Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vārdi ir Viņa mutes

vārdi ir Viņa mutes runa un mūsu skaistums ir neliels atspoguļojums no Viņa bezgalīgā diženuma un nekad neizmērojamā majestātiskuma. 3. Bet ja arī Dievs tas Kungs ir bezgalīgs Savā gudrībā un majestātiskumā, tad tomēr Tēva mīlestībā šeit pie un starp jums kā kāds ierobežots cilvēks. Un tieši šī mīlestība, kas Viņu Pašu jūsu priekšā rāda kā cilvēku, arī mūs eņģeļus jūsu priekšā rāda kā cilvēkus. Citādi mēs esam tikai gaisma un uguns, zibsnīdama caur visu bezgalīgo telpu kā lielas, radošas domas, no mūžības uz mūžību piepildītas ar vārdu, varu un gribu. 4. Bet gan, un vēl vairāk patstāvīgāko mīlestības liesmu no Dieva sirds, saskaņā tikai ar ko jūs īsteni kļūstat par Dieva bērniem, jūs šīs zemes cilvēki saņemat tieši tagad un tādēļ esat neizsakāmi priviliģētāki nekā mēs, un lai kļūtu jums līdzīgi, mēs iesim jūsu ceļu. 5. Cik ilgi mēs eņģeļi paliekam tādi kādi mēs nu esam, te mēs neesam nekas cits, kā Kunga rokas un pirksti un darbodamies tikai tad rosāmies un kustamies, kad mēs no Kunga tiekam tam pamudināti, kā jūs darbībai ierosināt savas rokas un pirkstus. Viss ko tu pie mums redzi, pieder Kungam; mums nekas nav kā kaut kas pašu patstāvīgs — īstenībā viss pie mums ir Pats Kungs. 6. Bet jūs esat aicināti un noteikti pilnīgākā patstāvībā kļūt tas, kas ir Pats Kungs; jo no Kunga jums vēl tiks teikts: Jums visā vajag būt līdzīgi pilnībai, cik bezgalīgi pilnīgs ir jūsu Tēvs Debesīs! 7. Bet kad no Kunga tas jums cilvēkiem tiks teikts, tad tikai tā jūs pilnīgi sapratīsit, kam bezgala lielam jūs esat aicināti un noteikti, un kāda bezgalīga starpība valda starp jums un mums. 8. Nu jūs, protams, gan esat tikai embrijs mātes miesā, kas ar viņu pašu mazajiem dzīvības spēkiem nevarat celt nekādas mājas, bet kad no gara patiesas mātes miesas atkal atdzimstat, tad arī jūs spēsiet darboties tā, kā te darbojas tas Kungs! 9. Es tev saku vēl to, ko Pats Kungs jums teiks, ja jūs pilnīgi dzīvi paliksiet ticībā un visā mīlestībā uz Viņu. Redzi, Viņš jums teiks: Es jūsu priekšā daru lielu, bet jūs visas pasaules priekšā darīsiet vēl lielāku! 10. Vai Kungs ko tādu saka arī uz mums? Ak, noteikti nē, jo mēs tieši esam Kunga griba, turpretī jums Kungs to pareģos it kā liecinādams pret Sevi Pašu. 11. Bet Kunga bezgalīgākā mīlestība, žēlastība un ārkārtīgi lielā līdzcietība ar laiku arī mums eņģeļu gariem noteiks kādu ceļu pa kuru mēs kļūsim pilnīgi līdzvērtīgi jums. 12. Ceļš, pa kuru nu iet Pats Kungs, kļūs vēl visu debesu, visu pirmradīto garu ceļš.- bet, protams, ne no šodienas uz rītu, bet gan pamazām, kaut kad vienmēr nekad nebeidzamā mūžībā, kurā mēs no Kunga kā kādā bezgalīgi lielā aplī uzkāpjam un nokāpjam, turp un šurp, bez kā jebkad aizkārtu apļa ārējo līniju. Bet lai cik ilgi kas liek uz sevi gaidīt tad beidzot tas tomēr notiek, tāpēc, ka tas uzticami un patiesi atrodas Kunga lielajā kārtībā, bet kas reiz tajā atrodas, tas arī notiek — kad, tas patiesi nav svarīgi! Ja tas reiz ir noticis, tad tas ir te, it kā te būtu bijis jau kopš mūžības. 