Views
7 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

persiešiem un arābiem,

persiešiem un arābiem, grieķiem, romiešiem un jūdiem!” 229. Misijas rūpes. 1. Murels saka: “Augstais, gudrais draugs! Bet tas tieši ir šai Mācībai, kas attiecas uz tās skaidrību, ka pēc maniem uzskatiem, tā vairāk pastāv uz matemātiski droša pamata un tātad aiz sevis neatstāj nekādas šaubas. Tādēļ es arī domāju, ka šī Mācība nekad nevar tikt viltota!” 2. Mataels saka; “tas jau būtu vēlams; bet tomēr tā nebūs! Bet jau tā tīri garīgās dabas dēļ tā te nestāv tik ļoti matemātiski stingri, kā tu to stādies priekšā. Tikai padomā ko tas tev maksāja, līdz tu tikai sāki nojaust par tajā dusošo patiesību un līdz tu beigās nokļuvi pilnīgā skaidrībā! 3. Cik tu biji sagatavots un padarīts bagātāks caur visādām daudzām zinātnēm un pieredzēm, cik apgaismots jau bija tavs prāts, un tomēr Mozu un Jesaju tu neaptvēri; bija vajadzīgi daži vārdi, līdz tev sirdī sāka kļūt gaišs un skaidrs! 4. Bet nu padomā par cilvēkiem, kuriem nav nekādas augstākās zinātnes, nekāda pieredze un nāk kāds jaunās Mācības apustulis un sludina viņiem šo patiesāko Evaņģēliju no debesu gaismas! — Kā tādi cilvēki izskatīsies pie kāda tāda pasludinājuma?! 5. Tādēļ es domāju, ka mums ar lūgumu pie Kunga galvenokārt būtu jāgriežas tādēļ, lai Viņš mums rāda, ka arī mums dzīvības Vārdu ar saprātīgu runu dzīvi pārliecinoši un jaunu dzīvību atmodinoši jāizskaidro tiem, kas mūs uzklausīs! Jo to es uzskatu par nepieciešamāko un turpmāk labai lietai vienīgi svētīgi palīdzošu!” 6. Philopolds saka; “Tu augstais draugs, ģērbts tērpā ar ko ir greznoti ķēniņi! Tu jau esi runājis ļoti labi un pareizi; bet tieši kungs jau tāpat apsolīja, ka mums nav vajadzīgs pārdomāt, ko mēs Viņa Vārdā runātu, tai stundā tas mums tiks likts sirdī un mutē! Ja tas tā noteikti un nekļūdīgi tā būs, tad es tā īsti nezinu, kāda iemesla dēļ mums kungam tādēļ vēlreiz jālūdz. 7. Es domāju, ka mums kā vēlākiem šīs Mācības izplatītājiem nav pilnīgi jātrūkst tas brīnumus darošais spēks; jo pret cilvēka rupjo varu tikai brīnums kaut ko paveic. Cilvēku, kas divas trešdaļas ir dzīvnieks, vajag pārsteigt un likt padomāt vispirms caur brīnumu, pirms ar viņu var runāt par Dievu un par cilvēka mūžīgo uzdevumu. 8. Ar tikai nedaudz izglītotiem cilvēkiem labākā gadījumā arī bez brīnumdarbiem jau pietiktu ar vienu gudru vārdu. Bet iepretī rupjai varai bez brīnumdarbiem nekas nav iesākams. Visas tās pa pusei un pilnīgi mežonīgās tautas visbiežāk caur to valdniekiem un priesteriem un caur viņu vienmēr neīstiem brīnumiem ir kļuvušas pa pusei dzīvnieciskas. Vārdu tās nesaprot; bet kāds patiess brīnumdarbs, kuram vajag būt spēcīgākam nekā kādam neīstam, viņas noved līdz tam, ka tās sāk pieslieties pie stiprākā un ja tās reiz ir iegūtas, tikai tad var sākt tās mērķtiecīgi izglītot. 9. Tādas ir manas domas un es arī apgalvoju, ka pat pie ļoti saprātīgiem cilvēkiem ar kādu brīnumdarbu, ja tas ir krietns, vienmēr panāk vairāk un ar viņiem ātrāk tiek sasniegts mērķis, nekā caur lai cik pārdomātu runu. Jo arī saprātīgs cilvēks dzīvo kādā zināmā motivācijā, kas jau tāpēc ir nepareiza tādēļ ka tā tieši ir motivācija un vienīgi tikai ar vārdiem tādas motivācijas nav viegli no dvēseles aizdzīt. 10. Apbrīnojam paši sevi un jautājam, kas mūs vispirms izrāva no mūsu motivācijas! Neslēpsim to sev! Tieši tie darbi bija tas, kas mums rādīja, kas ir Tas, kas tos veica! 11. Un tā es ticu, ka vispirms mums Kungam vairāk par visu jālūdz spēku vajadzības gadījumā veikt kādu brīnumu.” 230. Par misijas rūpju nenozīmīgumu. 1. Murels saka: “bez kā tikai niecīgākā mērā gribētu kādu jūs aizskart, vai teikt, ka jūsu vēlēšanās nebūtu pamatota dievišķā kārtībā, es tikai pavisam vienkārši bez kādiem dižiem vārdiem izsaku piezīmi, ka mēs te apspriežamies vienu vienīgu matu skaldīšanas dēļ, kamēr Kungs noteikti jau sen par visu ir gādājis! 2. Ar laiku pār mūsu garīgo sauli tikpat labi nāks aptumsums, kā te ļoti bieži gaišā dienā mākoņi mīļo Sauli tā aptumšo, ka pirmkārt pat nav ne pēdas kādā debess vietā stāv dienas māte, un otrkārt bez tam vēl kļūst tik tumšs, ka lai kaut ko varētu redzēt, pusdienas laikā vajag iedegt gaismu. Bet pēc tam mākoņi dzemdē auglīgu lietu un nākošā Saules gaišā dienā smaržojas pļavas līksmo un ir pārpilnas svē- 254

tības no debesīm. 3. Un es tad arī ticu, ka Kunga augstākā gudrība un mīlestība arī pār mūsu garīgo zemi cilvēciskās izpratnes un gudrības gaišākās dienas vidū par mūsu Gara Saules svēto seju bieži pieļaus nākt drūmiem un tumšiem mākoņiem, lai cilvēkiem vēl vairāk slāptu pēc gaismas. Tikai zaudējot gaismu mēs atzīstam, cik liela un nenovērtējama ir patiesās dzīvības gaismas vērtība. 4. Tad cilvēki drīz bailīgi sāk jautāt: kur ir dzīvības gaisma? Viņi nopūšas un raud un asaras kā lietus no garīgiem mākoņiem uz sirds nomāktām vagām un dvēselē no jauna atdzīvina šur un tur nīkuļot sākušas svētā Vārda saknes un tad mēs kopā ar saknēm no jauna pieņemamies spēkā un ar no jauna spēcinātu redzi mūsu no jauna apgaismotās sirdīs drīz nu viegli atkal ieraugām dzīvības Sauli, kuru visādos strīdos un ķildās mums kādu laiku vajadzēja paciest. 5. Es jums saku: Kungs pavisam noteikti zina, kas viss te vēl nāks pār mūsu laicīgo un garīgo zemeslodi un kāpēc! 6. Tādēļ, mazākais man, mūsu apspriede šķiet esam tīri velta. Ja Viņš mūs uzskatīs par derīgiem Savam mērķim, mēs no Viņa noteikti saņemsim padomu un enerģiju, bet mēs pēc mūsu trulās izpratnes tak nevaram Viņam rakstīt priekšā, kas Viņam mums vispirms jādod un kas Viņam jāpavēl! 7. Jo ja mēs nezinātu, kas Viņš ir, tad mēs ar Viņu, kā ar kādu mūsu veida cilvēku gan varētu kaulēties; bet tā, ka mēs visi nu pārāk labi zinām, kas Viņš ir, tad tas un vēl esam ļoti stulbi, jeb beigās mēs sevi jau iedomājamies gudrākus par Viņu! — Pārdomājat to labi un sakāt man vai pamatu pamatā arī es neesmu spriedis pareizi.” 8. Mataels saka: “Tas vairs nav apstrīdams, ka vienīgi tev ir pilnīga taisnība! Bet arī manas domas īstenībā izgāja tikai uz to, kas te varbūt būtu vajadzīgs, lai cilvēcei paliekoši palīdzētu pie dzīvības gaismas. Bet es arī tūlīt atzinu, ka jūs abi un sevišķi draugs Murels, esat sprieduši daudz gaišāk nekā es. Vispār es domāju, ka mums visiem trim netrūkst labas gribas un Pats Kungs darīs to labāku! — bet nu, draugs, par kaut ko citu!” 231. Par Kunga nāvi un Viņa mācekļu nākotni. 