You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
man nu kas iekrīt prātā: Redzi, meistars var būt norādījis tikai uz to, ka attiecībā uz šo laiku viņš mums<br />
jaunekli parādījis kā jaunāko no saviem mācekļiem tā iemesla dēļ, ka šis jauneklis, tērpts laicīgā apvalkā,<br />
cilvēku sabiedrībā varbūt atrodas tikai dažas dienas!”<br />
<strong>3.</strong> SNETALS saka: “Jā, ja tas būtu iespējams, tad tev, protams, atkal būtu taisnība; bet zini, tā ko pieņemt,<br />
tas tomēr ir nedaudz pārdroši! Vai nu tas, vai Mozus; jo pie tādiem apstākļiem tie abi kopā nevar<br />
pastāvēt!”<br />
4. RIBARS saka: “To es nesaprotu! Kā vēl šodien no mutes mutē atstāsta, viens eņģelis tak septiņus<br />
gadus ilgi varēja būt Tobiasa pavadonis; kādēļ šis eņģelis nevarētu uz Zemes izturēt dažas dienas?! Šī<br />
Zeme tak tikpat labi ir Dieva darbs, kā viņš pats tas ir!<br />
5. Jā, ja tev ir taisnība, un arī Mataelam, neapstrīdami, bija taisnība, tad laicīgi ņemot, šis jauneklis<br />
gan katrā ziņā var būt mūžam lielā meistara kāds jaunākais māceklis! Viņa izskats un darbi acīmredzami<br />
apliecina kādu augstāku būtni no Debesīm. Bet ja šī būtne par sevi saka, ka viņa ir lielā meistara no<br />
Nācaretes kāds jaunākais māceklis, tad šim meistaram pēc sava gara acīmredzami vajag būt kungam pār<br />
visām Debesīm. Bet ja tā ir, tad mums rodas liels jautājums, ko mēs iemiesotā Visaugstākā un Visvarenākā<br />
vaiga priekšā varam darīt un darīsim. Jo tas patiesi nebūtu nekāds sīkums!”<br />
6. RIBARS saka: “Katrā ziņā; bet ja tas būtu tā, kā nu man vienmēr vairāk nešaubīgi šķiet esam, ko<br />
mēs te citu varētu darīt? Redzi, dievība ir brīva un dara, ko Viņa grib, un nabaga mirstīgie nevar Viņu<br />
ierobežot! Ja Viņa pie mums būtu nākusi kā tiesnesis, te mums noteikti klātos ļoti ļauni. Bet Viņa pie<br />
mums, mirstīgiem, nāca kā maigākais labdaris, lai ar kopš senatnes no tēva Enoka sludināto mīlestību<br />
noteikti vilktu mūs pie Sevis tuvāk, un šādos apstākļos Viņa neiedveš šausmas. Bet, kā man liekas, tad<br />
viņa Sevi Savā patiesīgumā dod pazīt vienīgi mīlestībai, jo mīlestība noteikti bija vienīgais Viņas šeit ierašanās<br />
motīvs. Bet ar prātu un ar visu mūsu augsti cildināto saprātu Viņa neļaujas pazīties.<br />
7. Un redzi, tagad man daudz kas kļūst skaidrāks. Iedomātais grieķis pirmīt nāca pie mums tik ļoti<br />
draudzīgi un pie tam mums jautāja, vai mēs negribētu iepazīties ar lielo Meistaru no Nācaretes, bet aiz<br />
sava veida bailēm mēs noteikti atteicāmies un nācām viņa pretī ar visādiem nenozīmīgiem, prāta izdomātiem<br />
iemesliem. Mēs baidījāmies no meistara, jo viņa māceklis mums jau bija rādījis, cik nolādēti<br />
sekli bija mūsu saprāta pamati.<br />
8. Līdz šim mēs vēl vienmēr spriedām ar prātu un izzinājām ļoti maz, un par diezgan spēcīgo nojausmu<br />
mums jāpateicas vienīgi gudrā jaunekļa belzienam, tā kā viņam acīmredzami pietrūka pacietības.<br />
Jo, kā es nu diezgan skaidri sāku atcerēties, pirms meistara garās runas viņš tak diezgan skaidri mums<br />
pateica priekšā, ka tieši šim grieķim vajag būt meistaram un nevienam citam; bet mūsu īsti cūciskais<br />
prāts mūsu dvēseles acīm vienmēr aizvilka priekšā trīs segas, un tā mēs vienmēr aiz kokiem neredzējām<br />
mežu.<br />
9. Tagad, kad spēcīgā belziena dēļ pret meistaru sākām sajust patiku, no mūsu dvēseļu acīm dažas<br />
segas, šķiet, ir tikušas noņemtas, un tādēļ mēs tagad arī sākam gaiši uzminēt. Es nu domāju, ka mums<br />
mūsu prāts tīri pār bortu jāmet jūrā un tā vietā jāseko mūsu sirds sajūtām, tad caur to mēs drīzāk nāksim<br />
pie kāda mērķa, nekā caur mūsu prātu, kas cilvēkiem tikai tādēļ tiek dots, kā ēdiena vārīšanai kastrolim<br />
dod pavārnīcu, proti, ēdiena apmaisīšanai. Bet ja ēdiens podā reiz ir izvārījies, tad maisāmā karote<br />
tālāk nav nepieciešama! — Kādas par to nu ir tavas un jūsu visu domas?”<br />
10. SNETALS pārsteigts saka: “Draugs, es jau redzu, ka tu pret grieķi vienmēr vairāk un vairāk jūt<br />
simpātijas. Tas tā gan ir arī pie manis, un tajā es tavām domām pilnīgi piekrītu, bet prāta atmešanai es<br />
pagaidām vēl nepiekrītu. Jo, ja kādas mūsos uzvirmojošas sajūtas dēļ mēs to atmetam, tad ar ko mēs<br />
esam priekšā meža dzīvniekiem, kas ir bez saprāta un tādēļ viņiem vajag sekot viņu sajūtu instinktiem?<br />
11. Redzi, cilvēku ļoti bieži pieveic visādām sajūtām, ja viņš te prātam neprasītu padomu, bet tūdaļ<br />
sekotu jūtām, kur viņš pie tam nonāktu? Tādēļ pēc manas izpratnes pirmām kārtām svarīgi prātu tikai,<br />
cik iespējams, attīstīt. Jo tikai, apgaismota saprāta vadītas, mūsu labākās jūtas mums var kļūt par patiesu<br />
svētību.<br />
12. Sajūtas cilvēkā līdzinās kādam daudzroku polipam jūrā, kas savas daudzās rokas vienmēr izstiepj<br />
pēc barības; bet citādi nekāda cita inteliģence šajā dzīvniekā nav pamanāma.<br />
1<strong>3.</strong> Ja nu cilvēks savu saprātu atmestu, tad viņš acīmredzami līdzinātos kādam šādam dzīvniekam; jo<br />
cilvēks ar tikai rupjām jūtām ir rijīgāks un baudkārāks, nekā katrs cits dzīvnieks. Cilvēka sajūtas vada<br />
un kārto tikai izglītots un attīstīts prāts, atdala sliktās un tad patur tikai labās un tīrās, un tādā veidā<br />
šķietamu cilvēku padara par patiesu cilvēku.<br />
86
Change language