Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
6. Es saku: “Tas lai tevi neskar! Bet beigās ar visu, kas lai cik tīrs nāk no augšas, vienalga, garīgs vai<br />
materiāls, ir līdzīgi. Kā tas tikai pieskaras zemei, te tas arī jau kļūst netīrs un negodīgs.<br />
7. Paskaties uz lietus pilienu! Neviens dimants nevarētu būt dzidrāks kā kāds lietus piliens, bet līdz<br />
tas pieskaras zemei, ar tā dzidrumu jau ir beigas.<br />
8. Uzkāp kalnā, un tu nevarēsi vien pietiekami brīnīties par gaisa tīrību, bet paskaties lejā ielejā, un<br />
tu gaisa tīrībā starp augstieni un ieleju atradīsi lielu starpību.<br />
9. Cik tīras no mākoņiem krīt sniega pārslas! Aplūko iepriekš tik mirdzoši balto sniegu pēc diviem<br />
mēnešiem, un tu to jau atradīsi ievērojami netīrāku.<br />
10. Sajūti vēju, kad tas no augstienes pūš lejā ielejā, cik ļoti tas caur apgrūtinošiem putekļiem tūlīt<br />
zaudē savu svaigumu; un pat saule un Mēness un zvaigznes daudz zaudē no mirdzuma, kad tie tuvojas<br />
horizontam; jā, pat pusdienas Saules gaismas stari caur Zemes tvaikiem bieži pārāk viegli apmācas, tā<br />
ka beigās par spīti tās gaišākai gaismai to vairs nevar tiktāl redzēt, ka ar noteiktību varētu teikt: redzi, tā<br />
stāv šeit vai tur!<br />
11. Un tā tas ir arī ar visām garīgām veltēm no debesīm; savā pirmsākumā tās var būt lai cik tīras, bet<br />
caur pasaules netīrām interesēm ar laiku tās tomēr tiek saduļķotas, kā viss, ko Es tev tikko esmu rādījis.<br />
12. Un tā klāsies arī šai Manai vistīrākai Mācībai, un neviens ķeksītis nepaliks sīkumaini nekritizēts<br />
un neapgrauzts.<br />
1<strong>3.</strong> Templis, kuru Es nu uzceļu, tāpat tiks sagrauts, kā ne pārāk tālā laikā romieši sagraus Jeruzalemes<br />
templi, ka neviens akmens nepaliks uz akmens.<br />
14. Bet šo Manu templi Es atkal uzcelšu, bet to akmens templi Jeruzalemē nekad! Bet nerūpējies par<br />
to, jo Es zinu visu un kādēļ tam tā vajag notikt!<br />
15. Jo redzi, neviens cilvēks dienā nepievērš vērību gaismai un vasarā siltumam; bet kad tad nāk<br />
nakts, tad gaisma kļūst vērtīga un tikai aukstā ziemā mācās cienīt siltumu.<br />
16. Tāpat tas ir arī ar garīgo gaismu un garīgo siltumu. Kas staigā brīvībā, tas brīvību tikko ievēro; bet<br />
kad viņš sasaistīts smok cietumā, ak, tikai tad viņš zina, kāds liels dārgums ir brīvība!<br />
17. Un redzi nu, Mana vismīļā Helēna, tādēļ tad arī tiks pielaista visa tīrā saduļķošanās, lai tikai lielākos<br />
sirdēstos cilvēks mācās pazīt tīras gaismas vērtību.<br />
18. Ja tad dziļā naktī atkal parādās tīra gaisma, tad visu, kas te elpo un dzīvo, drīz vilinās gaisma, kā<br />
cilvēku cietsirdības ziemā drīz visi sāks apmesties ap kādu siltu sirdi, tāpat kā līdzīgi ziemas aukstumā<br />
pārsalušos nabagus vilinās kāda kamīna atklāta uguns.<br />
19. Bet to Es saku tikai tev un vēl nedaudziem citiem. Bet katrs to lai patur pats pie sevis un neaiznes<br />
tālāk; jo tajā Mana Mācība nepastāv! Es tev to, mīļotā Helēna, teicu tikai tevis pašas nomierināšanai, bet<br />
uz kādu trešo tam jāattiecas maz vai nemaz. par visu nepieciešamo ārējo no manis jau tiks gādāts un<br />
katram cilvēkam pietiek ar to, ka viņš rūpējas tikai par savas paša sirds tīrību. Ja tā ir kārtībā, te kā pats<br />
no sevis nāks labākā kārtībā jau arī viss pārējais. — Vai tu, Mana Helēna, arī to jau esi pavisam labi un<br />
krietni sapratusi?”<br />
20. HELĒNA saka: “Ak jā, Kungs! Diemžēl to iepriekš uzzināt, tas tieši nav nekas ielīksmojošs, bet visam<br />
tomēr atkal ir savs labs un ļoti gudrs iemesls, un Tu noteikti vienmēr rūpējies tikai par cilvēku garīgo<br />
labumu, un tādēļ jau visam vajag notikt tā, kā Tu, ak Kungs, savā laipnībā man to nu esi pavēstījis!<br />
Visos laikos, kā arī visā mūžībā lai notiek Tava griba.<br />
21. Pēc šiem vārdiem Helēna nonāca pilnīgā mīlestības transā un Manu roku paturēja stingri piespiestu<br />
pie savām krūtīm, kas Manai Jarai gandrīz sāka nedaudz sāpēt, jo savas sarunas laikā ar Helēnu<br />
Es viņai neko nebiju teicis. bet, kad Es viņu draudzīgi uzlūkoju, sāpes tūlīt norima.<br />
114. Par atmošanos garā izskaidrojums.<br />
1. Bet pēc kāda laika caur Manu draudzīgo skatu nomierinātā JARA saka: “Ak Kungs, Tu mana vienīgā<br />
mīlestība! Vai es nedaudz vīzdegunīgi ar manu acīmredzamo greizsirdību šīs brīnišķīgās Helēnas<br />
dēļ it kā tomēr neesmu tevi nedaudz aizvainojusi? Un ja tā bija, tad piedod to man, Tu mana vienīgā<br />
mīlestība!”<br />
2. Es saku: “Esi mierīga, mana meita! Pat ļauns cilvēks nevar tikt aizvainots caur mīlestību, kā tad tas<br />
iespējams Man! Ja tu Mani mīlētu mazāk, tad tu nebaidītos, ka mana mīlestība uz tevi varētu kļūt vājāka,<br />
ja es arī Helēnu satveru ar visu mīlestību. Bet tā kā tu Mani patiesi mīli pār visu, tad tev uz dažiem<br />
124
Change language