11.04.2018 Views

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

7. Ap šo Sauli riņķojošu planētu rajonā tālā plašumā ir kāda īpaša zeme (pasaule) kuru līdz šim kāda<br />

zvaigžņu pētnieka acis tikko ir skatījuši.”<br />

8. Uz šīs zemes (Urāna) dzīvo ļoti stūrgalvīgi cilvēki, kuri no kāda reiz sagatavota plāna nav novirzāmi,<br />

pirms tas ir izpildīts. Arī no tās pasaules tur teicamās dvēseles tiek miesā liktas uz šīs zemes, lai<br />

kļūtu par Dieva bērniem un vēl daudz saglabā no viņu dabas stingrības.<br />

9. Bet arī tur uz šīs zemes zināmā mērā esi tāds svešinieks, pēc savas dvēseles cēlies no tās pasaules<br />

un tādēļ savos nodomos biji tik stiprs un nelokāms.<br />

10. Lai šo tavu dvēseli darītu pakļāvīgāku un tavu citas pasaules dvēseles dabu tā izveidotu, ka viņa<br />

kļūst pieejama īstai un brīvākai Dieva patiesībai, lai varētu ieiet dievišķā mīlestībā un caur to kļūt pilnīgi<br />

patiess Dieva bērns, šis ceļš bija vienīgi patiesais un iedarbīgākais.<br />

11. Tev, līdzīgi šīs pasaules bērnu dvēselēm, šīs zemes garu un dvēseļu ellē vajadzēja iegūt kādu zināmu<br />

briedumu, tādejādi iet caur šaurākiem vārtiem, lai kā cēlāka dzīvības sula varētu uzkāpt augstākā<br />

dzīvības reģionā. Tādēļ Dieva, tā visas dzīvības Kunga priekšā, tu nu jau stāvi kā tāds.<br />

238. Iekšējais vārds. Iemesls Kunga tapšanai par cilvēku<br />

1. Kad Mathaels tādu viņa sirdī liktu atbildi to triju priekšā bija izteicis, viņš pats sevī brīnījās par<br />

tādu sevī dzirdēto patiesību un nekad iepriekš tik skaidri nesajuta iekšējo runu.<br />

2. Bet Rafaels mathaelam teica: “Vai nu tu redzi, cik ļoti tas Kungs ir nomodā, ja arī miesā un guļ, un<br />

ka nu tu savā sirdī skaidri un gaiši esi dzirdējis Kunga runu un ar miesas muti to tagad skaļi arī esi izteicis?<br />

Redzi, tādā pat veidā arī mēs sevī dzīvi un aktīvi dzirdam Kunga vārdus un gribu un, proti, tā, ka<br />

mēs tad pilnīgi kļūstam Viņa Vārds un griba! bet ja mēs tas esam, tad mēs kā Viņa Vārds un griba caur<br />

to esam arī pats paveikts darbs, tātad Vārds, griba un darbs vienā formā!- vai tu, draugs Mathael, to visu<br />

nu tīri un gaiši saprati?”<br />

<strong>3.</strong> Mathaels saka: “Ja arī sevī ir nomierinoša pārliecība, it kā saprastu visu, ko tikai tūlīt uzskata, tad<br />

tūliņ atkal nāk kaut kas, par ko vēl nekad neko nav sapņojis! No visa es redzu, ka dievišķā gudrībā ir tik<br />

neizmērojami bagātību dziļumi, ka kāds gars to nekad nevarēs pilnīgi aptvert. Tādēļ mūžam pārpilnībā<br />

vienmēr būs kas jauns ko mācīties un aptvert! bet tas tās arī ir pavisam labi!<br />

4. Man patiesi pavisam nebūtu pareizi, ja man nu viss būtu tik skaidrs kā pašam Kungam. Ja visā<br />

bezgalībā vairs nebūtu nekā, kas man būtu nezināms, tad dzīvība man drīz apniktu. Bet tā ir tik bezgalīgi<br />

daudzas stipras lietas, ka mēs ar tām arī mūžam netiksim galā un līdzās nu man vajag atklāti atzīt,<br />

ka Dieva svētlaimībai pavisam nevajadzētu būt apskaužamai, ja mēs kā Viņa radība un bērni visu tik<br />

skaidri saprastu kā Viņš Pats, un Viņa mūžīgai un bezgalīgajai totālai gudrībai vajadzētu Viņam kļūt<br />

par šausmīgāko garlaicību, ja Viņš to izmantotu vienīgi tikai Sev.<br />

5. Bet tādēļ Viņš bezgalīgāko telpu piepildīja ar neskaitāmiem darbiem, kas atbilst Viņa bezgalīgai<br />

gudrībai un varai, un radīja domājošas un ar daudz gudrības apveltītas būtnes. Tas vienmēr augstākā<br />

pakāpē ņem no tādiem Dieva gudrības un varas dziļumiem, nepatraukti pēta un apbrīno tā viena Radītāja<br />

dievišķās gudrības dziļumus un pie katra jauna atklājuma intensīvākā mīlestībā atkal sajūsminās,<br />

apbrīno un pielūdz!<br />

6. Nu, vienīgi tā Dievam vajag būt īstenā svētlaimē! Viņam kā eņģeļu, pasauļu cilvēku un bērnu Radītājam,<br />

vienīgi tam vajag sagādāt lielāko baudu, ka visus tos, kas vienmēr vairāk un vairāk atzīst un mīl<br />

Viņu un Viņa vārdu, arī darīt vienmēr svētlaimīgākus!<br />

7. Lai mums, šīs zemes cilvēkiem, jums, visu debesu eņģeļiem un visas bezgalības visām radībām sagādātu<br />

jo lielāku svētlaimi, Viņš pats kā Cilvēks nāca pie mums uz šīs Zemes, lai pilnīgi Pats kā cilvēks<br />

ar miesu un asinīm Sevi kā cilvēku atklātu citiem cilvēkiem. Draugs, būtne vai eņģeļi kopš mūžības, vai<br />

cilvēks kā tas esmu es, Kungs to dara ne tikai mūsu dēļ, to Viņš dara arī Sevis dēļ; jo ar laiku Viņam aiz<br />

garlaicības vajadzētu vai nobeigties, ja ar Savu viszināšanu Viņam tad Sevī tomēr vajadzētu ļoti skaidri<br />

pamanīt, ka Viņš kā augstākā mērā bez veida, mūžīga, kaut arī pilnīgākā inteliģence no Savas radības<br />

nekad nevarētu tikt skatīta un vēl mazāk uzrunāta un tātad Viņam arī vajadzētu palikt nepazītam!<br />

8. Vai tad kādam laicīgam tēvam tas tad tomēr nebūtu ļoti skumīgi, ja viņam pa, piemēram, būtu<br />

divdesmit augstākā mērā piemīlīgi bērni, bet visi būtu akli un kurli, ar kuriem mīļošais tēvs nekad nevarētu<br />

pārmīt ne vārda un arti viņiem sevi parādīt kā cilvēku?! Tā īsti dzīvi tikai stādies priekšā tādas<br />

attiecības: kādu ļoti pārtikušu tēvu ar divdesmit ļoti skaista izskata abu dzimumu bērniem, bet visi akli<br />

262

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!