Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

5. Kas to dara, tas,

5. Kas to dara, tas, pirmkārt, lūdz nemitīgi, un, otrkārt, tā viņš Dievu lūdz garā un visā patiesībā; jo bez darbības katra lūpu lūgšana ir tīrākie meli, ar ko Dievs netiek godāts kā tīrākā patiesība, bet gan tikai nozākāts. 6. Tādēļ piecelieties kā brīvi cilvēki, kā Mani brāļi; kā Mani draugi; turpmāk nedzeniet ar Mani nekādu elkdievību un pirms laika neizpaudiet par Mani pasaulei. Jo tas pasaulei daudz vairāk kaitētu, nekā noderētu!” 7. Pēc šiem Maniem vārdiem visi atkal pieceļas no zemes un MATAELS saka: “Jā, patiesi, tikai tā var runāt Dievs, pilns augstākās gudrības un mīlestības! Ak, cik pavisam citādi es nu domāju un jūtu, ka domāju un jutu iepriekš! — Ak Kungs, tikai šo lūgumu neatstāj neuzklausītu: nekad nepielaid, ka mūsu dvēseles vēlreiz nonāktu kādā tādā pārbaudījumā, kā tajā, no kura mūs nupat ir atpestījusi Tava mīlestība, līdzcietība un vara!” 8. Es saku: “Palieciet manī caur to, ka klausieties Manus vārdus, tos paturat un pēc tiem dzīvojat, tad caur to jūsos būs mans spēks un mana mīlestība un jūs aizsargās no katriem tālākiem pārbaudījumiem! 9. Bet Mani mācekļi jau ir atzīmējuši visnepieciešamāko, kas cilvēkiem pirmām kārtām ir vajadzīgs; to lasot aptveriet un dariet pēc tā, un pirms Manas paaugstināšanas vairāk jums nav vajadzīgs! — Ar to tie pieci apmierinās. 10. Bet pēc tam es vēršos pie Kirenija un saku: “Draugs, šeit mēs esam galā un tā nu pārejam pie citiem un redzam, cik smagi viņi ir nogrēkojušies pret Romas likumiem. bet uzmanies, — ar viņiem tieši nebūs pārāk viegli runāt; jo uz viņu asām mēlēm ir daudz pasaules gudrības! Bet nu ejam turp!” 37. Jūlija pārdomas par citu noziedznieku nopratināšanu 1. Pēc tam KIRENIJS jautā, teikdams: “Kungs, bet kam nu jānotiek ar tiem pieciem? Redzi, viņi ir vairāk, kā puskaili! Vai man viņus jāapģērbj? Man gan līdzi ir tērpi; bet tie ir valsts tērpi, kurus parasti nedrīkst nēsāt neviens cits, kā tikai Romas valsts ļaudis. Tātad tas nav izdarāms. Man ir arī romiešu kalpotāju svārki, bet tādiem svārkiem tie pieci, pateicoties viņu aizgrābjoši lielajai gudrībai, acīmredzami ir par cildeniem; kas tātad šeit būs darāms?” 2. ES saku: “Svārkiem nav cita nozīme, kā ka tie apklāj miesas kailumu, vai tie ir valsts vai kalpotāju svārki. Tālab pagaidām ir vienalga, vai tu tos piecus ietērp ar valsts vai kalpotāju svārkiem. Pie Manis kalpotāju svārki tomēr stāv tālu pāri valsts svārkiem, tādēļ dod viņiem kalpotājus svārkus; jo valsts svārku dēļ viņi pasaulei kļūtu par izsmieklu, un tam viņi ir par labu; kaut gan īstenībā pasaulē neviens nav labs! Ar laiku Mana Vārda dēļ viņi vēl pietiekami izcietīs izsmiekla, un tādēļ Es negribu, ka pirms laika viņiem arī pasaules dēļ jātiek no pasaules izsmietiem.” 3. Kad Kirenijs to dzird, viņš vairākiem kalpotājiem tūlīt liek atnest labākos kalpotāju svārkus. Nedaudz acumirkļos svārki ir atnesti un Kirenijs liek tos tiem pieciem tūlīt izdalīt. 4. Bet tie PIECI ar draudzīgu pateicību viņam saka: “Tas lielais Viens starp mums tev to atlīdzinās! Jo ar mūsu pavisam saplēstām lupatām mēs tak tikko vairs spējam no pasaules acīm apslēpt mūsu kaunumu; tādēļ vēlreiz tev par to mūsu mīlestības draudzīgākā pateicība!” 