Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
aiz tīri pārspīlētas piesardzības viegliem soļiem tomēr arī nebūtu jāsteidzas prom! Bet kas tad, ja šis neparastais<br />
vīrs iespējamā kārtā tad tomēr būtu tas apsolītais Mesija?”<br />
8. Sehabs saka: “Nu, tad viņš manām labi pamatotām bažām varētu būt augstākā mērā apmierināts,<br />
jo mana piesardzība tieši iziet no tā, lai mūsu Dieva Mācības svētumu pasargātu no pagānu niknuma!<br />
Tavā pieņēmumā jau katrā ziņā var kas būt, bet bez vērīgu, slepenu pārbaudi mēs ne tuvu ko tādu nedrīkstam<br />
pieņemt- izņemot ja caur skaidriem pierādījumiem mēs uz to būsim pilnīgi spiesti. Jo viss<br />
no tevis pieņemtais tomēr var būt smalka maska un tad pavisam viegli iespējams mēs stāvētu vietā no<br />
kuras es baidījos! Tādēļ, mans draugs, tikai lēnām! Tādas lietas, ja tās ir patiesas, cilvēks vēl vienmēr<br />
pieņem pietiekami agri, jo pārsteidzīgs pieņēmums varētu kādu iegrūst lielās nepatikšanās.”<br />
200. Par pārsteidzīgu uzticēšanos.<br />
1. Nu Es vēlreiz pieeju pie persiešiem un vērsdamies galvenokārt pie Sehabi saku: “Nu, ko jūs pa šo<br />
laiku nolēmāt? Vai tu man vēl arvien turi par kādu viltīgu lapsu, kas ir izgājis tikai uz to, lai romiešiem<br />
bīstamā jūdu Mesijas dēļ jūs visus kā sodāmus nodotu tagadējā pasaules valdnieka nepielūdzamajās rokās?<br />
Vai tad Es patiesi izskatos līdzīgs kādam nekrietnam nodevējam?”<br />
2. Sehabi nedaudz apmulsis saka: “Labais, cēlais draugs! Seja gan pa lielākai daļai ir dvēseles spogulis,<br />
— bet ne vienmēr! Es pazinu kādu cilvēku, kura āriene tā līdzinājās viss maigākam un sirsnīgākam<br />
eņģelim kā viens vesels acu ābols otram, un tomēr tā bija tikai dabīga maska, tā ka tieši minētais cilvēks<br />
pēc savas dabas bija pilnīgs sātans in optima forma (augstākā pakāpē)! Šis cilvēks sava skaistā un lēnīgā<br />
izskata dēļ bija pat galma mīlulis, bija apgaismots arī visās iedomājamās mākslās un zinātnēs; bet viņa<br />
darbi bija melnāki un tumšāki kā pagānu sadzejota Stuksa! Bēda katram, kas jebkad draudzīgi būtu<br />
viņam tuvojies. Sievietes skrēja viņam pakaļ kā apsēstas, kaut gan katra sieviete, kas viņam tuvojās tik<br />
noteikti krita kā kārojams upuris, kā uz zemes krīt lietus piliens ko mākonis vairs nevar saturēt. Bet viņš<br />
vienmēr bija nevainīgākais, maigākais un tīrākais cilvēks. Visur visu izraisīja tikai neparedzēti apstākļi,<br />
tikai bija dīvaini, ka neparedzētie apstākļi nekad nespēja viņam pašam kaitēt. Viņš visur tika sveikā ar<br />
veselu ādu. Tikai tie, kas viņam bija tuvojušies, ļaunos apstākļus vienmēr dabūja smagi izbaudīt uz dzīvību<br />
un nāvi! arī savam ķēniņam viņš bija uzticamākais kalps, bet katram padotam brīnumpiemīlīgs<br />
patiess velns!<br />
<strong>3.</strong> Ķēniņa valstī kādam bagātam grieķim, bet kas pievērsās mūsu ticībai, bija jauna, brīnumskaista<br />
un ārkārtīgi jauka sieva, kura savam vīram bija tik uzticīgi padevīga kā šī mana labā roka manas miesas<br />
un manas sirds gribai. Bet nepagāja ilgs laiks, kad šis pievilcīgais sātans no cilvēka no kāda cilvēka uzzināja<br />
par skaisto sievu un tūlīt savus ceļus tā izkārtoja, ka no skaistās sievas tika pamanīts. Gadījums<br />
gribēja, ka grieķis ar kādu pēc tautības persieti, kas atteicās atmaksāt pavisam ievērojamu un taisnīgu<br />
parādu, ko bija parādā mūsu grieķim, nonāca pretīgā tiesas prāvā. Persietim par tiesnešiem bija viņa<br />
vienādi audzināti tautieši un tā mūsu grieķis nekādu taisnību nepanāca pret neuzticamo un vārdu lauzēju<br />
persieti. Te reiz sieva, kas labi zināja, ka skaistais galminieks jau vairākkārt bija metis uz viņu acis,<br />
teica: Kā tad būtu, ja caur skaisto galminieku mēs savai taisnībai panāktu aizsardzību? Grieķis teica: Jā,<br />
es zinu, ka viņš bieži noskatās ar alkatīgām acīm un viens vārds no tevis vai manis spētu daudz un ja<br />
arī aiz tā neslēptos nekas cits, kā totāli akla cerība. Bet par šo skaisto galminieku neko labu nedzird! Jā,<br />
būtu pat labāk būt viņa ienaidniekam nekā viņa draugam. Kas ar viņu ielaižas, lai cik draudzīgā satiksmē,<br />
tūlīt nokļūst lielā nelaimē, tādēļ mūsu prasību zaudējums no divām man šķiet esam mazākā nelaime<br />
un mēs darīsim labāk ja to pirmo un mazāko nesīsim Dievam Tam Kungam par upuri.<br />
4. Jaunā skaistā sieva tam arī piekrita. Bet neilgi pēc tam mūsu galminieks pats atnāca grieķa mājā,<br />
lai tur it kā kaut ko nopirktu, jo mūsu grieķis ir dārglietu tirgotājs un dārgakmeņu iestrādātājs zeltā un<br />
sudrabā. Viņš izturējās ļoti draudzīgi un maigi un grieķim iedvesa uzticību, kaut gan sieva instinktīvi<br />
juta bailes no šī ļoti draudzīgā un ārkārtīgi devīgā cilvēka, jo vēl nekad nebija gadījies, ka cilvēks tūlīt<br />
bez kādas kaulēšanās būtu samaksājis pirmo nosaukto cenu par kādu dārglietu. Te aiz tā slēpās kas cits!<br />
5. Toties grieķis pavisam labā garastāvoklī teica: Ak, šim cilvēkam tikai viņa skaistuma, vienkāršības<br />
un viņa laimes dēļ galmā vajag būt daudz ienaidniekiem, kas cenšas viņu visiem nomelnot kā briesmīgu<br />
un galmam aizdomīgu. Viņš tak runā tik skaisti un gudri kā kāds pravietis! Patiesi aiz šī cilvēka nevar<br />
slēpties nekas ļauns! Nepagāja ilgs laiks un mūsu galminieks atkal atnāca pie grieķa un savam turbānam,<br />
ko viņam bija devis ķēniņš, nopirka lielu, zeltā iestrādātu dimantu. Dimanta cena bija tūkstots<br />
221
Change language