11.04.2018 Views

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

205. Par cilvēka nevarību.<br />

1. Es saku : “Draugs, palūkojies augšā uz zvaigznēm! Vai tu tās pazīsti un saproti kādam nolūkam tās<br />

ir? Vai tām it kā pavisam nebūtu jābūt tādēļ, ka līdz šim neviens cilvēks tās nevarēja aptvert? Vai tu it kā<br />

aptver kas ir Saule un Mēness? Vai tādēļ tiem nebūtu jābūt, ka tu tos neaptver?!<br />

2. Vai tu aptver vēju, zibeni, pērkonu, lietu, sarmu, sniegu, ledu? Vai tam visam nav jābūt tādēļ, ka tu<br />

un visi citi cilvēki to visu neaptver?!<br />

<strong>3.</strong> Vai tu aptver tās tūkstots dzīvnieku sugas, viņu izskatu un viņu dabu/ vai tu aptver stādu valsti un<br />

to formas? Vai tu it kā zini, kas ir gaisma un kas ir siltums?<br />

4. Vai arī tam visam nav jābūt tādēļ, ka tu un visi citi cilvēki to visu neaptverat?!<br />

5. Vai tu varbūt aptver savu dzīvību un ka tu vari redzēt, dzirdēt, sajust, garšot un saost? Vai cilvēkam<br />

varbūt nav jāredz, jādzird, jājūt, jāgaršo un jāsaož tādēļ, ka viņš to visu nekad nevar aptvert?<br />

6. Bet tā, ka jau šajā materiālajā pasaulē ir tik daudzas lietas, kuras pilnībā nekad nevar aptvert, tad<br />

ej un tikai nedaudz par to pārdomā un pēc tam dari Man zināmas tavas domas.”<br />

7. Sehabi saka: “Kungs un meistar, pilns dievišķā spēka! Man par to nav vajadzīgs daudz pārdomāt,<br />

man tas viss, ko tu man ar to gribēji teikt, jau ir. Tu mani gribēji virzīt uz to un rādīt, ka pie pētīšanas<br />

augstākās gudrības sfērā ir tieši tāpat kā pie pētīšanas materiālās radības sfērā. Mēs cilvēki īstenībā no<br />

tā neko nesaprotam un neaptveram, izņemot vispārejāko ainu un to ko mēs par to varam pamanīt ar<br />

mūsu visrupji — materiāliem jutekļiem un radītas lietas varam atšķirt pēc formas, krāsas, smaržas un<br />

garšas. Ak, cik maz un īstenībā neko zina un saprot cilvēks un tomēr viņš sevi iedomājas esam lielu zināšanās,<br />

un ir lepns uz savu zināšanu nožēlojamo mazumiņu! Un kas ir tas, ko zina? Tas nav nekas, bet<br />

pilnīgi nekas!<br />

8. Ak, cik akli un dumji tomēr ir visi cilvēki, pat tik tālu viņš netiek, lai atzītu ka viņi nekas nav un<br />

pavisam nesaprot un neaptver ka viņi nekas nav un neko nejēdz. — Zāle aug un redzīgais un jūtošais<br />

cilvēks par to priecājas; bet kas tam nolūkam vajadzīgs, zāli radīt un likt augt un nepārtraukti uzturēt<br />

tajā pat veidā — kurš no visiem mirstīgiem to saprot?!<br />

9. Ādams, Enoks, Noass, Ābrams, Īzaks, Jēkabs, Mozus un Elija noteikti bija gudrākie cilvēki kādus<br />

zeme jebkad nesusi; viņiem no Dieva sevī bija daudz gaismas. Bet kā top zāle, aug, nes sēklas un kā sēklas<br />

grauds ir ierīkots, kā no tā mūžam var iziet neskaitāms daudzums tā paša veida zāles, — par to gan<br />

visi tā dēvētie lielie gudrie noteikti nekad kaut ko nav sapņojuši!<br />

10. Bet mēs pat nezinām kā aug un vairojas visvienkāršākais stādiņš un kā putekļos lokas tārpiņš. Ko<br />

mēs gribam runāt par elementiem un ko par tālām zvaigznēm?! Bet kā mēs cilvēki te neko nezinām, tā<br />

mēs vēl jo mazāk zinām kas ir zvaigznes, kādam nolūkam un no kā tās sastāv.<br />

11. Un redzi, <strong>lielais</strong> un diženais meistar, tu gribēji likt manīt un norādīt uz manu pilnīgāko nekā nezināšanu<br />

un teikt; Dievs, tas visgudrākais, cilvēka acu un viņa jutekļu priekšā liek daudz ko, lai cilvēku<br />

spiestu domāt. Bet izskaidrojumu vajag meklēt cilvēkam pašam — jo ja Dievs viņam klāt dotu arī to,<br />

tad cilvēks drīz vēlētos kļūt kūtrs un beigās par visu pilnīgi bezdarbīgs un slinks.<br />

12. Jo, kas cilvēkam reiz pilnīgi ir viņa un ko viņš saprot, tam viņa kūtram prātam vairs nav nekāda<br />

nozīme, tas caur kādu vispusīgu pieredzi ir pārāk apstiprināts un pierādīts un tādēļ vairs neprasa nekādus<br />

jaunus pierādījumus. Un tā cilvēks acīmredzami noteikti izturētos tīri garīgās sfērās, ja viņš uz mata<br />

un Saules gaiši saprastu visu ko lielie pravieši no Dieva ir pierakstījuši gudrības grāmatās. Viņš drīz liktos<br />

gulēt un beidzot ne par ko vairs nopietni nepārdomātu; bet par ko arī cilvēkam būtu jāpārdomā, ja<br />

viņš jau tāpat visu saprastu?!<br />

1<strong>3.</strong> Tādēļ Dievs pavisam labi zina, kā Viņš ir kārtojis, lai cilvēki domā, grib un beigās viņiem vajag<br />

būt ļoti darbīgiem; vienādi vai otrādi — tikai nekāda bezatbildība!<br />

14. Es nu arī saprotu, ka Mesijas atgadījums un lieta uz mani ne tuvu nebūtu atstājusi to aktīvo iespaidu,<br />

ja es no Jesaja visu uz to attiecošo tekstu būtu sapratis līdz pēdējam minimumam. Tos trīs zvaigžņu<br />

ķēniņus, ja viņi man nāktu ar savām mistiskām gudrības tirādēm, augstākais būtu izsmējis un katram<br />

citam, kas šajā ziņā būtu nācis pie manis, nebūtu gājis ne par matu labāk.<br />

15. Bet tā, ka līdz šai stundai, tas viss man ir palicis ticīgā pustumsā, tad tagad es jūtu jo lielāku svētlaimi,<br />

tādēļ, ka tas kam bija tik grūti ticēt un kas bija tik neskaidrs, manu acu priekšā ir izklājies tik<br />

gaiši un es nu savā priekšā redzu To, uz kuru visi jūdi kopā ar mani ar ilgošanos ir gaidījuši!- Kungs un<br />

Dievs, vai es tevi esmu sapratis vai nē?!”<br />

228

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!