Views
8 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

aplam, Es noteikti jums

aplam, Es noteikti jums nebūtu ieteicis viņus uzklausīt. Tādēļ tikai klausieties Mataelā vēl tālāk! Viņam gan ir ass, bet labs vējš; ar šādu vēju, kaut arī pār ļoti viļņojošu jūru, daudz ātrāk nonāk tālāk, kā ar vislabāko airēšanu! 3. Klausieties viņā tikai vēl tālāk, jo līdz šim viņš ar jums vēl runāja tikai caur pirkstiem, bet, kad viņš vēl nedaudz vairāk iekarsīs, viņš jums vēl nāks ar pavisam citiem pierādījumiem. 4. KIRENIJS saka: “Par to es iepriekš pateicos! Mēs jau tāpat te stāvam kā velni! Par ko gan vēl ļaunākiem viņš spētu mūs padarīt? Vai tas nu no manis nav slavējami, ka es par šiem pieciem nabaga velniem gribu gādāt visā viņu laicīgā nākotnē, un par to viņi mums sagādā tādu negaisu, kādu tu Pats mums vēl nekad neesi sagādājis! 5. Ak, es šajā Mataelā īstenībā nemaz vairs neklausos! Viņa uzskati par dzīvību sevī var būt lai cik pareizi; bet tie neder laicīgām dzīvības attiecībām un pie tam neviens cilvēks savai miesai var ko darīt! 6. Jā, tādiem cilvēkiem kā pravieši un senie priesteri ir labi rūpēties vienīgi par mūžīgo dzīvību; jo par viņu dzīves vajadzībām rūpējas citi, kuriem beigās vajadzēja būt vienalga, vai ir kāda dvēseles mūžīga dzīvība, vai arī nav! Viņi tikai saņēma likumus, kurus viņi ievēroja, bez kā jebkad uzzinot īsteno iemeslu, kāpēc un kas viņiem caur tiem īstenībā būtu jāsasniedz. 7. Miljoniem ar to vajadzēja pietikt ar vai bez izredzēm uz kādu mūžīgu dzīvību, bet mums ar to vairs nav jābūt pietiekami?! 8. Bet ja mums vairs nepietiek, tad te vēl ir jautājums par katru cilvēku, kas savā sirdī nes patiesas tuvākā mīlestības dzirkstelīti. Kas beigās atlīdzinās daudziem miljoniem nabaga velnu, ka, neskatoties uz visu kādu ārēju likumu ievērošanu, viņi tomēr ir padoti mūžīgai nāvei? Ja viņi ir nejaušības darbs, tad mācībai var būt labs pamats; bet ja visi cilvēki, kas ir ļoti labi redzams no viņu ļoti gudrās uzbūves, ir kāda ļoti gudra un laba Dieva darbs, tad vajag dot kādu citu un visiem cilvēkiem praktiskāku ceļu mūžīgās dzīvības sasniegšanai; un ja nekāds cits nav, tad visa dzīvība ir tas nicinošākais, ko tikai cilvēka saprāts reiz var atzīt kā nicināšanas un reibuma cienīgu! 9. Jo ja kāda mūžīga dzīvība ir lemta tikai tam, kas to sasniedz zināma mērā uz tūkstoša citu cilvēku kādam mūžīgas dzīvības varonim, rēķina, lai tikai viņš sevī var izbaudīt mūžīgo dzīvību, — tad es pats mūžam nevēlos pat ne mazāko mūžīgas dzīvības dzirkstelīti, un man mīļāka ir pilnīga mūžīga nāve! Tāds ir mans uzskats. 10. Tava Mācība, Kungs un Meistar, man ir patīkama, mīļa un vērtīga, jo te man līdzās, ja vien es kļūstu vājš, stāv viens visvarens palīgs; bet pēc Mataela mācības man nav neviens, kā es pats. Vienīgi tikai es pats varu sev dot vai ņemt mūžīgu dzīvību un kādam Dievam pie tam nekas nebūtu darāms, kā tikai ar dusmīgām vai laipnām acīm noskatīties, kā kāds nabaga velns izlaužas cauri visām nāves spīlēm un pa neomulīgiem ceļiem, kas pilni ērkšķiem, aizām un indīgiem rāpuļiem, rāpjas augšā uz mūžīgu dzīvību! 