You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tev paliek uz mūžīgiem laikiem.”<br />
12. ES Kirenijam saku: “Tad dod to viņam rakstiski jau šodien, jo rīt ir sabats un mēs negribam garā<br />
vājos sadusmot!”<br />
1<strong>3.</strong> ĶRENIJS saka: “Kungs, kā es tagad pusnaktī varu uzrakstīt apliecinājumu! Bet rīt es to gribu darīt<br />
pirms ausmas un tas tak nevienu nesadusmos!”<br />
14. ES saku: “Redzi te, Mans Rafaels ar to jau ir galā, un lasi to, vai tas pilnīgi atbilst tavai gribai!”<br />
15. KIRENIJS paņem dokumentu, nostājas pie kādas lāpas un lasa, atrod to vārdu pa vārdam precīzu<br />
un tad saka: “ja tas būtu pirmais, tad es bezgala brīnītos, bet man no Rafaela ir jau vairāki pierādījumi<br />
un tā tas mani arī pavisam nepārsteidz; jo tas viņam ir tikpat viegli iespējams, kā te katram cilvēkam<br />
savām acīm skatīt tālās zvaigznes. Nu, tā kā dokuments ir gatavs, tad manam Oruranam to tūlīt arī jāsaņem<br />
savā īpašumā.”<br />
16. Te KIRENIJS tūlīt Oruranam pasniedz dokumentu ar vārdiem: “Ņem to savai un tavu pēcnācēju<br />
aizsardzībai un lūko iegūt cilvēkus Dieva valstībai, mīlestības valstībai, mūžīgas patiesības valstībai, kas<br />
Kungā no Nācaretes ļoti brīnumaini pie mums, mirstīgiem ir nonākusi no debesīm. Mēs esam Viņa un<br />
mēs dzīvojam Viņā un dzīvosim mūžīgi!”<br />
119. Helēna kļūst Mataela sieva<br />
1. Orurans man un Kirenijam ļoti sirsnīgi pateicas un tāpat arī HELĒNA, bet viņa jautā un saka:<br />
“Bet manam tēvam nav neviena vīriešu kārtas pāecnācēja! Kas turpinās viņa valdīšanu?”<br />
2. ES saku: “Bet mana vismīļā Helēna, vai tad Es jums neesmu devis visgudrāko pēcnācēju, kuru tavs<br />
tēvs ir iecēlis par viceķēniņu!? Vai jūs neesat ar viņu mierā?”<br />
<strong>3.</strong> Gandrīz raudādama aiz prieka, HELĒNA saka: “Nu, vai mēs neesam ar viņu apmierināti?! Bet<br />
man tomēr vajadzēja jautāt, lai droši uzzinātu Tavu man vienīgi svēto gribu! Kungs, piedod man, ja<br />
caur jautājumu tevi it kā esmu aizvainojusi!”<br />
4. ES saku: “Tādēļ esi pavisam mierīga, jo neviens cilvēks mūžam nevar mani aizvainot un vismazāk<br />
jau tu! Bet tā kā tu Man tagad kaut ko jautā, ko tev jau bez jautāšanas vajadzēja varēt pavisam labi zināt,<br />
tad nu arī Es tev kaut ko jautāju, ko Es katrā ziņā zinu bez tavas atbildes.<br />
5. Uzlūko Mataelu! Viņš no tava tēva ir iecelts par viceķēniņu un no Kirenija un Manis kā tāds ir apstiprināts.<br />
Viņš vēl ir jauns vīrs, tikko divdesmit astoņus gadus vecs; vai tu viņu vēlies par vīru?<br />
6. Te HELĒNA, nedaudz nokaunējusies, nolaiž acis un pēc kāda laika saka: “Bet Kungs, tavā priekšā<br />
nekas nepaliek apslēpts, ko savā sirdī lai cik apslēptu glabā. Tu esi ieskatījies manā sirdī un tajā noteikti<br />
atradis, ka es Mataelu ļoti mīlu. Tagad esi mani nodevis, pirms es labprāt sevi būtu atklājusi; bet, tā kā<br />
mana sirds nu jau reiz ir atklāta, tad uz Tavu svēto jautājumu tomēr nevaru atbildēt neko citu kā pilnīgi<br />
patiesu Jā. Mataels man gan ir ļoti mīļš, bet tas arī ir liels jautājums, vai viņš mīl mani!”<br />
7. Es Mataelam saku: “No šī brīža, draugs, tu nu vari runāt pavisam mierīgi tālāk!”<br />
8. MATAELS saka: “Ak Kungs, Tu Visdiženākais! Nekad Tu manā sirdī neesi lielāks, kā kad Tu ar<br />
mums, cilvēkiem runā pavisam cilvēciski! Vai es šo tīro jaunavu, kas visā savā būtībā ir Tev padevīga,<br />
varētu mīlēt tik intensīvā veidā, kādā es, ak Kungs, mīlu Tevi?! Bet viņa ir brīnišķīgākā ķēniņmeita un<br />
es nabaga pilsoņa dēls, īstenībā ne pilnīgi no Jeruzalemes, bet gan no šīs lielās pilsētas, kura skaita 100<br />
vārtus un vairāk kā desmit reiz simttūkstoš iedzīvotājus, pie kuriem es un mani piederīgie pat netiekam<br />
pieskaitīti, apkaimes! — Te nu slēpjas tas āķis!”<br />
9. ES saku: “Nu, — kas tālāk? Kas no dzimšanas bija Dāvids? Kas tad bija Zauls? Kas viņus svaidīja<br />
par Izraēlas ķēniņiem?<br />
10. Bet ja Es tev tagad daru to, ko reiz darīju tiem abiem, kā tad tev te nebūtu jābūt Helēnas cienīgam?<br />
Vai tad tu domā, ka man nebūtu pietiekami varas vienā acumirklī tevi nosēdināt Romas ķeizara<br />
tronī?<br />
11. Tu te pazīsti mūsu rīcībā klātesoša viena eņģeļa Rafaela varu un spēku un Manā rīcībā acumirklī<br />
ir tūkstotis leģionu šādu eņģeļu; kas ar viņiem gribēs ielaisties kādā cīņā?! Ja te pietiek vienīgi ar Rafaelu,<br />
lai vienā acumirklī visu zemi pārvērstu putekļos, nerunājot ka gāzt no troņa kādu ķeizaru no Romas<br />
un viņa vietā pavisam labi uz troņa nosēdināt kādu citu. Bet tā kas tagad nenotiek, kaut gan Man<br />
tam nekad netrūkstu varas, jo Es zinu, kāpēc es šo tagadējo ķeizaru atstāju uz Romas troņa. Bet tāpat<br />
man ir neierobežota vara dot tev ko es gribu un tevi padarīt par to, par ko Es gribu. Kas pret to ar mums<br />
130