1. (Mataels:) “Kā šī lieta it kā izskatīsies Jeruzalemē? Mēs pazīstam tempļa nakti, tā neierobežoto varaskāri un mantrausību un slēpto naidīgumu pret romiešiem. Jā Kungs nu varbūt tomēr reiz dotos augšup arī uz Jeruzalemi — kas pēc Viņa daudziem iepriekšējiem vārdiem bija saprotams — kādu seju uz to rādīs templis un kādu varas kārais un pārpilnībā dzīvot gribošais Erods?! 2. Es domāju, ka tam kā neizbēgamas sekas Jeruzalemē būs šausmīgs katra veida satraukums! Te tas nozīmēs: vai nu likt no debesīm līt ugunij vai bēgt no sagandētās pilsētas, lai netiktu uz zemiskāko apvainots. Bet kā viens tā otrs tur maz ko līdzēs. Jo kur reiz sātans ir ierīkojis savu perēkli, tur vairs netiek izperēti baloži, tāpat kā čūsku midzenī vistas. Te var darīt ko grib, te sātans paliek sātans tik ilgi līdz pastāvēs pēdējais šīs zemes smilšu graudiņš. — Kā tu te domā?” 3. Philopolds saka: “tas, augstais draugs, man šķiet stāvam pārāk augstu pāri mūsu izpratnes horizontam! Jo visuvarenajam un visgudrajam Dieva garam gan it kā tomēr būs iespējams viss, un tātad arī Jeruzalemes savaldīšana!? Aplūko šo lepno Cezarijas Philipas pilsētu! Kur un kas tā nu ir, tā lepnā, kas savas ielas sāka bruģēt ar zeltu un sudrabu?! Tu sastapsi nožēlojamākās drupu kaudzes! Vai tu domā, ka Kungs to neizsauks arī par to izvirtušo pilsētu? 4. Es tev saku: Noteikti tūkstots gados nekad nezinās uzrādīt to vietu, kur ir stāvējusi lepnā Jeruzaleme. Tāpēc, ka iesaka draugs Murels, atmetam arī šīs rūpes, jo Tas Kungs vislabāk zinās, kas tur būs darāms! 5. Lai mums nerūp nekas cits, ka lai paši paliekam tā Kunga gaismā, pārējo jau Viņš Pats sakārtos un uz labāko nokārtos! Vai jūs abi arī tā nedomājat?” 6. Mataels saka: “Tas jau reiz tā ir, kā Murels un Philopolds nu teica, bet es zinu vēl kaut ko, ko jūs abi jādomā nezināt un to es zinu no paša Kunga mutes, un tā ka es to zini, tad es ar jums arī runāju tā kā esmu runājis. 7. Tas Kungs kā Cilvēks savā laikā dosies uz Jeruzalemi, tur mācīs un darīs lielas zīmes. Caur to templis tiks ļoti nokaitināts, ļoti saniknosies un tīkos Kungu sagūstīt un Viņu nonāvēt, — tempļa pasākums, kas templim jau tagad sagādātu lielāko prieku. Un klausāties! Kungs nu pieļaus templim Sevi miesīgi nonāvēt! Tie ir Viņa Paša vārdi. 255