11. Nē, nē, tas nevar būt; jūs esat nelgas ar visu jūsu mūžīgās dzīvības mācību! Jā, ja es varu iedomāties kādu mūžīgas dzīvības devēju, kas kā Tu, ak Kungs, kādam jau laicīgi var atkal atdot dzīvību, tad es daru visu, lai viņš arī man reiz dotu mūžīgu dzīvību. Bet ja tikai man pašam tā jāsameklē no visiem praviešu gudrības kaktiem, tad, kā teikts, man no kādas mūžīgas dzīvības arī mūžam nekas nav vajadzīgs! — Tā runāja un runā Kirenijs, Romas valsts pārvaldnieks pār Sīriju un pār visām Āzijas, Āfrikas zemēm un lielu daļu Ēģiptes!” 12. ES saku: “Draugs, šoreiz tu ne par šo, ne par to pats sevi esi pārspējis visādās tukšās runās. Tu zini, kas tie pieci bija; kādēļ, to, cerams, tu arī zini! 13. Bet Es nu viņus esmu pilnīgi attīrījis un viņos esmu iededzinājis vienīgi pareizo, nekļūdīgo dzīvības gaismu un caur to aizšķērsojis taku, pa kuru iespējamā kārtā izdzītie ļaunie gari vēlreiz varētu viņus kaitīgi apciemot. 14. Tādēļ šie pieci nu šimbrīžam ir pilnīgi tīri un sevī skata visus dzīvības smalkākos pavedienus, kāda tā īstenībā kopš pirmsākuma bija un katram atklāti dara zināmu to, kas senos laikos bija dots tikai nedaudziem priekš nedaudziem; kā tev iespējams uz viņiem par to dusmoties?! 15. Jo redzi, tas, ko viņi saka, ir tieši tas pats, ko Es Pats jums esmu teicis, tikai viņi no sevis to dod ar nedaudz kailākas patiesības runām. 16. Vispirms iepazīsti tā, ko viņi saka, patieso vērtību un pēc tam dusmojies, ja tev tas ir iespējams; bet nu, kur tev tas, ko viņi saka, liekas diezgan nepatīkams, tev ar tavu īgnumu acīmredzami nav taisnība — ļauj Mataelam runāt tālāk, un būs jau redzams, vai tas, ko viņš saka, ir vai nav praktisks, jeb vai 34

tas ir pretrunā ar Manu Mācību!” 31. Mataela runa par ceļu uz patiesas dzīvības mērķi 1. KIRENIJS saka: “Nu labi, es gribu to redzēt, kaut gan es būšu stingrs tiesnesis!” 2. Tādēļ saki man, tu gudrais Matael, ja dzīvības lieta viscaur ir tāda, kā tu to pirmīt pavisam asi pamatotu esi iztirzājis, kas pēc tam sagaidāms miljoniem, kas no visa tā nezina ne zilbi, un tiem daudzajiem miljoniem, kas turpmāk pēc mums dzims uz plašās zemes, un par to arī ne zilbi neuzzinās, kā izskatās ar visu viņu mūžīgu dzīvību?” 3. MATAELS saka: “Pavisam labi! Arī visiem viņiem piederēja kāda mācība un pietika, lai uzturētu dzīvu dvēseles fantāziju. Ar laiku dvēseles šādā fantāzijā nostiprinās un beigās tajā dzīvo, kā kādā sapnī, un šādā sapnī var dzīvot tūkstošiem gadu. 4. Bet tā vēl ilgi nav nekāda patiesa mūžīga dzīvība, šādas dvēseles beidzot, ja viņās grib ieiet kādā patiesā mūžīgā dzīvībā, tā dēvētā garu pasaulē pārcieš daudz lielākas cīņas un pārbaudījumus, kā te ir cīņa sevī, ko es iepriekš tikai tā garāmejot pieminēju. 