Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

6. Bet arī Kirenijs

6. Bet arī Kirenijs izsaka vēlēšanos pret labu honorāru tam, kas viņam to norakstītu, iegūt kopiju. 7. Te tūlīt ir klāt Jūda Iskariots un piedāvā Kirenijam savu palīdzību. 8. Bet Es Jūdu norāju par šādu zemisku savtīgumu un Kirenijam saku: “Redzi, tur Rafaelu; iedod viņam tikai nedaudz rakstāmpiederumus, un viņš ar to visātrāk tiks galā!” 9. Kirenijs tūlīt pasauc savus kalpotājus un liek viņiem pareizā daudzumā tūlīt atnest neaprakstītus pergamenta ruļļus un iepriekš minētā nolūka dēļ nodod tos RAFAELAM, un viņš ruļļiem tikko pieskaras un tad, atdodams viņam ruļļus atpakaļ, Kirenijam saka: “Tava vēlēšanās jau ir izpildīta; bet tu nu ruļļus vari likt salīdzināt ar abu mācekļu rakstiem, vai tajos kaut kā netrūkst.” 10. Kirenijs visā nopietnībā ruļļus pārbauda, atrod tos pavisam pilnus pierakstītus un, dabīgi, ir pārsteigts. Pie visas savas parastās gudrības viņš tomēr nevarēja aptvert šādu ātrumu. 11. Bet nu ruļļus aplūko arī tie trīsdesmit farizeji un leviti, un zināmais runātājs, vārdā HEHAMS, saka: “Jā, tas ir tas, ko es esmu redzējis uzticami vārdu pa vārdam, kas un kā šeit tika runāts; bet tas, ka eņģelim ir iespējams vienā acumirklī ļoti korekti un viegli lasāmi pierakstīt pilnus vairākus ruļļus, tas uz mums pavisam neattiecas, un par to es arī nevēlētos pazaudēt nevienu veltīgu domu, jo es jau iepriekš esmu pārliecināts, ka te nekad nekas nevar iznākt. Jo mēs, mirstīgie, nemirstīgo tikai tad pavisam aptversim, kad mēs reiz kļūsim pilnīgi nemirstīgi un tā garu paveikto tikai tad pilnīgi aptversim, kad mēs paši reiz būsim pavisam tīri gari, bet mūsu miesās mēs to nekad pilnīgi nespējam. 12. Tādēļ ir labāk, par šādām parādībām tālāk nemaz nepārdomāt! Dabas pasaulē tak ir lietas un parādības, kuras neviens mirstīgais nekad pilnīgi neaptvers. Un ja viņš, muļķīgais cilvēks, sāktu par tām pārdomāt, tad īsā laikā viņam vajadzētu kļūt par nelgu! Jo debesu gariem tās noteikti būs skaidras un ar laiku arī mums tās var kļūt skaidrākas nekā tagad; bet ja tūlīt tagad mēs vēlētos tās skaidri izprast, te mums acīmredzot būtu jākļūst prātā jukušiem! Tādēļ es ļoti labprāt aplūkoju kādu brīnumdarbu, bet tas mani pavisam nevilina tālāk par to pārdomāt. Un ja nopietnībā par to ko saprastu, tad tomēr neko nevarētu atdarināt, un ja to nevar, tad kāda pa pusei izpratne kādam tikpat neko nedod. 13. KIRENIJS saka: “ Kādā materiālā ziņā tev gan ir taisnība, bet mazākais, man atdarināšana nav sevišķi svarīga, bet gan, tā kā arī manī tomēr mājo nemirstīgs gars, attiecībā uz manu garu lai arī garīgas lietas varētu aplūkot ar nedaudz vairāk kā cieši aizvērtām acīm un man nu visās manas esamības vietās un malās niez no kāda gudrā mūsu starpā mutes tikai nedaudz vairāk uzzināt, kāda bija tā lieta ar eņģelisko ātrrakstīšanu! Tādēļ es rūpēšos atdarīt kāda gudrā muti; jo mūsu sarunas par to nav nekas cits, kā tukša salmu kulšana. Mēs te noteikti nekā prātīga neizdibināsim, kamēr kāda gudrā mute mums tam tūlīt dos kādu pamatojumu.” 14. Diezgan atjautīgi HEBRAMS saka: “Tas noteikti, bet mūsu pamatojums beigās galvenokārt izies uz to, ka gudrā runas par to mēs aptversim tikpat maz, kā šo brīnumu pašu par sevi, bez kāda gudrā apgaismojošās runas! Jo lai patiesību aptvertu, pašam vajag būt vairāk vai mazāk gudram. Ar tīru, lai cik veselu saprātu gudrību tās dziļumos vēl ilgi neaptver; gan iegūst nelielu nojēgu, bet ne daudz tālāk. Zālamana, kas bija viens gudrais, Augstā dziesma, veselam cilvēka prātam, tā teikt, vēl ir vistuvāk. Kad to lasa, tie to arī saprotam; bet kad pēc tam sāk par to kārtīgi pārdomāt, tad drīz nonāk pie nožēlojamās pārliecības, ka pamatā tomēr neko neesi sapratis. Nelielam piemēram par to manu pārliecību jāattaisno. 