Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
un tur Manus baušļus, nākšu un viņiem Sevi atklāšu, — bet ne šajā miesā, bet gan apskaidrotā un mūžam<br />
nemirstīgā! Kam ir prāts, tas to gan saprot!”<br />
17. Mācekļi saka: “Kungs, prāts mums gan ir, -bet to mēs tomēr nespējam saprast!’<br />
18. Es saku: “Bet jums par to vēl ilgi neesmu uzlicis kādu atbildību! Bet katram māceklim vajadzīgs<br />
zināms laiks, līdz viņš tajā, ko viņš mācās ir kļuvis stingrs un izveicīgs; ja viņš tas ir, tad viņš tiek attaisnots<br />
un tikai no tā brīža atbildīgs par kādu tālāku kļūdu! Tādēļ, ja vēl daudz ko nesaprotat jūs esat bez<br />
kļūdām; bet pēc tam būs citādi! — Bet nu nozīmē saņemties! Jo tūlīt notiks kas tāds, kas mums sagādās<br />
daudz pūļu!”<br />
185. Par Nimbu.<br />
1. To Es biju izteicis skaļi, tā ka to dziedēja arī viesi pie citiem galdiem, un mūsu Stahars, Cēzarijas<br />
Filipas priekšnieks pilns nopietnības piecēlās no savas vietas, piegāja pie Manis un teica: “Kungs! Es<br />
dzirdēju visu kas pie šī izcilā galda tika runāts un spriests, daudz brīnumaina, dziļi gudri un pilnīgi patiesa<br />
un katrā ziņā neapstrīdama. Pāri visam kā Saule gaišākā pusdienā atmirdzēja Tava tīrākā dievišķība,<br />
un visi debesu eņģeļi te nevarētu apgalvot neko citu.<br />
2. Bet pie tam man tomēr vienmēr kaut kā pietrūka, un tas ir tas — zināmais dievišķi diženais<br />
oreols, ko vēl šodien, tikko tajā sper pirmo soli, pārāk skaidri pamana templī un it sevišķi tā Vissvētākajā<br />
vietā.<br />
<strong>3.</strong> Zināmais, svēti noslēpumainais miers, svētīto upuru smarža — šeit pilnīgi iztrūkstoša-, uz cilvēku<br />
vienmēr atstāj caur un caur satriecošu iespaidu un noteikti viņa labumam! Kāda tur neizsakāma aiza<br />
starp Dievu un cilvēku!<br />
4. Cik niecīgs cilvēks jūtas iepretī mūžam briesmīgai, dievišķai Majestātei, jā, viņš nogrimst atpakaļ<br />
kā pilnīgs nekas, un tikai tādā sevis pilnīgā iznīcināšanā viņš jūt tā Visa — visā lielo dievišķību un savu<br />
tīrāko neko, kas ir ļoti svētīgi labprāt ļoti plātīgās sirds pazemošanai.<br />
5. Īsi un labi, pēc maniem neautoritatīviem uzskatiem, cilvēkam, sevišķi tāda sava Dievam sava Radītāja<br />
klātbūtnē, tad tomēr nebūtu jājūtas tik viegli un mājīgi, it kā viņš sēdētu mājā pie lēcu viruma un<br />
pavisam omulīgi to notiesātu.<br />
6. Šeit tātad trūkst šis diženais oreols! Mēs te sēžam savā starpā un viens ar otru kā tīri draugi un<br />
pat brāļi un kas te kaut ko runā, tas gan runā pavisam milzīgi patiesi un gudri, bet arī pavisam bez kāda<br />
zināma pirmsena, īsti pravietiska oreola; ja viņš ir izteicies, te viņš ir galā, bet diemžēl arī mēs gandrīz<br />
bez kādas sevišķas augstākas godbijības, kādu cilvēkam vienmēr jājūt Dieva priekšā!<br />
7. Mums Tavā klātbūtnē kļūst pavisam omulīgi! Un pat sabats, kas cilvēka sirdi parasti noskaņo tik<br />
brīnišķā, visas godbijības pilnā mierā, mūsu dabā neatstāj daudz labāku iespaidu kā katra cita parasta<br />
darbdiena, un nu vēl jānotiek kaut kam sevišķam, kas mūsu dabu, pie tam vēl Jaunā Mēness sabatā, noteikti<br />
noskaņos pavisam ikdienišķi, kā tikai kaut ko pavisam parastu, augstākā mērā ikdienišķu!<br />
8. Vai tad caur Tavu varenību te varētu tikt novēsts, ka mazākais tās vēl atlikušās dienas divas stundas<br />
vajadzīgajā sabatā mierā nebūtu pārāk ikdienišķas un neaprītu visu dievišķības oreolu?”<br />
9. Es saku: “vecs koks grūti ļaujas locīties; un vai tu nekad neesi dzirdējis sakām: Suns vienmēr atgriežas<br />
atpakaļ pie tā, ko viņš ir izspļāvis un arī cūka vienmēr atgriežas atpakaļ pie peļķes, kurā viņa<br />
sevi ir padarījusi netīru!<br />
10. Kam tad vajadzīgs tavs tukšais un pilnīgi bezdievīgais lieliski smaržojošais tempļa oreols? Kuram<br />
tas jebkad ir atvēris dvēseles acis un kam mācījis dzīvības ceļu?!<br />
11. Vai Es cilvēku varbūt esmu radījis oreolam, vai tikai visu aplaimojošai mīlestībai?!<br />
12. Tirāni un savu līdzcilvēku vardarbīgi apspiedēji gan vienmēr mēdz sevi aizklāt ar Tavu???varbūt<br />
domāts paša Oreolu, līdztekus visiem vēl redzošiem kaisa acīs smiltis un žņaudz nabadzīgos un vājos,<br />
lai tikai ap sevi palielinātu tavu diženo šausmu oreolu, — un to tu dēvē par labu nu cilvēka dvēselei, pat<br />
vēl ļoti noderīgu?! Ak, tu vecais, aklais nelga!<br />
1<strong>3.</strong> Ko gan Es jums līdzētu, ja Es starp jums cilvēkiem atrastos kā visu iznīcinoša uguns? Vai tas jebkad<br />
paceltu jūsu mīlestību un paļāvību uz Mani?! Jeb vai tev ir iespējams mīlēt to, kas kā varenākais ar<br />
dusmām kvēlojošām acīm nepārtraukti draudētu tevi nožņaugt ja tu izdari tikai niecīgāko kļūdu?!<br />
14. Vai tu un tumšais templis zina labāk nekā Es, kādēļ Dievs ir radījis cilvēku un kādas ir Dieva un<br />
cilvēka savstarpējās attiecības.<br />
202
Change language