Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
6. Bet arī Kirenijs izsaka vēlēšanos pret labu honorāru tam, kas viņam to norakstītu, iegūt kopiju.<br />
7. Te tūlīt ir klāt Jūda Iskariots un piedāvā Kirenijam savu palīdzību.<br />
8. Bet Es Jūdu norāju par šādu zemisku savtīgumu un Kirenijam saku: “Redzi, tur Rafaelu; iedod viņam<br />
tikai nedaudz rakstāmpiederumus, un viņš ar to visātrāk tiks galā!”<br />
9. Kirenijs tūlīt pasauc savus kalpotājus un liek viņiem pareizā daudzumā tūlīt atnest neaprakstītus<br />
pergamenta ruļļus un iepriekš minētā nolūka dēļ nodod tos RAFAELAM, un viņš ruļļiem tikko pieskaras<br />
un tad, atdodams viņam ruļļus atpakaļ, Kirenijam saka: “Tava vēlēšanās jau ir izpildīta; bet tu nu<br />
ruļļus vari likt salīdzināt ar abu mācekļu rakstiem, vai tajos kaut kā netrūkst.”<br />
10. Kirenijs visā nopietnībā ruļļus pārbauda, atrod tos pavisam pilnus pierakstītus un, dabīgi, ir pārsteigts.<br />
Pie visas savas parastās gudrības viņš tomēr nevarēja aptvert šādu ātrumu.<br />
11. Bet nu ruļļus aplūko arī tie trīsdesmit farizeji un leviti, un zināmais runātājs, vārdā HEHAMS,<br />
saka: “Jā, tas ir tas, ko es esmu redzējis uzticami vārdu pa vārdam, kas un kā šeit tika runāts; bet tas, ka<br />
eņģelim ir iespējams vienā acumirklī ļoti korekti un viegli lasāmi pierakstīt pilnus vairākus ruļļus, tas uz<br />
mums pavisam neattiecas, un par to es arī nevēlētos pazaudēt nevienu veltīgu domu, jo es jau iepriekš<br />
esmu pārliecināts, ka te nekad nekas nevar iznākt. Jo mēs, mirstīgie, nemirstīgo tikai tad pavisam aptversim,<br />
kad mēs reiz kļūsim pilnīgi nemirstīgi un tā garu paveikto tikai tad pilnīgi aptversim, kad mēs<br />
paši reiz būsim pavisam tīri gari, bet mūsu miesās mēs to nekad pilnīgi nespējam.<br />
12. Tādēļ ir labāk, par šādām parādībām tālāk nemaz nepārdomāt! Dabas pasaulē tak ir lietas un parādības,<br />
kuras neviens mirstīgais nekad pilnīgi neaptvers. Un ja viņš, muļķīgais cilvēks, sāktu par tām<br />
pārdomāt, tad īsā laikā viņam vajadzētu kļūt par nelgu! Jo debesu gariem tās noteikti būs skaidras un<br />
ar laiku arī mums tās var kļūt skaidrākas nekā tagad; bet ja tūlīt tagad mēs vēlētos tās skaidri izprast, te<br />
mums acīmredzot būtu jākļūst prātā jukušiem! Tādēļ es ļoti labprāt aplūkoju kādu brīnumdarbu, bet<br />
tas mani pavisam nevilina tālāk par to pārdomāt. Un ja nopietnībā par to ko saprastu, tad tomēr neko<br />
nevarētu atdarināt, un ja to nevar, tad kāda pa pusei izpratne kādam tikpat neko nedod.<br />
1<strong>3.</strong> KIRENIJS saka: “ Kādā materiālā ziņā tev gan ir taisnība, bet mazākais, man atdarināšana nav sevišķi<br />
svarīga, bet gan, tā kā arī manī tomēr mājo nemirstīgs gars, attiecībā uz manu garu lai arī garīgas<br />
lietas varētu aplūkot ar nedaudz vairāk kā cieši aizvērtām acīm un man nu visās manas esamības vietās<br />
un malās niez no kāda gudrā mūsu starpā mutes tikai nedaudz vairāk uzzināt, kāda bija tā lieta ar eņģelisko<br />
ātrrakstīšanu! Tādēļ es rūpēšos atdarīt kāda gudrā muti; jo mūsu sarunas par to nav nekas cits,<br />
kā tukša salmu kulšana. Mēs te noteikti nekā prātīga neizdibināsim, kamēr kāda gudrā mute mums tam<br />
tūlīt dos kādu pamatojumu.”<br />
14. Diezgan atjautīgi HEBRAMS saka: “Tas noteikti, bet mūsu pamatojums beigās galvenokārt izies<br />
uz to, ka gudrā runas par to mēs aptversim tikpat maz, kā šo brīnumu pašu par sevi, bez kāda gudrā<br />
apgaismojošās runas! Jo lai patiesību aptvertu, pašam vajag būt vairāk vai mazāk gudram. Ar tīru, lai<br />
cik veselu saprātu gudrību tās dziļumos vēl ilgi neaptver; gan iegūst nelielu nojēgu, bet ne daudz tālāk.<br />
Zālamana, kas bija viens gudrais, Augstā dziesma, veselam cilvēka prātam, tā teikt, vēl ir vistuvāk. Kad<br />
to lasa, tie to arī saprotam; bet kad pēc tam sāk par to kārtīgi pārdomāt, tad drīz nonāk pie nožēlojamās<br />
pārliecības, ka pamatā tomēr neko neesi sapratis. Nelielam piemēram par to manu pārliecību jāattaisno.<br />
19. Zālamana Augstā dziesma<br />
1. (HEBRAMS): “Ceturtā nodaļā Zālamans saka: “Redzi, mana draudzene, tu esi skaista, redzi, skaista<br />
tu esi! Tavas acis ir kā baloža acis starp tavām matu pīnēm. Tavi mati ir kā kazu ganāmpulks, kas ir<br />
apcirpts Gileada kalnā. tavi zobi ir kā ganāmpulks ar apcirptu vilnu, kas nāk no peldinātavas, kas visas<br />
nes dvīņus, un neviena starp viņām nav neauglīga. Tavas lūpas ir kā rožaina aukla un tava valoda ir<br />
piemīlīga. tavi vaigi ir kā plaisa pie granātābola starp tavām matu pīnēm. Tavs kakls ir kā Dāvida tornis,<br />
kas celts, lai tur karājas tūkstotis vairogi ar visādiem stipriem vīru ieročiem. Abas tavas krūtis ir kā divi<br />
jauni stirnu dvīņi, kas ganās starp rozēm, līdz diena kļūst vēsa un ēna atkāpjas. Es gribu iet pie mirru<br />
kalna un pie vīraka kalna. Jā gan, tu esi skaista un pie tevis nav nekāda vaina. Nāc man līdz no hibanas,<br />
mana līgava, nāc man līdz no hibanas. Skaties no Amana kalna virsotnes, no Semira un Ermona virsotnes,<br />
no lauvu mītnēm, ne leopardu kalniem. mana māsa, mīļā līgava, tu esi paņēmusi manu sirdi ar<br />
tavām acīm un ar tavu kakla ķēdi. Cik skaistas ir tavas krūtis, mana māsa, mīļā līgava! Tavas krūtis ir<br />
jaukākas, nekā vīns, un tavas eļļas smarža pārspēj visas kvēpināmās zāles. Tavas lūpas, mana līgava, ir<br />
20
Change language