5. Bet kas šo ceļu iet šeit, tas, protams, ar dažām labām ne niecīgām pūlēm un ar patiesu gudru dzīvības nopietnību, mūžīgo dzīvību visā patiesībā, skaidrībā un pamatīgumā šeit sasniedz jau nedaudz gados, ko citādi pēc dvēseles miegainās tieksmes, ja labi iet, var sasniegt tikai pēc vairākiem gadu simtiem vai pat daudziem gadu tūkstošiem. Bet ja pie tam iet tikai nedaudz nepareizi, tad kāda pavisam samaitāta dvēsele šeit vai kur citur vienu pasaules vecumu pēc otra gan arī var baudīt ļoti nožēlojamu sapņu dzīvi, kurā viņa, izņemot sevi un izņemot savas ļoti nožēlojamās fantāzijas ainas, nesasniedz nekā no kā patiesa, reāla un ārpus sevis esoša; bet, neskatoties uz to, nepārtraukti rūgtākās pieredzes viņu tomēr māca, ka viņa ir apņemta tīriem ienaidniekiem, pret kuriem viņa nevar cīnīties, jo viņa tos tikpat maz kaut kur var ieraudzīt, cik uz šīs pasaules kāds aklais var saskatīt, no kurienes viņu sagaida kādas briesmas! 6. Redzi, kāds pilnīgi akls cilvēks pie visa sava akluma tomēr nav pilnīgi bez gaismas, jo viņa dvēseles fantāzija sevī tomēr vienmēr ir kāda gaisma, un aklais ierauga lietas, kas attēlojas kā pasaules apgaismotās dabas lietas, bet tām nav nekāda pastāvīguma un arī gaismai nē. Drīz tā kļūst gaiša un drīz atkal pavisam neskaidra un bieži pavisam izzūd, tā ka tāds aklais tad kādu laiku nopietnībā ir bez gaismas. 7. Un redzi, gandrīz tāpat iet kādai dvēselei viņas pilnīgā vientulībā, viņai drīz ir gaisma un drīz atkal nakts. bet ne gaisma, ne nakts dvēselē nav kāda patiesība, bet gan tikai pagaidu atspulgs no tā, ko bez viņas ziņas un gribas dvēsele no ārējās sfēras sevī uzņem apmēram tā, kā rasas piliens, kas karājas zālē, sevī uzņem Saules attēlu. Piliens nu gan ir apgaismots, bet tam pie tā sevī nav nekāda tiktāl gaiša apziņa, ka tas sevī saprātīgi pazītu, no kurienes tā masā ir ienākusi gaisma. 3. Ko es manu četru brāļu vārdā tev šeit teicu, ir mūsu ar lielām ciešanām saistītā pieredze un visu šķietamo dzīvību šķiro no īstenas, patiesi brīvas, patstāvīgas dzīvības. 9. Tev šeit tavā priekšā ir slimīga un nebrīva dvēsele un kāda pašdarbīga un tādēļ brīvāka Dieva dzīvība; vai tu gribi vienu vai otru, tas nu atkarīgs no tavas gribas; bet tā lieta reiz tā ir, un neviens Dievs kā spēkā esošas tev nevar dot nekādas citas dzīvības attiecības. 10. Redzi, nu es tev saku vēl ko, mana dvēsele, kas nu pāriet arvien gaišākā skatījumā, tagad jau no sevis pavisam labi redz un pazīst Pestītāju, kas tikai pirms neilga laika caur Savu brīvākās Dieva dzīvības varu jūs ir atbrīvojis no daudziem neredzamiem augstākās brīvās dzīvības ienaidniekiem; redzi, Viņā ir vairāk, nekā visā redzamā radības visumā. 11. Bet Viņš, kā jau kopš mūžības Sevi pazīstošs visas esamības un visas dzīvības centrālais viduspunkts, nu grib savu dzīvību un caur to visu cilvēku dzīvību vēl vairāk apstiprināt; bet to Viņš sasniegs tikai caur kādu vēl nedzirdētu pašaizliedzību. Viņš atmetīs pašreizējās dzīvības esamību; lai caur to Pats un caur to arī visi cilvēki ieietu visas dzīvības mūžīgā krāšņumā. Tikai tad visa radība iegūs zināmā mērā citu izskatu un citu iekšēju kārtību; bet tomēr tēze: Lai katrs uz paša pleciem ņem ārējā posta nastu un seko Man! — vai nu tu to saproti?” 12. KIRENIJS gan vēl kā nedaudz saīdzis saka: “Jā gan, es tevi labi saprotu un nevaru citādi, kā atzīt, ka tu esi runājis taisnību; bet, neskatoties uz to, šādus dzīvības noteikumus ir ļoti grūti uzklausīt!” 35