11.04.2018 Views

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

pie tādas ļoti lielas skaidrības! Tagad es tevi pazīstu arī kā manu tempļa kolēģi un zinu, ka tu biji teicams<br />

runātājs un vairākas reizes augstajiem teici sejā patiesību, kam tad arī bija sekas, ka tev — kopā ar<br />

vēl četriem tava veida — vajadzēja doties uz Samariju! Jā, jā, tu jau esi tas, un mēs visi priecājamies tevi<br />

šeit redzēt pavisam veselu un tīru! tavs padoms, draugs, pats par sevi gan ir pavisam labs; bet romiešu<br />

daudzdievība –“<br />

6.MATAELS Snetalu pārtrauc: “ — vēl vienmēr ir tūkstoš reiz labāka, kā tempļa vistumšākā un īstenībā pilnīga elkdievība! Saki man, kurš priesteris<br />

templī vēl tic kādam Dievam? Es jums saku: tempļa patiesais Dievs nu ir viņa vēders un baudkāre.<br />

Viņi kalpo nāvei, grēkam un visiem velniem! Par dažām sudraba monētām tu Mozus baušļus vari dabūt,<br />

kā tu tos gribi, bet no viņu rīšanas un baudkāres statūtiem viņi neatmetīs ne ķeksīti! Viņiem vairs<br />

nav nekāda dzīvība, un tomēr viņi sevi uzdod par dzīvības kungiem un kā tādi grib tikt augsti godāti!<br />

7. Viņiem vairs nav ne jausmas no tā, kas ir dzīvība; viņi visi no rakstiem vairs nesaprot ne jotu un<br />

praviešus viņi saprot, kā tu saproti pasaules beigas. Viņi visi jau sen ir pazaudējuši dvēseles dzīvību un<br />

tādēļ tik čakli nododas viņu kožu maisu dzīvībai. Kā tad viņi no viņu pilnīgākās nāves varētu rādīt un<br />

dot dvēseles mūžīgu dzīvību?<br />

8. Dzīvībai vajag tikt dziļi pazītai dzīvības cīņā ar dzīvību un nāvi un šajā izpratnē vienmēr vairāk un<br />

vairāk darbīgi nostiprināties, ja tai jāpastāv kā patiesai dzīvībai; bet kā mirušais var tev rādīt, kas sevī<br />

un ārpus sevis ir no viņa nekad neiepazītā dzīvība?! Es jums saku: templī jau sen mājo mūžīga nāve;<br />

bet šajā vietā patiesi mājo mūžīga dzīvība! Un redzi, romieši to aptver un kļūst pilni dzīvības, kamēr<br />

templieši to nekad neaptvers, jo tas jau uz mūžību ir miris. Kas tādēļ ir labāk: romiešu daudzdievība vai<br />

tempļa viendievība?!”<br />

9. Pēc Mataela vārdiem tie divpadsmit nevar vien pietiekami nobrīnīties par Mataela ļoti pareizām<br />

domām un par viņa neapšaubāmo gudrību.<br />

10. Pēc tam SNETALS Jūlijam atvainodamies saka: “Augstais kungs, piedod mums, ka mēs tev tik ilgi<br />

likām gaidīt uz atbildi; bet tu pats dzirdēji Mataela gudros vārdus, un mēs no tiem bijām pārāk pārņemti,<br />

un tev vēl nevarējām dot vēlamo atbildi. Bet, ja tu vēl gribi ar mums būt nedaudz pacietīgs, tad mēs<br />

tev jau noteikti dosim skaidru atbildi!<br />

11. JŪLIJS saka: “Tikai neatlaidiet Mataelu, jo viņš saprot vairāk nekā es un vēl daudzi tūkstoši tādu,<br />

kāds esmu es! Ja viņš runā, es labprāt tūkstoš gadus ilgi gribu klusēt un viņš klausīties! Tādēļ tikai aprunājieties<br />

ar viņu, un viņš noteikti spēs jums dot gandrīz labāko padomu!”<br />

12. SNETALS saka: “Jā, viņš mums jau deva vienu padomu, un tas atkarājas vienīgi no tevis, mūs uzņemt<br />

ārzemnieku leģionā!”<br />

1<strong>3.</strong> JŪLIJS saka: “Pavisam labi! Tas jau arī ir tikpat kā noticis; bet, neskatoties uz to, gudrais Mataels<br />

tam nolūkam jums dos vēl daudzas lieli gudrs pamācības!”<br />

14. SNETALS saka: “Jā, to mēs manām, kaut gan šāda viņa īpašība nu liekas vēl nepatveramāka, kā<br />

gaiss! Kā viņš ir nonācis pie šādas gudrības, tas ir pilnīgi neizskaidrojami! Brīnumainā viņa neprāta izdziedināšana<br />

ir aptverama; bet no kurienes viņš nu ir ņēmis gudrību, to nu lai aptver, kas var!”<br />

42. Dvēsele un gars<br />

1. MATAELS, kas šos vārdus labi dzirdēja, saka: “Dari savu dvēseli iespējami brīvu no visām pasaules<br />

saitēm, tad tu ātri un ļoti viegli aptversi, no kurienes kāda dvēsele īsā laikā var nonākt pie lielākās<br />

gudrības! Bet, cik ilgi dvēsele vēl pārāk stipri ir aprakta trūdu kaudzē, kāda trūdu kaudze tai ir miesa,<br />

par kādu sevišķu dievišķu gudrību vēl ilgi nevar būt runa un tā nevar tikt pamanāma!<br />

2. Tur, dažus soļus mums priekšā, tu redzi vienu celmu, kas, šķiet, stingri guļ zemē. Ej un apsēdies uz<br />

tā, un es tev apsolu, ka tu ar to netiksi no vietas, arī daudzos gados nē; tikai tad, kad tas būs pilnīgi sapuvis<br />

un satrunējis, tu kopā ar to nokritīsi zemē. Bet ja tu arī tad no sava iemīļotā sēdekļa nevarēsi šķirties,<br />

tad beigās tu kopā ar to noteikti arī pavisam satrūdēsi; jo visam, kas ir miris, vispirms vajag kļūt kā<br />

pilnīgi iznīcinātam, ja tam atkal jāpāriet kādā dzīvības sfērā. Bet pieej pie ūdens, iekāp kuģī, to atraisi,<br />

uzvelc buru un ņem vadību savās rokās, un tādā veidā tu nepaliksi uz vietas, bet gan drīz sasniegsi kādu<br />

jaunu zemi, kurā tu iepazīsi daudz jauna un bagātināsi pieredzes dārgumu kambari. Redzi, bet cik ilgi<br />

tu rūpējies par savu miesu un tās saldu un patīkamu dzīvi, tik ilgi tu arī sēdi uz tās celma un nevari tikt<br />

uz priekšu. Bet ja tu pavisam atmet dominējošās raizes par tavu miesu un rūpējies tikai par to, kas te<br />

attiecas uz dvēseli un viņas gara dzīvību, te tu iekāp dzīvības kuģī un ar to drīz tiksi uz priekšu. — Vai<br />

46

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!