13. Mīļais draugs Philopold, pirms simts gadiem tu vēl nebiji piedzimis un tātad nebiji, te kā nu tagad te esi; bet vai savās sajūtās tev liekas ka tu vienmēr nebūtu bijis? Tikai tava prāta vēsais aprēķins tev rāda, ka tu ne vienmēr te biji! Bet tavas spējas sajust un tava dzīvākā izjūta tev rāda tīri pretējo. 14. Tāpat vēsais prāts tev rāda ka tu reiz mirsi un tātad kā tas, kas tu nu esi, būsi zudis šai zemei uz visiem laikiem un mūžam; turpretī jautā savām sajūtām un izjūtām, tās abas neko nezina par kādu miršanu un aiziešanu no šīs zemes un arī neko negrib zināt. 15. Nu, kam te sevī ir taisnība un patiesība — vēsajam prātam vai siltajai dzīvības sajūtai! Ar miesas atkrišanu prāts kā dvēseles kārtota smadzeņu bibliotēka kopā ar to gan acīmredzami atkritīs no dvēseles. Kopā ar citām miesas un tās locekļu daļām arī materiālajām uztveres un aprēķina spējām kā pārejošām sevī vajag būt arī iznīcības izjūtai; bet citādi tas ir ar dzīvības sajūtu un ar sevi pašu apzinošu esamību, kas tādēļ kā garīgi no Dieva nekad nav sākušies un tādēļ arī nekad nevar beigties. 16. Šī iemesla dēļ tad arī dvēselei pat viņas materiālā stāvoklī neiespējami sevi iedomāties kā iznīcīgu un izbeigtu. Un ja dvēsele kļūst arvien gaišāka un gaišāka un reiz tā kļūst pilnīgi viens ar viņas viņā mītošo garu no Dieva, tad dzīvības sajūta kļūst tik dzīva un varena ka pēc tam no prāta vēsā rēķina iznīcības sajūta zaudē katru nozīmi un katru spēku. 17. Iemesls tam tajā, ka visus dvēseles dzīvības spēkus caurstrāvojošais Kunga Gars caurstrāvo arī miesas nervu garīgo daļu un caur to tiem atņem visu iznīcības sajūtu. Bet caur to atkal tiek panākts, ka visas īstenās, miesīgi ēteriskās dzīvības substances līdzīgi dvēseles substancēm beigās kļūst nemirstīgas. 18. Tu, mans mīļais Philopold, kas tu arī šeit esi no augšienes, un viegli sapratīsi, ka kāds gars var sa- 196

gaidīt visu un ka kāds lai cik garš laika ilgums viņam īstenībā nav nekas ; jo pēc Kunga kārtības svētības pilnā rinda tomēr nonāk arī pie viņa, un tad jautājums, kura mūžības daļa viņam ir ilgāka, — vai izdzīvotā un padarītais vai vēl izdzīvojamā un padarāmais?! 19. Tagad es gan vēl esmu tas, kas es esmu, un šī šķietamā miesa vēl ilgi nav kāda iedzemdināta un tad piedzimusi ar kādu substancionālu dvēseli piepildītu miesu un asinīm; bet tā tomēr jau ir ievērojama tuvināšanās tam, un tādas žēlastības pilnīga īstenošanās varētu tieši nelikt pārāk ilgi uz sevi gaidīt, un es būšu tas, kas tu nu esi! 20. Tādēļ neslavē nu mani tādēļ, ka tu redzēji mani veicam ko brīnumainu, tādēļ īstenībā es vēl neesmu nekāds Es, bet gan mans Es ir tikai Kunga gribas Es, tālab arī brīnumdarbu dēļ slavinādams un cildinādams ir vienīgi tikai Kungs Sevī Pašā, kas arī bez manis bez manu parādīšanos būtu veicis to un vēl bezgala lielāku. 21. Bet Viņš ir tieši tas, kas Kornēlijam turēja svēti-lielo runu, kuru es viņam pierakstīju; tu viņu jau pazīsti no Kannas pie Kisas un viņu vēl dziļāk iepazīsi. Bet nu tūlīt kaut kas būs, kur Kungs atkal runās visas dzīvības tīrus vārdus.” 181. Philopolda radīšanas filozofija. 