You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tika uzskatīts kā šajā laikā notiekošo vētru sekas, tad izteiciens Maor izat arī nozīmē tikdaudz, kā “cīnīties”;<br />
un šis laiks, kā teikts, simboliski tad arī tika attēlots kā bruņās tērpts karotājs, kuru vēlāk pat padarīja<br />
par dievu. — Te tev nu ir tā trešā debesu zīme un no tā tu vari skaidri secināt, kas te slēpjas aiz jūsu<br />
kara dieva Marsa.<br />
10<strong>3.</strong> Ceturtās līdz sestās Zodiaka zīmes izskaidrojums<br />
1. (MATAELS): “Bet nu pārejam pie ceturtās! Atkal mēs redzam kādu dzīvnieku, proti, ļoti drosmīgu<br />
vērsi. Pēc aitu aprūpēšanas senās ganu tautas visas rūpes pirmām kārtām pievērsa liellopiem. Šajā laikā<br />
govis visvairāk sāk gribēt apaugļoties un te atdalīja spēcīgās no vājām un galvenās rūpes bija labu dzīvnieku<br />
audzēšanai.<br />
2. Vērsis, kas senajiem ēģiptiešiem bija nozīmīgāks par visu, jā, caur savas dabas īpašībām pat bija<br />
rakstu meistars, jo caur savu maurošanu smalkajās smiltīs bieži formēja dažādas figūras, tika attēlots<br />
ļoti drosmīgā stāvoklī, gandrīz stāvēdams uz divām pakaļkājām; un kas te bija dabīgāk, kā zvaigznāju,<br />
zem kura iepriekš minētā laikā nostājā Saule, un pie tam vēl pēc ārējā apveida apmēram uzrādīja kāda<br />
vērša stāvu, nodevēja par “Vērsi”.<br />
<strong>3.</strong> Pat romiešu Taurus cēlies no turienes un laiku gaitā tikai saīsināts no pirmsenā Taoursat, vai<br />
Tiaour sat, kas nozīmē tikdaudz kā: vērša laiks (sat) = stāvēdams uz pakaļkājām.<br />
4. Vēlāk šo laiku, proti, pie romiešiem, dēvēja arī par Aprili, bet kas senēģiptiešu valodā atkal nenozīmē<br />
neko citu, kā A (vērsis) uperi (atver) liz vai lizu (acis), arī: “Vērsi atver vārtus!” — proti, brīvo ganību<br />
vārtus. Ka ar laiku arī ēģiptiešu senais vērsis kļuva par dievu, tam tikko vajag caur kaut ko tikt vairāk<br />
pierādītam. — Tā mums ir mūsu priekšā uzticami un patiesi arī ceturtās Zodiaka zīmes izcelšanās, un<br />
mēs nu skatāmies, kā tad ir izcēlusies zīme zem nosaukuma un formas “Dvīņi”, kā Castors un Polluks!<br />
5. Tas būs ļoti viegli saprotami pierādāms, ja mēs apsveram, ka Ēģiptes senai ganu tautai ar liellopu<br />
apkopšanu gada galvenās rūpes un pūles bija aiz muguras. Pēc šī laika sanāca kopā draudzes pārstāvji<br />
un uz visu šo laiku izvēlēja vienu vai divus lietpratīgākos un iespējami saprātīgākos vērtētājus un it kā<br />
arī tiesnešus, kuri apskatīja un pārbaudīja, vai visas līdzšinējās pūles arī tika labi un svētību nesoši paveiktas.<br />
Pēc šī pamata tad tāds pārbaudītājs tika dēvēts par ka ie stori? un pārtulkots nozīmēja “Ko viņš<br />
ir darījis?” Pēc tam tam sekoja nopietni mudinājumi ar pavēles teikumu Po luxe men!, arī Poluzee men!<br />
— “Dod man par to gaismu, paskaidrojumu!”<br />
6. No tā cēlās vēlākie “Dvīņi”, bet pamatā Dvīņi bija tikai divi teikumi, proti, jautājuma teikums un<br />
pēc tam uzaicinājuma teikums. Ja draudzē uz šādu pārbaudi gāja divi šāda amata sūtņi, tad viens uzstādīja<br />
jautājuma teikumu un otrs uzaicinājuma teikumu, dabīgi, ne tikai vārda pēc, bet gan īstenībā.<br />
7. Bet ka tieši ap šo izlūkošanas un pārbaudīšanas laiku Saule tieši nostājās zem zināmā divzvaigžņu<br />
attēla, tad to arī nosauca par “Dvīņiem” un romiešu Gemini vai castor et pollux, kas caur cilvēku tukšu<br />
fantāziju dabīgi tāpat ir tikuši dievišķoti.<br />
8. Mūsu priekšā vēlreiz, tāpat kā iepriekšējie, uzticami un patiesi apgaismota nu ir piektā Zodiaka<br />
zīme; bet nu mēs pienākam pie sestās zīmes, un te mēs pēkšķi ieraugām “Vēzi”! Kā tad tas nonāca lielajā<br />
zvaigžņu aplī? Es jums saku, pavisam viegli un dabīgi, tāpat kā iepriekšējie!<br />
9. Redzat, šajā laika periodā diena ir sasniegusi savu augstāko un garāko ilgumu; pēc tam dienas garums<br />
vēža gājienā sāk iet atpakaļ. bet vienlaicīgi šajā trīsdesmit dienu ilgajā sestajā laika periodā, kurā<br />
nakts laikā šajā zemē, it sevišķi upes tuvumā, rasa kļuva ļoti spēcīga, vēži izkāpa no savām purvu alām<br />
un apciemoja tuvējās, viņus ļoti veldzējošās zāli un rasu bagātās pļavas. Pie Nīlas zemes dzīvojošie senie<br />
iedzīvotāji, dabīgi, to drīz pamanīja un sākumā centās nelūgtos viesus no treknajām pļavām padzīt, kas<br />
sevišķi šīs zemes pirmajiem iedzīvotājiem nebija nekāds viegls darbs, tā kā šo dūņu insektu <strong>lielais</strong> daudzums<br />
bija nesaskaitāms. Vispirms viņus sagaidīja ar uguni, savāca kaudzēs un sadedzināja, bet tas pret<br />
to dzīvnieku lielo daudzumu neko nedeva. Bet pie sadedzināšanas vienmēr izplatījās ļoti laba un vilinoša<br />
smarža, un jau senie iedzīvotāji domāja, ka šie dzīvnieki varbūt būtu ēdami. Bet neviens negribēja<br />
uzsākt cepeti baudīt.<br />
10. Vēlāk tos vārīja lielos podos un buljonu atrada ļoti garšīgu, tomēr neviens negribēja riskēt. Tad<br />
tos deva cūkām, kas ar prieku tos baudīja un kļuva ļoti treknas, kas senajiem ēģiptiešiem bija ļoti patīkams<br />
atradums, jo viņi daudz izmantoja šo dzīvnieku taukus, tāpat kā ādas un zarnas, bet gaļu viņi<br />
neēda un to izmantoja vēlreizējai cūku barošanai.<br />
112
Change language