You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
princis, pazīstu visus lielās valsts apstākļus un tādēļ esmu ļoti gudrs. Tāpēc Manā priekšā vajag ļoti uzmanīties;<br />
jo parasti lepnais romietis Kirenijs, kā visas Āzijas valsts virspavēlnieks ar Mani tik pazemīgi<br />
neapietos. Bet viens no abiem deputātiem teica: “Lai nu ir kā būdams, viņš katrā ziņā ir kāds liels cilvēks<br />
un mēs no viņa kaut ko varam mācīties, un tas ir tas, kas mums šajā laikā visvairāk vajadzīgs!”<br />
2. Tam beidzot visi piekrita, sakārtojās un devās pie Manis uz pakalna, kaut gan sāka jau palikt diezgan<br />
tumšs.<br />
<strong>3.</strong> Bet vienlaikus nāca arī vecais Markuss un Man jautāja vakariņu dēļ un dēļ no krusas sasistajiem<br />
galdiem un dēļ vēl ļoti mitro zemi un kas te nu būs darāms.<br />
4. Bet Es viņam rādīju uz Persiešiem un teicu: “Skaties tur, kāds liels un Man ārkārtīgi gards ēdiens:<br />
tam vēl pirms vakariņām no Manas mīlestības vajag tikt apēstam. Līdz tam tu jau atradīsi laiku lai sagatavotu<br />
miesīgu mielastu un savestu kārtībā galdus, jo salauzti ir tikai daži un īstā laikā tie jau būs atkal<br />
atlikti atpakaļ. Bet drīz aizdedzini lampas, lai cilvēki nestaigā tumsā!” Pēc tam Markuss priecīgs devās<br />
atpakaļ un visam lika darboties.<br />
5. Bet persieši pienāca pie Manis, pēc viņu parašas vēlreiz līdz zemei paklanījās, bet pēc tam tomēr<br />
nostājās taisni un nepalika guļam uz vaiga.<br />
6. Viens no abiem iepriekšējiem deputātiem ņēma vārdu un teica: “Kungs, un noteikti liels to cilvēku<br />
draugs kam ir laba griba, te mēs nu būtu! Tu pazīsti mūsu iemeslu, kas mūs atveda šajā apvidū.<br />
Vienīgi mēs to aplūkojam kā kādu brīnumainu vadību no augšas un kopā ar Hiobu sakām: Kungs, viss<br />
ir Tavs, debess un zeme, gaiss un ūdens! Tu dod un ņem kad un kā Tev tas labpatīk; kādam nabagam Tu<br />
vari piešķirt kroni un scepteri un ķēniņa galvu noliekt pilnīgākās niecības putekļos. Tādēļ tas mums arī<br />
nesāp: jo cilvēks, kas savas sirds priekšā un sirdī vienmēr nes visvarenā Dieva gribu, nekad neskumst,<br />
izņemot ja viņš ir nogrēkojis Kunga vaiga priekšā. Tādēļ mēs par savu ievērojamāko zaudējumu arī neskumstam;<br />
jo ja šī bēdīgā izskata notikums nebūtu Dieva griba, tad mēs, kā tas parasti katru gadu bija,<br />
savu naudu noteikti būtu atguvuši bez kāda niecīgākā atskaitījuma. Bet te acīmredzami bija iejaukta<br />
Dieva griba un šo sīkumu mēs Viņam labprāt upurējam un labprāt vēlētos nest vēl lielākus upurus, ja<br />
Visaugstākais no mums tos prasītu. Jo Viņš vienīgais ir tas Kungs, mēs esam tikai Viņa vienmēr tikai<br />
Viņa kalpojoši un paklausīgi kalpi.<br />
7. Mēs mīlam un bijājam vienīgi tikai Dievu un tādēļ nebīstamies no cilvēkiem; bet ja debesu un zemes<br />
Kungs cilvēku priekšā kaut kur mūsu plānus izjauca, tad Viņam tam jau bija savs labākais iemesls!<br />
Jo cilvēks Dieva priekšā tikai pārāk viegli un vieglprātīgi izdara kādu grēku, kas dvēselei vienmēr nes<br />
kādu lielu zaudējumu; bet te tad nāk Kungs ar labu soda rīksti un cilvēkam atkal palīdz stāties uz pareizā<br />
ceļa!<br />
8. No tā tu, mīļais Kungs un draugs, redzi, ka mēs esam cilvēki, kas vēl ilgi nav aizmirsuši Dievu. Tu<br />
gan varbūt vari būt kāds gudrs pagāns, un labi pārzini dabas spēkus, bet mēs pazīstam tikai vienu virsspēku,<br />
un tas ir vienīgi tikai Dievā tajā Kungā! Pret to mēs gan nepieņemam nekādu mācību!<br />
9. Tātad, ja tu gribi mācīt kādu patiesu gudrību, tad neaizmirsti, ka mēs nemainīgi esam stingrākie<br />
Mozus dievišķās mācības atzinēji. Pret to no mums nekas netiks pieņemts un lai tas skanētu un būtu lai<br />
cik gudrs! Jo mēs visi gudrās pasaules priekšā mīļāk gribam stāvēt kā nelgas — nekā Dieva priekšā kā<br />
grēcinieki!”<br />
10. Es saku: “Tā ir pavisam pareizi, un jūs esat uz pareizā ceļa! Bet tikpat Mozū kā it sevišķi praviešos<br />
ir lietas, kas jums vēl varētu būt tumšas. Un Es vēlētos jums tās apgaismot, lai jūs sev un saviem brāļiem,<br />
sievām un bērniem aptverat, kāds nu ir laiks!<br />
11. Kad Elijs atradās kādā apslēptā kalna alā, tad gars viņam norādīja, ka lai viņš tik ilgi paliek alā<br />
līdz Pats Jehova dotos garām! Un Elijs nostājās tuvu pie alas izejas un klausījās. Tad pēkšņi nāca spēcīgākā<br />
vētra, kas tai garām plosījās tik vareni, ka no tās nodrebēja viss kalns. Te Elijs domāja vai nu gan<br />
Jehova ir devies garām? Bet Gars atbildēja _Vētrā Jehova nebija!<br />
12. Te Elijs klausījās tālāk, un redzi, drīz pēc tam alas priekšā garām devās spēcīga uguns? Tā brāzās<br />
un brakšķēja tik milzīgi un no svelmes varas klints ārpuse mirdzēja. Tad Elija domāja, tas tad tomēr<br />
esot bijis Jehova! Bet Gars atkal runāja un teica — arī šajā ugunī Jehova nebija!<br />
1<strong>3.</strong> Tad <strong>lielais</strong> pravietis pie sevis domāja — Tātad Savas mīlestības pamat būtībā Jehova nav klātesošs<br />
ne vētras, ne uguns visvarenībā!<br />
14. Bet kad viņš pavisam nopietni tā pārdomāja, te viņa alas priekšā garām aizšalca pavisam maiga<br />
un liega dvesma un Gars vēlreiz runāja un teica- Redzi, Elija, Jehova devās garām šajā maigajā un liega-<br />
214
Change language