1. Pēc tam Philopolds vēršas pie viņam līdzās sēdošā Kisjona un viņam saka: “Vai nu tev kopā ar mani ir pareizs jēdziens par kādu Dieva eņģeli? Redzi, arī es vienmēr apgalvoju, ka eņģeļi īstenībā nav nekādas personības, bet gan tikai ar Dieva gribu piepildītas idejas un kādā noteiktā stāvā tikai tad saskatāmi, kad no Dieva tos tiek noteikts kā nepieciešams. Bet tā ka Dievam gan mūžam būs liels daudzums lielu un tostarp arī vairāk nelielas līdz idejas, tad ir droši, ka šīs idejās lai kādā formā tām vienmēr jārealizējas, vajag būt piepildītām ar nemainīgas dievišķās gribas varu un spēku, citādi tās nekad nevarētu parādīties kādā darbojošās vai jau panāktā esamībā. 2. Visas radības, kas vai nu uz kādu laiku vai kā paliekošas uz visiem laikiem, atrodas kādā noteiktā saredzamā formā, kā varbūt vesela pasaule un viss ko tā ietver un nes un no kā tā pastāv, ir no Dieva izejošas idejas, kas jau atrodas kādā paveiktā esamībā. Bet lai panāktu paveiktu esamību, no Dieva arī pastāvīgi vajag iziet pa lielākai daļai bez formas, pavisam brīvi darbojošām idejām, kas arī ir piepildītas ar Viņa gribu, bet tikai lai darbotos un radītu formas, bet ne lai pašām būtu kāda forma, kurā apvienojas spēks un inteliģence, lai tikai kā tādas no paša centra līdzīgi kā dievišķas tā iedarbotos uz objektīvi izejošām idejām, lai tās zināmā plānveidīgā kārtībā kļūtu par mērķim atbilstošām formām, kā to par cilvēciskas dvēseles sākotnējību jau ir apgalvojis gudrais Platons. 3. Šim eņģelim nu protams ir forma, bet šī forma pati par sevi īstenībā nav nekas, tādēļ ka nav paliekoša; bet tā te stāv tā, kā viņa te ir, tomēr gandrīz tajā punktā no kurienes Dieva pamatideja, kā kāda liela klātesoša doma stāv pati par sevi brīva un vairāk pati no sevis atkarīga un sevī un sev darbojas, daļēji ar nu atšķirto materiālu un daļēji no Dieva nepārtraukti iedvesmota. 4. Bet tajā man šķiet arī atrodas lielā ideja par ;īsteniem, patiesiem Dieva bērniem. Jo cik ilgi kāda ideja kā neizolēta ir identiska ar Dievību, tai arī nevar būt iedomājama nekāda pašdarbība un tātad arī nekāda patstāvība. Tikai tad, kad mums šīs zemes cilvēkiem tā visā ir nostādīta līdzās tā arī var kļūt un būt tas, kam mēs cilvēki esam aicināti.” 5. Kisjons saka: “Jā, jā, es tajā neatrodu nekā nepareiza! Protams, es gan nekas neesmu, mazāks kā kāds pasaules gudrais, bet ar savu pavisam dabīgo pasaules prātu es atrodu, ka tu nu esi runājis pavisam gudri un es priecājos tevī iegūt tādu tik gudru draugu un brāli Kungā. Mājās mēs vēl daudz par to pārrunāsim; bet nu es tomēr jau atkal gaidu kādu dzīvības vārdu no Kunga mutes!” 6. Eņģelis te kaut ko gan jau pieteica, bet nekas vēl nenotiek un kā es manu, mūsu gudrās sarunas laikā Kungs ir nedaudz iesnaudies un tātad ir maz pieņemams, ka Viņš drīz par kaut ko atvērtu Savu svētāko muti. 7. Gudrā meitenīte ir iemigusi, arī valsts virspavēlnieks un kā es nu manu, tad pie mūsu galda snauž vēl vairāki; bet pie pārējiem galdiem iet ļoti dzīvi! Man liekas, ka šis galds ir kļuvis tik ļoti miegains caur eņģeļa un sevišķi tavas gudrības izklāstīšanu. 8. Zini, tu mans mīļais Philopold, es ļoti labprāt tevi uzklausītu, kad tu sāc runāt par pārdabiskām lietām, bet te vis augsti Gudrākā klātbūtnē tā labuma esi darījis gandrīz par daudz! Nu, eņģelis gan arī turēja gudru runu, bet viņš runāja tikai izejot no Kunga, un tā zināmā mērā bija vienalga vai būtu ru- 197