Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
daļas mūsu eksistences ir attaisnojama un tādēļ es arī nekāda gara un nekāda Dieva nebaidos. Es nekad<br />
neesmu uzsācis ko ļaunu, izņemot man kā cilvēkam šad un tad patika kāda ziedoša jaunava un pie tā<br />
tomēr atkal bija vainīga mana daba! Kādēļ man tik ļoti vajadzēja patikt kāda skaista jaunavīgi krāšņa<br />
jaunava? Vai tādu dominējošu iekāri es pats esmu licis savā būtībā? Par to es neko nezinu! Kas tad man<br />
deva grūti apmierināmas mīlestības alkas? Kas manī ir slāpju un izsalkuma radītājs? Kādēļ tad man<br />
vajag ēst un dzert? Redzi, to visu mūsos panāk augstāki spēki, kuriem mēs nevaram likt pretī kādu pozitīvu<br />
likumu! Līdz zināmai pakāpei mēs gan paši varam sevi noliegt, bet pāri tai ne pa matu platumu!<br />
Bet ja tā, kāds tīrāks prāts un gudrība mana amata un manas rīcības dēļ te gan spēj mani vest stingras<br />
tiesas priekšā? Kāds cilvēcisks, kas tikai līdzīgi man gaiši domā, nē, — un tikpat maz kāds visaugstākais<br />
un gaiši dievišķīgs! Kādēļ tad man Dieva priekšā būtu muļķīgi jābaidās?”<br />
19. Stahars saka: “Bet stāv tak rakstīts, ka cilvēkam jābīstas Dieva, jo Dievs ir visuvarens un cilvēks<br />
ļoti nevarīgs, kas ar savu varu nekad nevar stāties pretī Dievam!”<br />
20. Runātājs saka: “Pavisam pareizi! Jā, Dievu jābīstas; bet tas ir teikts tikai cilvēka morālei, bet ne<br />
caur un caur cilvēkam visās viņa dzīvības funkcijās! Bet pat šīs bailes īstenībā ir tikai mīlestības bailes,<br />
kurām zināmā veidā jābūt tikumiska cilvēka dzīvības brīvas gribas vadonim, kā te ir vecāku mīlestības<br />
bailes par viņu bērniem. Bet liec Dievam tev dot likumu, kas tev aizliedz elpot vai sagremot, vai sisties<br />
pulsam vai novecot, aug matiem vai nagiem, vai saost vai garšot un sajust prieku vai sāpes! Kāds tikai<br />
daļēji gurds Dievs varētu to darīt?! Kur tad mums ir mēraukla, pēc kuras mēs precīzi varētu izdibināt<br />
kur cilvēkam visos domas, gribas un rīcības virzienos, brīvi no visām nepieciešamām dzīvības funkcijām,<br />
ir un kur viņš ņem savu pozitīvi drošo viedokli?!<br />
21. Kas zina pavedienus ar kuriem, pati par sevi pilnīgi brīvā dabas dzīvība ir saistīta ar tīri garīgo<br />
un ciktāl tā, no pavedieniem pavisam neierobežota, var kustēties kā patstāvīga?! Jā, gan redz, ka katrs<br />
cilvēks zināmā mērā ir brīvs- viņš var iet kur viņš grib, viņš var stāvēt vai sēdēt, pēc patikas ar savām<br />
acīm var lūkoties visos virzienos-; bet visam tam pa priekšu tomēr iet kāda nepieciešamība, kas izriet<br />
no ierobežotās dabas dzīvības!<br />
22. Tādēļ liels jautājums, kur tad cilvēkā īstenībā ir likts cilvēka brīvs morāles viedoklis starp nepieciešamo<br />
dabas dzīvību un brīvi garīgo būtību! Cik ilgi tas nav skaidri izdibināts, nevar būt runa ne par<br />
kādu grēku, ne par kādu tikumu.”<br />
157. Florans filozofē par Dievu.<br />
1. Stahars saka: “Draugs, es zinu, ka tu esi liels pasaules gudrais, un ka grūti tev kaut ko likt pretī;<br />
bet tev tomēr nevarēja paiet secen eņģeļa dīvainie darbi! Vai nu viņš tos veica mūsu dabas dzīvībai vai<br />
vienīgi tikai mūsu garam?”<br />
2. Runātājs saka: “Mēs tos redzējām ar mūsu acīm; vai to redzēja arī tie Jeruzalemē? Nē! Tā ka ar<br />
juteklīgi dzīvām acīm viņi tos neredzēja un tātad arī pavisam nevar tiem ticēt, ja arī viņiem par tiem<br />
tiktu darīts zināms, vai mēs kā saprātīgi cilvēki tādēļ varēsim uz viņiem dusmoties vai pat viņus nolādēt<br />
visādiem sodiem?!<br />
<strong>3.</strong> Mums tikai caur mūsu jutekļiem tika uzvelta nepieciešamība ticēt; bez acīm mēs tikpat labi būtu<br />
sprieduši nepareizi kā tie nu Jeruzalemē. Saki man, kur te savu sākumu ņem īsteni tikumiskais stāvoklis.<br />
Atmet prom to ko redzēja tavas acis un to nepieciešamais redzes spēks, un tad nosaki absolūti morālo<br />
viedokli!”<br />
4. Stahars saka: “Draugs, es jau redzu, ka mēs tik viegli nesapratīsimies! To mums pilnīgi vajag paskaidrot<br />
kādam augstākam garam! es nu redzu pie mums nākam eņģeli; tev ar viņu vajag runāt un es nu<br />
būtu ļoti ziņkārīgs piedzīvot, kā jūs to lietu savā starpā nokārtosit!”<br />
5. Vienmēr vienādi lietišķi runātājs saka: “Mīļais draugs! Eņģelis man ne par matu nerūp vairāk kā<br />
tu un es ar viņu runāšu tāpat kā ar tevi nu viņam vēl mazāk ko atlaidīšu kā tev, ar to ka viņš ir svētlaimīgs<br />
gars un bauda katru pilnību; kamēr mums kā vēl tārpiem vajag rāpot šīs zemes cietsirdīgās un<br />
netīrās virsmas putekļos! Patiesība ir tikai viena un tikpat labi attiecas uz kādu eņģeli kā uz pasaules<br />
netīrāko plukatu!”<br />
6. Pie šiem vārdiem eņģelis jau arī bija klāt un teica: “Floran, tātad tu no manis pavisam nebaidies?”<br />
7. Runātājs saka: “Ja tu zini manu vārdu, tad tu arī zināsi iemeslus manī, kādēļ man Dieva priekšā<br />
un tāpat arī tavā priekšā nevar būt nekādas bailes, un ja arī tu veiktu vēl tūkstots lielākus brīnumus. Es<br />
170
Change language