Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
135. Kirenijs un nocietināto farizeju aizsūtīšana no izdegušās pilsētas.<br />
1. Pēc baudītām brokastīm Kirenijs un Jūlijs Man jautā kas nu būs darāms.<br />
2. Es saku (Ķirēnijam): “Nogaidām šeit nedaudz un tūlīt gatavosimies rīkoties! paskataties uz krastmalu!<br />
Tur līdzīgi slinkiem miglas tēliem ložņā vairāki fanātiski farizeji kopā ar saviem fanātiskajiem<br />
mācekļiem. Viņi jau zina, ka viņiem, protams, nezināma iemesla dēļ tu te uzturēsies. Viņi iedomājas, ka<br />
tu inspicē apdzīvotas vietas pie Galilejas jūras, bet tomēr šeit esi ierīkojis sava veida nometni. Arurana<br />
greznās teltis viņu miglainās domas viņiem apstiprina. Viņi tikai uzmana, vai tu ar kādu kuģi varbūt<br />
necelsies pāri jūrai vai varbūt iznāksi no telts. Te tad viņi tev grib likt pie sirds zaudējumu atlīdzības lūgumu,<br />
tā ka viņi domā ka viņu mājvietas ir nodedzinājuši pagāni.<br />
<strong>3.</strong> Bet nu viņi drīz un viegli uzzinās, ka tu atrodies šeit, un viņi mums būs uz kakla. Tad tu jau sev<br />
vari stādīties priekšā, kādu darbu viņi mums sagādās! Tikai to Es saku tev un jums visiem, ka pirms laika<br />
par Mani neizpaužat! Vispirms viņiem pavisam krietni vajag tikt iebaidītiem, tikai tad Mani iepazīstot<br />
viņus jāpārņem šausmām. Bet tu pārliecināsies, ko mums nāksies darīt un kā rīkoties ar šo laulības<br />
pārkāpēju sugu!<br />
4. Bet Mataels un Rafaels mums labi pakalpos; bet līdz pusdienas laikam mēs tikko tiksim no viņiem<br />
vaļā. Tādēļ tikai īsu laiku esam mierīgi un sakopo domas, jo nu tu zini kas nāks pār tevi!”<br />
5. Pēc tam viss kļūst kluss un tikai kareivji un kalpotāji diezgan skaļi trokšņo ap kalnu.<br />
6. Pēc kāda laika Mataels Man jautā, vai viņš tiem nocietinātiem tumsoņiem drīkstētu izteikt kādus<br />
pārmetumus.<br />
7. Es saku: “Katrā ziņā, bet arī tev būs pavisam sevišķi jāsaņemas, netici, ka ar šiem bruņās klātiem<br />
varoņiem būs viegli vest sarunas; jo viņi ir līdz zobiem apbruņoti ļoti daudziem gadījumiem. Pēc tam<br />
arī Mataels sāk ļoti sakopot domas.”<br />
8. Bet arī Mani mācekļi Man jautā, kā viņiem šajā lietā izturēties.<br />
9. Es saku: “Jums pie tam nav nekas ne jārunā ne jādara — visu šo lietu nevērojat kā mēmi liecinieki<br />
un ja kāds no farizejiem jums ko jautā, tad noraidāt viņu pie Kirenija un atzīstat ka tā lieta uz jums<br />
pavisam neattiecas un viņi jūs atstās mierā. No sākuma Es Pats tā darīšu.” Ar šo rīkojumu mācekļi bija<br />
apmierināti un mēs tad mierīgi gaidījām nepatīkamos atnācējus.<br />
10. Pēc kādas nepilnas pusstundas pie jūras krasta Kireniju gaidošie no kāda mums garāmejošā jūda<br />
no pilsētas uzzināja, ka Kirenijs atrodas vecā karavīra dārzā. Kad viņi to uzzināja visi fanātiskie farizeji<br />
un fanātiskie jūdu griezās atpakaļ un ātri devās šurp pie mums.<br />
11. Kad Mataels redzēja viņus tuvojamies, viņš teica: “Nu, mans augstais draugs Kirenij, saturies, tagad<br />
iet vētra vaļā! Tomēr esmu ļoti ziņkārīgs uzzināt, ko šie zeļļi cels gaismā!”<br />
12. Kirenijs saka: “Es ne mazāk, kaut gan es atklāti atzīstu, ka ar tādiem cilvēkiem es sarunājos visnelabprātāk,<br />
jo ja viņiem tikai parāda mazo pirkstiņu, tad viņi jau tūlīt grib visu roku un tas tad tomēr<br />
neiet, jo ir vēl cilvēki, kas patiesi ir nabagi un tādēļ ir ļoti vajadzīgs, ka par viņiem atceras.”<br />
1<strong>3.</strong> Te lūdzēji, dabīgi ar viņu sinagoga priekšnieku priekšgalā, jau arī bija ieradušies. Viņš tūlīt pazina<br />
valsts virspārvaldnieku un viņu uzrunāja šādi: “Augsti stāvošais, apskaidrotais, vispilnvarotais kungs,<br />
valsts virspārvaldnieks pār visu jūdu zemi, bez tam par Mazāziju un Lielāziju un daļu Āfrikas! Tev nebūs<br />
nezināms, kāda nedzirdēta nelaime mūs, Dievam un ķeizaram vienmēr padevīgos Cēzarijas Filipas<br />
pilsētas iedzīvotājus šajā naktī ir piemeklējusi. Ja mums pie tās tiktu piedēvēta tikai niecīgākā vaina, tad<br />
mēs mūsu zaudējumu varētu pārciest un rūgti apraudāt un tomēr ar pacietību panest to, kam visvarenais<br />
Dievs ir licis nākt pār mums.<br />
14. Bet tā, ka cik mums zināms, pie šīs nelaimes mēs neesam devuši ne niecīgāko iemeslu, bet gan<br />
mums to ir nodarījusi dažu pārgalvīgu pagānu ļaunprātība, tādēļ mēs tad īstenībā esam šeit, lai no tevis<br />
izlūgtos kādu atbilstošu atlīdzību! Pēc tiesas un taisnības tu mums to noteikti jo drīzāk liksi piešķirt<br />
tādēļ, ka līdzīgi pārgalvīgajiem pagāniem mēs esam pilnīgi Romas pavalstnieki un otrkārt arī tādēļ, ka<br />
mēs vienīgi patiesā Dieva priesteri un kalpotāji, tautu vairāk spējam labvēlīgi noskaņot Ķeizara Romai,<br />
nekā daudzu tūkstots zobenu un šķēpu. bet ja mēs reiz esam pret Romu, tad mūsu mēles nedaudz stundās<br />
panāk vairāk nekā simtstūkstots karavīri vienā gadā. Te viena roka mazgā otru!<br />
15. Apmierini mūsu lūgumu. Atrauj mūs no acumirklīga ubaga spieķa un uz valsts rēķina liec atkal<br />
uzcelt mūsu sagrautās celtnes, mūsu mācību un lūgšanu namus un tu ķeizara vārdā atradīsi ne nepateicīgus<br />
atbalstītājus, jā, ja tas citādi nevar notikt, tad mēs turklāt apņemamies, ka pēc pilniem divdesmit<br />
140
Change language