. Bet šādu nelietību manīja kāds vecs godājams GRIEĶIS, kas bija arī teicams dabaszinātnieks. Viņš<br />
pie sevis savā mājā ātri ieaicināja dažus saprātīgākos un, cik vien labi tas tikai bija iespējams, viņiem<br />
visā īsumā izskaidroja kādas šādas dabas parādības pavisam dabīgo un pilnīgi nekaitīgo iespējamību<br />
— bet līdztekus darīja viņus uzmanīgus uz priesteru negodīgāko nekaunību, piebilstot: “Redziet, ja no<br />
notikušās retās parādības it kā būtu jābaidās, tad viltīgie priesteri tik steidzīgi ar saviem maisiem neskraidītu<br />
pa ielām un neizspiestu visādus nedzirdētus upurus. Bet kad tad pēc dažām stundām Saule kā<br />
vienmēr pavisam noteikti gaiši uzausīs, tad šie krāpnieki vēlreiz skries pa visām ielām un no cilvēkiem<br />
prasīs pateicības upurus! Ejiet un sakiet tiem nabaga piekrāptiem ļaudīm, ka vecais gudrais grieķis liek<br />
viņiem to teikt!”<br />
7. Nu, šim vecajam grieķu dabas zinātājam pie vienkāršas tautas bija laba slava un viņa izteicieni kā<br />
skrejoša uguns izplatījās starp ļaudīm. Un tikko stundu pēc tam pastarā tiesa mainīja virzienu un priesteriem<br />
visus upurus vajadzēja atdot atpakaļ un pēc tam cik vien tikai iespējams, ātri laisties lapās, jo<br />
ļaudis kļuva arvien skarbāki un neviens svaidīts Dieva kalps vairs nebija drošs par savu dzīvību.<br />
8. Es to, protams, saskatīju iepriekš, un tādēļ Oruranu uz to darīju uzmanīgu tieši brīdī, kad dažus<br />
acumirkļus pēc tam jau sāka parādīties tautas sacelšanās pret priesterību nepārprotamās pēdas, — kaut<br />
gan tomēr bija daudzi, kas lielās bailēs uz briesmīgām lietām gaidīja ārpus pilsētas.<br />
9. Drīz pēc mana paziņojuma bija ieraugāms, ka pēkšņi sāka degt vairākas celtnes un pat līdz mūsu<br />
ausīm nonāca briesmīgi liela gaudošana.<br />
10. Te pie Manis steidzīgi pienāca Kirenijs kopā ar Jūliju un ar bailēm man jautāja, kas it kā notiek<br />
pilsētā, jo viss šis notikums viņam ļoti atgādina tautas sacelšanos! Bet Es viņam un jūlijam pavisam īsi<br />
atstāstīju visus lietas apstākļus, kā Es jums tikko atklāju.<br />
11. Kad Kirenijs un Jūlijs to dzird, viņi atkal pavisam nomierinās un tikai Man jautā, vai tam tikai<br />
nebūtu kāds citas sliktas sekas.<br />
12. Un Es teicu: “Jums ne niecīgākās, bet gan turienes priesterībai, jo tagad vienkāršā gudrā tauta<br />
pielabina dievus ar uguns upuriem, pie kam sadeg priesteru dzīvojamās mājas un dievu tempļi! Un šos<br />
priesterus jums tomēr it kā nebūs žēl, jo šim ļaunajam čūsku perējumam drīz vajag tikt iznīdētam! Šķietamajai<br />
saulei bija laba gaisma; jo tā aklajai tautai atklāja viņu dievu kalpu kauna darbus un viņi saņem<br />
savu labi nopelnīto algu!”<br />
116. Markusa prieks par priesteru sodīšanu.<br />
1. Te no savas maigākās un svētlaimīgās mīlestības snaudas Helēna atkal pamodās un nedaudz izbijās,<br />
kad viņa starp cilvēkiem uz kalna pamanīja satraukumu un reizē liesmās stāvošo pilsētu. Bet Jara<br />
viņu tūlīt satvēra aiz rokas un izskaidroja visus lietas apstākļus, pēc kam HELĒNA ātri nomierinājās un<br />
teica: “Jau pirms krietnas stundas es sirdī it kā paredzēju, ka pie šķietamās saules ātrās pazušanas šai<br />
pilsētai gandrīz nenovēršami stāvētu priekšā šāds liktenis; un redzi tur, šādu manu diezgan skumjo nojautu<br />
piepildīšanās ir jau mūsu acu un ausu priekšā! Bet Tu, ak Kungs, ar šķietamo sauli to noteikti arī<br />
jau paredzēji un tikai tagad parādās īstenais iemesls, kādēļ Tu liki tai mirdzēt!”<br />
2. ES saku: “Jā, jā, tu mans mīļais bērniņ, tā tā lieta gan varētu būt! Kādai gaismai, kuru Es esmu licis<br />
pie debesjuma, vienmēr ir daudz labu mērķu un ne tikai mirdzēšana, kas īstenībā ir tikai kāds ļoti apkārtots<br />
blakus mērķis.<br />
<strong>3.</strong> Aplūko saulesgaismu. Mirdzēšana par sevi gan būtu kas ļoti pakārtoti niecīgs; bet aplūko visas<br />
126