3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

13. Bet nu jūrā krastam tuvojas kuģi, tie ved apsolītos viesus. Viņi jums sagādās daudz gaismas.”
164. Saredzami kuģi ar viesiem.
1. Ari Markuss un abi viņa dēli no mājas pamana tuvojošos kuģus un kā labi loči steidzas krastā un
skatās vai kuģiem kaut kas nav salauzts.
2. Ari Kirenijs un visi romieši un grieķi nu steidzas krastā, lai redzētu, ko tie trīs kuģi atved. Bet tie
ir vēl diezgan atklātā jūrā un no krasta ir apmēram vienas ceļa stundas attālumā un visi vērotāji vēl nevar
saskatīt, kas uz tiem trim diezgan ievērojamiem kuģiem atrodas.
3. Tālab Kirenijs Man jautā un Es saku: “Tie ir tie, kurus mēs jau šorīt gaidījām! Viņi ir pārcietuši
pretvēju un lielus viļņus; viņiem vajadzēja meklēt kādu pretējās puses ostu, lai pa to laiku ļautu vējam
beigt plosīties; un tas ir viņu nokavēšanās iemesls. Ir jau pilna stunda pāri pusdienas laikam un līdz
šejienei viņiem vēl būtu nepieciešama pilna stunda, jo airējot viņiem vēl vienmēr ir jācīnās ar nedrošu
pretvēju. Bet tas nu atkarīgs no mums, nākt viņiem palīgā un tas ceļu un laiku viņiem daudz saīsinās.”
4. Kirenijs saka: “Kungs! Vai Tu nevēlies viņiem, kā vakar Aruranam sūtīt pretī Rafaelu?”
5. Es saku: “Te tas pavisam nav nepieciešams; jo viņiem nedraud tādas briesmas kādas vakar draudēja
Aruranam! Markus ar saviem dēliem ar šiem trim vidēji lieliem kuģiem pavisam viegli tiks galā un
nepilnā pusstundā viņi mums ir šeit!”
6. Kirenijs saka: “Bet Kungs, vai tad šodien Tu negribi darīt nekādus brīnumus?”
7. Es saku: “Vai tad to Mozū neesi lasījis: Un septītā radošais Dieva Gars atpūtās un tādēļ septītā
diena kļuva par sabatu?! Un ja tad arī Es nedaudz turu sabatu, tad Es tak daru pareizi, jo iepriekš tomēr
pilnas sešas dienas esmu čakli strādājis! Pie tam ap Mani tak ir visādi kalpotāji, kas nu Manā Vārdā un
visā tā spēkā ir un var būt darbīgi!”
8. Kirenijs saka: “Kungs, tas jau atkal nozīmē kaut ko sevišķu, šādu teksta varianta jēgu es pavisam
nezinu!”
9. Es saku: “Nu tad jautā kādam, un tev visam jātiek darītam skaidram! Bet nu Es ņemu nelielu atpūtu,
ne sevis bet gan jūsu dēļ, lai pirms dotu izdevību darboties no tā arī Es esmu darbīgs jūsos visos.
Vai tad tu to nesaproti? ”
10. Kirenijs saka: “Jā, jā, nu es to saprotu, Es nu arī varu iedomāties kādēļ!”
11. Es saku: “Tas tev tieši nav nekāds smags darbs; kur es jums visiem to tak šorīt pavisam skaidri
esmu pateicis! Pirms pusdienu baudīšanas Es pašrocīgi neko nedarīšu, bet pēc pusdienām jau vēl būs
izdevība varēt kaut ko darīt; bet ja Es runāju, tad Es tomēr ko daru arī pirms pusdienu baudīšanas.
12. Bet nu Markusam jāsaka, lai viņš abus dēlus sūta pretī kuģiem, bet viņš pats lai gādā ka galdi ir
labi klāti; jo gaidītie viesi šeit ieradīsies noguruši un izsalkuši, tāpat viņu kalpotāji un nabaga nogurušie
kuģinieki.”
13. Pēc tam Es pamāju Markusam un viņš manu mājienu saprata, lika abiem dēliem tūlīt iziet jūrā
un steidzīgi gāja mājā un visiem lika aktīvi darboties.
14. Ari Arurana teltīs sākās rosība, jo Mataels un viņa četri biedri, viņa jaunā sieva Helēna un ķēniņš
Arurans no teltīm, kuras viņi pirms kādas stundas ar Hermes ģimeni, zināmo sūtni no Cēzarijas Filipas
bija uzstādījuši lai turpat pārģērbtos un Mataelam uzvilktu ķēnišķu tērpu, lai atnācēju priekšā viņš stāvētu
kā tas kas viņš ir, pamanīja kuģus.
15. Arurans steidzās pie Manis un visā pazemībā Man jautā: “Kungs, ko gan kuģi atvedīs? Vai varbūt
pat tos gaidītos ļoti augstos viesus?”
16. Es saku: “Mans draugs, tas bija jautāts ļoti galmnieciski! Mūsu klātbūtnē nav neviens ļoti augsts
un neviens ļoti zems viesis, bet gan tikai no A līdz Z brāļi. Ja Es sevi ļauju dēvēt par jūsu draugu un brāli,
kādēļ starp jums jābūt augstāki un zemāki cilvēki? Es tev saku: Starp jums vienīgi Visuvarenais ir īsts
Kungs, bet jūs visi savā esat brāļi un viena kunga kalpi un kalpotāji!
17. Jeb vai tu domā, ka ķēniņi pie Manis stāv augstāk nekā viņa niecīgākais kalpotājs, tādēļ ka viņi ir
vareni ķēniņi? Ak, pavisam nē! Te izšķir vienīgi sirds. Ķēniņam sirdī vajag zināt kādēļ Viņš ir ķēniņš, un
kalpotājam, kādēļ viņš ir kalpotājs. Citādi ķēniņš un niecīgākais kalpotājs Manā priekšā stāv uz vienāda
pakāpiena tā skaisti dziļi lejā.
18. Tātad ievēro to, tu Mans draugs Aruran, ka Manā priekšā nav nekādi augsti un zemi viesi, bet
gan tikai bērni, brāļi un māsa!”
178