3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

diem ar visādām ziedēm mazgātiem, lai tikai no citiem cilvēkiem uzzinātu pavisam slepenas lieta, tam
ir neskaitāmi ceļi un līdzekļi. Tādēļ pie tāda veida parādībām nevajag viegli ļaut sevi apkrāpt.
9. Viszinošs ir vienīgi tikai Dievs- un kāds cilvēks tikai tad, ja viņš no Dieva gara tiek aicināts citiem
cilvēkiem pavēstīt lietas, ko kāda dabas cilvēka prāts nekad nevarētu izpētīt. Vienīgi tikai kāds tāds no
Dieva Gara sajūsmināts cilvēks tikai reti nāk šajā ļaunajā, savtīgajā pasaulē — un starp tumšajiem pagāniem,
kas ir pilni varas kāres un savtības jau pavisam nekad.
10. Bet šie cilvēki, kas stāv visādās savienībās ar visu pasauli un tās gudrajiem, ir pavisam caur un
caur viltīgas lapsas un pavisam priekšzīmīgi cilvēki prot izvilināt viņu noslēpumus. Tiek pielietota laipnība,
stingrība, augstsirdība, pacietība, pat iesvaidīšana viņu noslēpumos, lai pie eksaminēšanas cilvēkā
pamodinātu pilnīgu uzticēšanos un padarītu viņu pļāpīgu un vajadzības gadījumā pielietot vēl daudzus
līdzīgus knifus, lai bieži piekļūtu pat pie cilvēka aizliegtiem noslēpumiem. Bet ja reiz šiem pagāniem,
kuriem trūkst katra līdz cietības sajūta, reiz pierādāmi ir iegūti viņu varas kārajiem plāniem tikai šķietami
nelabvēlīgi noslēpumi, tad bēda tam, kas šiem necilvēkiem sevi ir nodevis! Viņi ir viltīgi un ļauni un
var tikt turēti grožos tikai caur kādu milzīgu pretviltību! Caur visādiem slepeniem ceļiem viņi gan var
izdibināt lielus noslēpumus, — bet nekad sirds noslēpumus, ja eksaminētājs prot tos stūrgalvīgi noslēpt.
11. Draugi, mēs šeit stāvam nepielūdzamāko tiesnešu priekšā! Apstrīdamākais un pie pagāniem iecienītākais
temats ir Mesija, kas nu jau nopietnībā ir parādījies, kā mēs no visām pusēm par to esam
saņēmuši nekļūdīgākos apliecinājumus. Līdz nāks Viņa īstais, labi aprēķinātais laiks. Viņam kaut kur
slepenībā jāuzturas Galilejā. Tādēļ pagāni medī Viņu un jau ticība lielā jūdu glābēja parādīšanās iespējamībai
ir nāvi nesoša no nežēlīgajām un asajām tīģera ķetnām! Jūs nu zināt, kāda zeme mūs šeit nes un
tādēļ arī zināsiet kas te darāms!”
199. Saruna starp diviem delegātiem.
1. Cits saka: “Tu gan vienmēr esi pati uzmanība un uzmanība ir gudrības māte; bet šeit šķiet tu to
pielieto nepareizā vietā! Jo arī mēs nedaudz pazīstam cilvēkus, un jo ilgāk mēs eksaminētāju aplūkojam,
jo vairāk pazūd katra doma, ka aiz viņa varētu slēpties tikai nepatiesības dzirkstelīte! Es, tavs līdzdeputāts,
pirmīt nedaudz ausījos un dažu ko dzirdēju no eksaminētāja slepenākās sarunas ar Kireniju un tā
saturēja tikai lielas bažas par iespējamību mūs no mūsu maldiem izdziedināt. Mēs netiešā ceļā ļaunprātīgā
veidā no tempļa esot tikuši pavisam nepareizi informēti par Mesiju un romiešiem, tādēļ mums nu
viņu priekšā esot aklas bailes un tādēļ slēpjam mūsu pareizo un labo ticību.
2. Kad mēs šeit atceļojām, mums tak bija daudzas labas izdevības vērot visus šeit esošos romiešus
un neskatoties uz mūsu lai cik viltīgo apvaicāšanos nevarējām uzzināt neko, no kā būtu pieņemams,
ka romieši nopietnībā būtu tik ļoti bargi. Pretēji, par viņiem vienmēr un visur pavisam nepiespiesti un
priecīgi izteica tikai labākās domas pasaulē.Tu protams vienmēr saki: Ja pie šiem apstākļiem viņi būtu
nežēlīgi, tad pasaules acu priekšā viņi to pagaidām prastu ļoti labi noslēpt, lai pirms laiku tautā neizsauktu
nemierus! Bet es tā nedomāju, jo katrs cilvēks tomēr vienmēr pieder pie kādas ģimenes, un tai
tad tomēr viņa pazušanu vajadzētu ļoti labi manīt un beidzot sākt pētīt, uz kurieni dārgais ģimenes loceklis
ir aizgājis. Bet līdz šim nekas tamlīdzīgs nav bijis un tā es tomēr ticu, ka tava parasti uzslavas vērtā
piesardzība te iet nedaudz par tālu, sevišķi iepretī tam ļoti atklāta un sirsnīga izskata eksaminētajam!
3. Bet es šeit manu pavisam ko citu, un pavisam ārkārtēju un es ļoti brīnos, kā tā kas tavam vērīgam
skatienam varēja palikt pilnīgi nepamanīts!”
4. Sebahs saka: “Nu, kas tad?! Man tomēr arī vajadzēja kaut ko manīt; jo manām acīm parasti nekas
viegli nepaliek nepamanīts un manas spējas sajust ir tik smalkas kā rīta dvesma. Tas mani pārsteigtu, ja
tu šeit ko būtu atklājis kas manām acīm būtu palicis nepamanīts!”
5. Otrs deputāts, kas saucās Jurah, saka: “Un tomēr! Vai tad tu neievēroji ko Eksaminētājs gribēja
likt manīt caur to, kad viņš mums tā skaisti skaidri, kā attiecībā uz viņu pašu, izskaidroja Elija parādību
alā?”
6. Sehabi saka: “Un ko viņš caur to gribēja likt saprast?”
7. Jurah saka: “Neko citu, ka tieši viņš pats esot tas apsolītais Mesija, kura priekšā liecas visas zemes
valdnieki! Redzi, es esmu nopratis to, kas tavai lielajai piesardzībai ir palicis nepamanīts! Manas
asi dzirdīgās ausis arī dzirdēja, ka pirms tam valsts virspārvaldnieks tur tavu eksaminētāju nosauca par
savu “kungu”! Kaut kas nedzirdēts no romiešu augstākā karavadoņa! Un redzi, tās ir lietas, no kurām
220