19. Zālamana Augstā dziesma 1. (HEBRAMS): “Ceturtā nodaļā Zālamans saka: “Redzi, mana draudzene, tu esi skaista, redzi, skaista tu esi! Tavas acis ir kā baloža acis starp tavām matu pīnēm. Tavi mati ir kā kazu ganāmpulks, kas ir apcirpts Gileada kalnā. tavi zobi ir kā ganāmpulks ar apcirptu vilnu, kas nāk no peldinātavas, kas visas nes dvīņus, un neviena starp viņām nav neauglīga. Tavas lūpas ir kā rožaina aukla un tava valoda ir piemīlīga. tavi vaigi ir kā plaisa pie granātābola starp tavām matu pīnēm. Tavs kakls ir kā Dāvida tornis, kas celts, lai tur karājas tūkstotis vairogi ar visādiem stipriem vīru ieročiem. Abas tavas krūtis ir kā divi jauni stirnu dvīņi, kas ganās starp rozēm, līdz diena kļūst vēsa un ēna atkāpjas. Es gribu iet pie mirru kalna un pie vīraka kalna. Jā gan, tu esi skaista un pie tevis nav nekāda vaina. Nāc man līdz no hibanas, mana līgava, nāc man līdz no hibanas. Skaties no Amana kalna virsotnes, no Semira un Ermona virsotnes, no lauvu mītnēm, ne leopardu kalniem. mana māsa, mīļā līgava, tu esi paņēmusi manu sirdi ar tavām acīm un ar tavu kakla ķēdi. Cik skaistas ir tavas krūtis, mana māsa, mīļā līgava! Tavas krūtis ir jaukākas, nekā vīns, un tavas eļļas smarža pārspēj visas kvēpināmās zāles. Tavas lūpas, mana līgava, ir 20

kā kausēts medus, piens un medus ir zem tavas mēles, un tava tērpa smarža ir kā hibanas smarža aizzīmogotā akā. Tavs stāvs ir kā granātābolu prieka dārzs ar cēliem augļiem, cipresēm un lavandu, lavandu ar safrānu, kalmēm un kanēli, ar visādiem vīraka kokiem, mirri, aloju un visām labākām smaržām, kā dārza aka, kā dzīva ūdens aka, kas plūst no hibanas, lielies, ziemeļvējš un nāc, dienvidu vēj, pūt caur maniem dārziem, ka tie uztver smaržas!” 2. Redzi, augstais Kirenij, apmēram tā vārdu pa vārdam skan tā šķietami visvieglāk aptveramā Zālamana, kas bija viens gudrais, Augstās dziesmas 4. nodaļa; un es tev dodu visus pasaules dārgumus, ja tu ar savu lai cik veselo cilvēka prātu, no tā esi spējīgs atšifrēt tikai vienu teikumu. 3. Kas ir tā vienmēr priekšā nākošā māsa, mīļā līgava, kura, ja viņa izskatās tā, kā Zālamans to slavējot apraksta, visiem cilvēkiem būtu šausmu aina, pret kuru pagāniskajai medūzai vēl vajadzētu būt Venērai?! Īsi, cilvēku prātam tā ir aplamību aplamība; bet kāda tajā it kā atbilstoša jēga, to neviens cilvēka prāts neizdibina, bet gan atkal tikai gudrība! Kam tad ir gudrība, tas arī to aptvers, bet kam tās nav, tas lai tā ko nelasa, un kas to ir lasījis, tas par to lai tālāk nedomā; jo, jo vairāk viņš par to pārdomās, jo mazāk viņš no tā ko sapratīs. Lai caur to manam saprātam to it kā tuvinātu, es visu Zālamana Augsto dziesmu pat totāli iemācījos no galvas. Bet velti, pamazām es arvien vairāk sapratu, ka es biju vērsis pie kalna! 4. Tādēļ labāk apelē pie mūsu biedru skaidrā saprāta, nekā pie viņu noteikti lielās gudrības! Jo, ja viņi mūs eņģeļa ātrrakstību tev izskaidro pēc viņu gudrības, tad tu no tā noteikti sapratīsi tikpat maz, cik tu saproti no Zālamana Augstās dziesmas ceturtās nodaļas; bet ja kāds tev to izskaidro no veselā saprāta, pieņemot, ka tā kas ir iespējams, nu, tad tu no tā sapratīsi tieši tikpat daudz, cik kas tīri garīgs materiāli vispār ļaujas saprasties. Pēc manām domām, ar to gan arī nekas daudz nebūs uzsākams!” 