  • Page 1 and 2:

    Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr

  • Page 3 and 4:

    LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G

  • Page 5 and 6:

    5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan

  • Page 7 and 8:

    viņiem lielākoties arī izdodas.

  • Page 9 and 10:

    Gars, arī pavisam citādi vajag ap

  • Page 11 and 12:

    a, vajag darīt labu tam, kas viņa

  • Page 13 and 14:

    12. Kur pie šādām rūpēm dvēse

  • Page 15 and 16:

    teikti labprātīgi varētu visai p

  • Page 17 and 18:

    gāts; jo pasaules pārāk materiā

  • Page 19 and 20:

    parast vajag būt dvēselei noderī

  • Page 21 and 22:

    kā kausēts medus, piens un medus

  • Page 23 and 24:

    zem sava jumta patiesi jau dabūjis

  • Page 25 and 26:

    sagūstīti un ievest tumšā alā

  • Page 27 and 28:

    tas ar cilvēku un labo velnu, kād

  • Page 29 and 30:

    kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik

  • Page 31 and 32:

    traukti cīnījies un turpmāk mū

  • Page 33 and 34:

    dara laimīgus! Jā, cilvēciskais

  • Page 35 and 36:

    tas ir pretrunā ar Manu Mācību!

  • Page 37 and 38:

    et diemžēl arī par lielākās va

  • Page 39 and 40:

    vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti

  • Page 41 and 42:

    un tempļa uzdevumā viņiem pret R

  • Page 43 and 44:

    izpratne? Pie tam mēs kā nākamie

  • Page 45 and 46:

    tikām pēkšņi aizturēti un apci

  • Page 47 and 48:

    tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS

  • Page 49 and 50:

    viņiem vairs neraizēsies. Un tā

  • Page 51 and 52:

    pie mums un bijāt īstenais iemesl

  • Page 53 and 54:

    ojāejas malas. Bet to redz tikai t

  • Page 55 and 56:

    13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī

  • Page 57 and 58:

    ir visas viņa slepenās zināšana

  • Page 59 and 60:

    21. Kur tu visos rakstos jebkad esi

  • Page 61 and 62:

    jau ir mīļāk, personīgi viņu p

  • Page 63 and 64:

    īnumus mēs esam redzējuši ar pa

  • Page 65 and 66:

    lielo laipnību atstrādāt, ja tik

  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204: 15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa
  • Page 205 and 206: 18. Es saku: “Nu pavisam labi; be
  • Page 207 and 208: skatīt par laimīgu. 16. Bet šie
  • Page 209 and 210: 14. Vētra un lietus gāze ir piln
  • Page 211 and 212: mieļiem un ja arī katrs vestu če
  • Page 213 and 214: zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.
  • Page 215 and 216: jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa
  • Page 217 and 218: kas tas ir. 13. Kāds patiesības d
  • Page 219 and 220: 18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot
  • Page 221 and 222: aiz tīri pārspīlētas piesardzī
  • Page 223 and 224: Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi
  • Page 225 and 226: ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s
  • Page 227 and 228: samelotam labumam. Neīsts pravieti
  • Page 229 and 230: 206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr
  • Page 231 and 232: pavisam dīvaina lieta, bet tieši
  • Page 233 and 234: kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se
  • Page 235 and 236: dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam
  • Page 237 and 238: a. Tava to desmit Mozus baušļu ap
  • Page 239 and 240: ana teltī bija izperinājuši vis
  • Page 241 and 242: kādā mākslā vai zinātnē iegū
  • Page 243 and 244: saki to, un es arī ar to būšu ap
  • Page 245 and 246: tad šajā ziņā tu tas patiesi ne
  • Page 247 and 248: kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va
  • Page 249 and 250: stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m
  • Page 251 and 252: jūs slepenībā līksmosit! Jo jū
  • Page 253: pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k
  • Page 257 and 258: un tavus biedrus ir pavisam no jaun
  • Page 259 and 260: 8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga
  • Page 261 and 262: ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz
  • Page 263 and 264: un kurli! Jautājums: Vai tāds tē
  • Page 265 and 266: mēr pilnvērtīgos noteikumus zem
  • Page 267 and 268: aiz dzīvākās mīlestības dziņa
  • Page 269 and 270: posts un trūkums. Tikai caur sting
  • Page 271 and 272: 12. Jūs uz Venēras redzējāt vis
  • Page 273 and 274: 48. Mataela runa par likumu un mīl
  • Page 275 and 276: 161. Floriana atzīšanās Kunga pr