5. Pēc tam tie pieci aiz kāda krūma novelk viņu vecās skrandas un pēc tam parādās kā īsti laba izskata romiešu galma kalpotāji. kad viņi pēc tam pavisam apmierināti pienāk pie mums, mēs tūlīt dodamies pie politiskiem noziedzniekiem, kas ar lielām ilgām mūs jāuzgaida. 6. Kad mēs nonākam pie viņiem, tad viņi tūlīt nokrīt ar sejām pie zemes un lūdz žēlastību. Galvenie īstenībā skaitā ir astoņi, bet kopā ar viņiem ir vēl daži, kas ir tikai ceļojuši līdz un tādēļ arī kopā ir tikuši satverti. 7. Te Es Jūlijam saku: “Draugs, tas ir tavs darbs, viņus nopratināt un pareizā un gudrā kārtā saukt pie atbildības!” 8. Kad JŪLIJS to dzird, viņš saka: “Kungs, kaut gan parasti tāds darbs man tieši nekādas galvassāpes nebūtu sagādājis, tad te man tomēr nedaudz reibst. Tu šeit, eņģelis arī šeit, Kirenijs šeit, Tavu, nu jau pār mēru, gudrie mācekļi arī šeit, tie trīsdesmit jaunie farizeji un leviti arī šeit, — un tagad tie pieci šeit; par gudro Jaru es jau tāpat neko negribu teikt! Un, Kungs, tie pieci, ak, tie pieci! Un visu viņu priekšā man jāizjautā un jānopratina mūsu priekšā stāvošos politiskos noziedzniekus! Ak, tas nebūs nekāds viegls darbs! Skaistākais pie visas tās lietas ir tikai tas, ka īstenībā es pats tā īsti ex fundamento (no pamata — izd.) nezinu, kādēļ viņi tika satverti un kādēļ atvesti šeit! Viss īstenībā pastāv tajā, ka viņi ir tempļa sūtīti 40

un tempļa uzdevumā viņiem pret Romu vajadzēja izplatīt ļaunas baumas. Bet par to nav neviens derīgs liecinieks! Bet kā viņus piespiedīs atzīties?” 9. Aiz Jūlija stāvošais MATAELS saka: “Par to tomēr nebaidies! Kas te attiecas uz lieciniekiem, tad mēs pieci te jau stāvam, bet noteikti ne viņiem par ļaunu, bet gan tikai viņu labā. Redzi, mēs paši bijām acu un ausu liecinieki, ka, šiem pieciem atsakoties dzert nolādēto ūdeni, vajadzēja uzņemties šo uzdevumu. Mēs viņus tādēļ tik labi pazīstam, vienīgi tikai ārēji ņemot, ka gandrīz vienā laikā tikām izsūtīti samariešu atgriešanai. bet cik nevainīgi pie visa tā, kas ar mums noticis, esam mēs pieci, tikpat nevainīgi varētu būt arī viņi. Nu tu pagaidām zini pietiekami un visā mierā vari ar viņiem sākt savu eksāmenu, un tev nemaz nav jākautrējas mūsu iekšējās gudrības priekšā. 38. Jūlijs nopratina noziedzniekus 1. Kad JŪLIJS no Mataela to dzirdēja, te viņam ap sirdi kļuva nedaudz vieglāk, un viņš arī tūlīt vērsās pie vēl pie zemes guļošajiem noziedzniekiem, teikdams: “Piecelieties bez bailēm un vilcināšanās; jo vīriem kā jums bez bailēm un drebēšanas vajag varēt vēsi skatīties sejā arī kailajai nāvei! Jo mēs, romieši, neesam nekādi tīģeri un leopardi, bet gan cilvēki, kas cilvēku nelaimi drīzāk tiecas atvieglot, nekā pavairot. Bet, lai arī tas jums ir teikts: ka mēs nevienu noziegumu nemēdzam tik stingri sodīt, kā melus! Uz nepatiesu liecību un kādu nekaunīgi melīgu apgalvojumu pie mums likta nāve. Tādēļ uz katru manu jautājumu atbildiet patiesību, un es kā no Dieva iecelts jūsu tiesnesis, ja jūs labi pierādāmi man nāksiet pretī ar visu patiesību, drīzāk centīšos jūs no visa ļauna glābt, neka jums kaut kā kaitēt. Tādēļ piecelieties un atbildiet man atklāti!” 2. Pēc šiem Jūlija vārdiem tie pavisam skumja izskata noziedznieki pieceļas no zemes un romiešu valodā Es Jūlijam slepeni saku: “Vispirms atbrīvo viņus no viņu važām, jo pie rokām un kājām sasaistītiem arī mēle ir ļauni sasaistīta!” 3. Pēc šiem Maniem vārdiem Jūlijs karavīriem pavēlēja važas noņemt. 4. Tas tūlīt notika, un, kad pilnīgā klusumā tie stāvēja pavisam brīvi bez kādām važām, JŪLIJS jautāja, teikdams: “Kas jūs esat un kur esat dzimuši?” 5. VIENS pārējo vārdā teica: “Kungs, mums nekādu rakstu nav klāt! Bet, ja tu maniem vārdiem gribi ticēt, tad mēs tikpat labi kā caur templi, tā caur mūsu dumjo vecāku briesmīgi dievbijīgo prātu, visi esam nolādēti templieši. Mozus likums attiecībā uz bērnu attieksmi pret viņu vecākiem gan varētu reiz tikt pārveidots, lai caur nejaušību un laicīgo satiksmi ar gudriem cilvēkiem saprātīgiem kļuvušiem bērniem ne vienmēr jāpaliek pakļautiem viņu vecākiem; jo ļoti daudzu bērnu garīga un miesīga nelaime ir viņu bieži neaprakstāmi dumjie, lepnie un ar visām sliktām ziedēm iesvaidītie vecāki! 6. Patiesi, neviens augsti gudrs Dievs nevarēja caur Mozu būt devis nabaga cilvēcei! Patiesi, šis bauslis, ja tajā nedrīkst tikt izdarīts nekāds izņēmums, ir par sliktu dzīvnieku valstībā, nerunājot par cilvēku valstību. Caur šī dumjākā baušļa, kura došanai Dievs gan varbūt tikko bija ierosinātājs, bet gan Mozus vai kāds pēc Mozus, stingru ievērošanu mēs nu stāvam tavā, tas ir, tiesneša pār dzīvību un nāvi, priekšā kā noziedznieki. Ļoti patīkama dāvana par mūsu vienmēr uzticīgo paklausību mūsu vairāk kā dumjajiem vecākiem. Šai ļoti patīkamajai dāvanai, jādomā, sekos vai nu godājamais krusts, vai mūžīgās ķēdes darbs kuģa apakšējā klājā. Jo, ja mums par mūsu, protams, trīskārt piespiesto rīcību vajag nākt klajā ar pilnu patiesību, tad no jūsu likuma nepielūdzamās stingrības mūs nepaglābs neviens Dievs! Un tomēr šajā skaistajā Mozus bauslī teikts: “Godā tēvu un māti, lai tev klājas labi un tu ilgi dzīvotu virs zemes!” Te mēs nu stāvam! Cik labi mums, nabaga velniem, klājas, to redz katrs, un cik ilgi mēs vēl dzīvosim, tas nu atkarīgs vienīgi no tevis! Dievišķais apsolījums par Dieva ceturtā baušļa turēšanu pie mums piepildās tik lieliski, ka par to visiem velniem patiesi vajag mums smieties sejā un beigās vēl uzvēmāt!” 7. JŪLIJS saka: “Bet, mani mīļie, tas nepieder pie lietas, bet gan jums vienīgi jāatbild tikai uz to, kas jums tiek jautāts!” 8. Uz to SNETALS (tā saucas runātājs) to divpadsmit vārdā atbild: “Kungs, ja kādam uz skausta jau sēž droša nāve, te viss piederas pie lietas! Ka mēs pret Romu acīmredzami esam noziedznieki, to mums neiespējami noliegt, un kas tam seko, to tu, cerams, nevarēsi noliegt; jo par to tu nes savu smago zobenu un tev ir likums un vara, — lietas, pret kurām nabaga tārpi smiltīs neko nepanāks! 9. Bet, tā kā Romas kungi pie visas viņu likumu bardzības pa laikam tomēr vēl ir vairāk cilvēki, nekā melnie kungi templī, pēc kuru stabules tagad jau vajag dejot Dievam tam kungam, tad mēs jums stin- 41