5. KIRENIJS saka: “Es jau redzu, ka tu pavisam neesi dumjš cilvēks; jo tas jau daudz ko nozīmē kādu zālamanisku — materiāli ņemot — visu aplamību rupjāko aplamību tā vārdu pa vārdam iegaumēt. Jo tā tomēr it kā bija tik liela aplamība, kādu līdz šim nekad neesmu dzirdējis! Bet neskatoties uz to, šī trakā aplamība sāk mani vairāk uztraukt, nekā eņģeļa pirmītējā ātrrakstība. Ko šis zināmais jūdu Krēzs ar to it kā tomēr gribēja teikt? Vai tā nopietnībā tomēr bija mīlestības atklāšana kādai skaistai jūdu jaunavai, kurai pēc viņa salīdzinājumiem patiesi vajadzēja izskatīties pavisam dīvaini? Jeb zem tā saprotams pavisam kas cits? Bet kas, — tas ir cits jautājums! Vai tam ir kāda atslēga? Ja kāda ir, tad mūsu Kungs un Meistars noteikti to visdrīzāk zinās! Tādēļ labāk tūlīt griezieties īstā vietā!” 6. HEBRAMS saka: “Es arī tā domāju, tādēļ dari to! Es pats par to būtu zinātkārāks, nekā par manu turpmāko dzīvību pēc kapa!” 7. Pēc tam KIRENIJS griežas pie Manis un saka: “Kungs, vai Tu dzirdēji Zālamana Augstās Dziesmas zināmo ceturto nodaļu? Saki man, vai tajā gan it kā ir kāda saprātīga jēga, jeb vai tā, kā tas šķiet, ir tieši rupjākā aplamība?!” 8. ES saku: “Mans draugs, tajā ir kāda ļoti laba, kaut arī ļoti dziļa jēga. Zālamans to pierakstīja tā, kā tas viņam no gara tika diktēts; bet sev viņš pamatā to nesaprata daudz labāk nekā tagad tu. Viņam gan tika dots gudrības Vārds, bet ne vienlaicīgi arī tā pilnīga izpratne. Arī viņam daudz kas likās nesaprotams; jo tas, ko viņš rakstīja, tas atbilstošās līdzībās tika teikts šim laikam. 9. Bet tam atminējums un atslēga ir Tas, kas nu runā ar tevi; bet skaistā līgava, cilvēka patiesa māsa un viņa draudzene ir Vārds, kopš mūžības mūžīgās mīlestības Vārds, tātad tīrākā Dieva mīlestība uz jums, cilvēkiem! Lasi Augsto Dziesmu ar šo atslēgu, un tu to sapratīsi un tajā atradīsi skaidrāko jēgu! Vai nu tu ko aptver no zālamaniskās gudrības?” 10. KIRENIJS, uzlūkodams Hebramu, saka: “Vai tu, jaunais zālamanist, nu jūti, no kurienes sāk pūst vējš? Tās ir pavisam citādas skaņas, nekā tās, kas tiek dziedātas Jeruzalemes templī! Īsi, kur nu man ir atslēga, mājās Zālamans tiks studēts vārdu pa vārdam!” 11. HEBRAMS saka: “Atslēga šķiet esam īsta un pilnīgi pareiza; bet viss ar to vēl neļausies atvērties! Mēs redzam arī zvaigznes, un pirmīt Meistars Savās runās pie izdevības mums arī pameta daudz atslēgveidīga, — arī eņģelis par to izteica daudzus ievērojamus apsvērumus; bet ko mēs par to tālāk zinām? Izskaidro nu man, kas pati par sevi gan it kā ir tā skaistā Rīta zvaigzne, tikpat maz ar noslēpumu pilnā Meistara atslēgu tu izdibināsi visu Zālamana gudrību! Tur ir ļoti daudzas un dažādas ainas, uz kurām pareizu atslēgu nes sevī tikai Gars; bet ka atslēga, kuru tev deva Meistars, vispār jau būs pareiza, par to es šajā acumirklī nemaz nešaubos un es pats centīšos ar to dažu ko atšifrēt.” 12. Pēc tam KIRENIJS atkal Man jautā, teikdams: “Kungs, ko man par Hebrama runu jādomā?” 21

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7 and 8: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 9 and 10: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 11 and 12: a, vajag darīt labu tam, kas viņa
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 23 and 24: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29 and 30: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60: 21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
  • Page 61 and 62: jau ir mīļāk, personīgi viņu p
  • Page 63 and 64: īnumus mēs esam redzējuši ar pa
  • Page 65 and 66: lielo laipnību atstrādāt, ja tik
  • Page 67 and 68: pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t
  • Page 69 and 70: pagatavot papildinājumu; Dievs tas
  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr