Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
tas ir pretrunā ar Manu Mācību!”<br />
31. Mataela runa par ceļu uz patiesas dzīvības mērķi<br />
1. KIRENIJS saka: “Nu labi, es gribu to redzēt, kaut gan es būšu stingrs tiesnesis!”<br />
2. Tādēļ saki man, tu gudrais Matael, ja dzīvības lieta viscaur ir tāda, kā tu to pirmīt pavisam asi<br />
pamatotu esi iztirzājis, kas pēc tam sagaidāms miljoniem, kas no visa tā nezina ne zilbi, un tiem daudzajiem<br />
miljoniem, kas turpmāk pēc mums dzims uz plašās zemes, un par to arī ne zilbi neuzzinās, kā<br />
izskatās ar visu viņu mūžīgu dzīvību?”<br />
<strong>3.</strong> MATAELS saka: “Pavisam labi! Arī visiem viņiem piederēja kāda mācība un pietika, lai uzturētu<br />
dzīvu dvēseles fantāziju. Ar laiku dvēseles šādā fantāzijā nostiprinās un beigās tajā dzīvo, kā kādā sapnī,<br />
un šādā sapnī var dzīvot tūkstošiem gadu.<br />
4. Bet tā vēl ilgi nav nekāda patiesa mūžīga dzīvība, šādas dvēseles beidzot, ja viņās grib ieiet kādā<br />
patiesā mūžīgā dzīvībā, tā dēvētā garu pasaulē pārcieš daudz lielākas cīņas un pārbaudījumus, kā te ir<br />
cīņa sevī, ko es iepriekš tikai tā garāmejot pieminēju.<br />
5. Bet kas šo ceļu iet šeit, tas, protams, ar dažām labām ne niecīgām pūlēm un ar patiesu gudru dzīvības<br />
nopietnību, mūžīgo dzīvību visā patiesībā, skaidrībā un pamatīgumā šeit sasniedz jau nedaudz<br />
gados, ko citādi pēc dvēseles miegainās tieksmes, ja labi iet, var sasniegt tikai pēc vairākiem gadu simtiem<br />
vai pat daudziem gadu tūkstošiem. Bet ja pie tam iet tikai nedaudz nepareizi, tad kāda pavisam<br />
samaitāta dvēsele šeit vai kur citur vienu pasaules vecumu pēc otra gan arī var baudīt ļoti nožēlojamu<br />
sapņu dzīvi, kurā viņa, izņemot sevi un izņemot savas ļoti nožēlojamās fantāzijas ainas, nesasniedz nekā<br />
no kā patiesa, reāla un ārpus sevis esoša; bet, neskatoties uz to, nepārtraukti rūgtākās pieredzes viņu tomēr<br />
māca, ka viņa ir apņemta tīriem ienaidniekiem, pret kuriem viņa nevar cīnīties, jo viņa tos tikpat<br />
maz kaut kur var ieraudzīt, cik uz šīs pasaules kāds aklais var saskatīt, no kurienes viņu sagaida kādas<br />
briesmas!<br />
6. Redzi, kāds pilnīgi akls cilvēks pie visa sava akluma tomēr nav pilnīgi bez gaismas, jo viņa dvēseles<br />
fantāzija sevī tomēr vienmēr ir kāda gaisma, un aklais ierauga lietas, kas attēlojas kā pasaules apgaismotās<br />
dabas lietas, bet tām nav nekāda pastāvīguma un arī gaismai nē. Drīz tā kļūst gaiša un drīz atkal pavisam<br />
neskaidra un bieži pavisam izzūd, tā ka tāds aklais tad kādu laiku nopietnībā ir bez gaismas.<br />
7. Un redzi, gandrīz tāpat iet kādai dvēselei viņas pilnīgā vientulībā, viņai drīz ir gaisma un drīz atkal<br />
nakts. bet ne gaisma, ne nakts dvēselē nav kāda patiesība, bet gan tikai pagaidu atspulgs no tā, ko bez<br />
viņas ziņas un gribas dvēsele no ārējās sfēras sevī uzņem apmēram tā, kā rasas piliens, kas karājas zālē,<br />
sevī uzņem Saules attēlu. Piliens nu gan ir apgaismots, bet tam pie tā sevī nav nekāda tiktāl gaiša apziņa,<br />
ka tas sevī saprātīgi pazītu, no kurienes tā masā ir ienākusi gaisma.<br />
<strong>3.</strong> Ko es manu četru brāļu vārdā tev šeit teicu, ir mūsu ar lielām ciešanām saistītā pieredze un visu<br />
šķietamo dzīvību šķiro no īstenas, patiesi brīvas, patstāvīgas dzīvības.<br />
9. Tev šeit tavā priekšā ir slimīga un nebrīva dvēsele un kāda pašdarbīga un tādēļ brīvāka Dieva dzīvība;<br />
vai tu gribi vienu vai otru, tas nu atkarīgs no tavas gribas; bet tā lieta reiz tā ir, un neviens Dievs kā<br />
spēkā esošas tev nevar dot nekādas citas dzīvības attiecības.<br />
10. Redzi, nu es tev saku vēl ko, mana dvēsele, kas nu pāriet arvien gaišākā skatījumā, tagad jau no<br />
sevis pavisam labi redz un pazīst Pestītāju, kas tikai pirms neilga laika caur Savu brīvākās Dieva dzīvības<br />
varu jūs ir atbrīvojis no daudziem neredzamiem augstākās brīvās dzīvības ienaidniekiem; redzi, Viņā ir<br />
vairāk, nekā visā redzamā radības visumā.<br />
11. Bet Viņš, kā jau kopš mūžības Sevi pazīstošs visas esamības un visas dzīvības centrālais viduspunkts,<br />
nu grib savu dzīvību un caur to visu cilvēku dzīvību vēl vairāk apstiprināt; bet to Viņš sasniegs tikai<br />
caur kādu vēl nedzirdētu pašaizliedzību. Viņš atmetīs pašreizējās dzīvības esamību; lai caur to Pats un<br />
caur to arī visi cilvēki ieietu visas dzīvības mūžīgā krāšņumā. Tikai tad visa radība iegūs zināmā mērā<br />
citu izskatu un citu iekšēju kārtību; bet tomēr tēze: Lai katrs uz paša pleciem ņem ārējā posta nastu un<br />
seko Man! — vai nu tu to saproti?”<br />
12. KIRENIJS gan vēl kā nedaudz saīdzis saka: “Jā gan, es tevi labi saprotu un nevaru citādi, kā atzīt,<br />
ka tu esi runājis taisnību; bet, neskatoties uz to, šādus dzīvības noteikumus ir ļoti grūti uzklausīt!”<br />
35
Change language