You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
sībām par ārpasauli un tās attiecībām, bet pie visa sava čakluma un pie visas savas uzmanības viņš tos<br />
tomēr, kā mēdz teikt, nevarēja dabūt zem jumta.<br />
5. Tie bija tikai atsevišķi ļoti cieti un patiesības pilni būvakmeņi, kuru kopā salikšana kādas lielas pils<br />
celtnei vēl ļoti ilgi lika uz sevi gaidīt, un pazemes telpās tas, dabīgi, bija tīri neiespējami.<br />
6. Bet ja tad šāds pazemes māceklis, pēc viņa skolotāju sprieduma, bija sasniedzis nepieciešamo izglītības<br />
pakāpi, te viņam tika pavēstīts, ka caur Dieva žēlastību viņš nu drīz un negaidot nonāks gaismas<br />
pilnā virspasaulē, kuras gaismā viņš vienā acumirklī uzzinās un iemācīsies vairāk, nekā tumšajā pazemē<br />
ļoti daudzās stundās.<br />
7. Par to pazemes māceklis, dabīgi, ļoti priecājās, kaut gan vispirms viņam kādā pavisam dīvainā veidā<br />
vajadzēja nomirt. Nomiršana pastāvēja kādā īsti dziļā miegā, kura laika tad mācekli nogādāja kādā<br />
krāšņā ārpasaules pilī.<br />
8. Kādas izbrīna pilnas acis tad rādīja šāds māceklis, kad viņš pamodās no sava miega un ieraudzīja,<br />
ka pirmo reizi atrodas dievišķās Saules gaismā! Kāds viņš pats sev likās baltā tērpā, izgreznotā ar sārtām<br />
un zilām svītrām! Tāpat cik draudzīgiem viņam vajadzēja likties skaisti ģērbtajiem abu dzimumu<br />
cilvēkiem! Kā viņam garšoja labi pagatavotie, agrāk nebaudītie ēdieni! Bet ko īsti viņa dvēselei vajadzēja<br />
sajust tad, kad viņš ar draugiem iznāca ārā, staigāja pa krāšņiem dārziem un ieelpoja to smaržu, kad<br />
pirmo reizi savu, pāri visiem cilvēciskiem priekšstatiem svētlaimi baudošo acu priekšā konkrētā pilnībā<br />
redzēja visu dabu!<br />
9. Un redzi, šajā ainā, ko tu savā fantāzijā vari uzgleznot vēl tālāk, tu ieraugi tevis paša tagadējos<br />
priekšstatus, attiecībā uz visām tām jaunajām patiesībām, kas tev te tika atklātas!<br />
10. Tas, ko tu tagad dzirdi vēl tumšās telpās, kurās atrodas tava dvēsele, protams, ir tikai fragmenti un<br />
nevar būt nekas pilnīgs un sevī jau pabeigts. bet kad caur patiesu mīlestību uz Dievu to kungu un no šīs<br />
mīlestības arī uz savu tuvāko, tavs gars tavā dvēselē tiks pamodināts, tad tu sava gara gaišākā dzīvības<br />
gaismā visu to skatīsi pilnīgākā kopsakarībā un tur ieraudzīsi neizmērojamu gaismas jūru, pilnu augstākās<br />
patiesības, kur tagad tu esi spējīgs ieraudzīt tikai atsevišķus pilieniņus.<br />
11. Tādēļ mūsu pirmais un galvenais darbs būs darīt garu brīvu dvēselē un dvēseli vest viņas gaismā.<br />
Ja mēs to esam sasnieguši, draugs, tad mums vairs nebūs vajadzīgs salasīt pilieniņus, bet gan mums te<br />
tūlīt būs darīšana ar neizmērojamākām jūrām, pilnām augstākās gudrības gaismas no Dieva.<br />
12. Tad, draugs, tu man noteikti vairs neprasīsi par Mēness, mūsu Zemes, saules un visu zvaigžņu attiecībām,<br />
jo tad uz pirmo saktu tas viss tev pats no sevis kļūs skaidrs, kā Saule gaišākā pusdienas laikā.<br />
1<strong>3.</strong> Bet tad mums sāksies cita skola, par kuru tev tagad, protams, nevar būt ne jausmas. — Saki,<br />
draugs, vai tu šo ainu esi nedaudz aptvēris? Kā tev tā patika?”<br />
96. Helēnas apsvērumi par cilvēku gudrību<br />
1. ORURANS saka: “Tu zini, mīļais draugs, tas viss man ārkārtīgi patika un ar mums cilvēkiem vajag<br />
tā būt un notikt; un, ja tas tā nebūtu un vajadzētu būt citādi, tad tu nebūtu nonācis pie savas gudrības!<br />
2. Tu gan arī iepriekš noteikti būsi ticis audzināts tavas miesas pazemē, tad savā dvēselē savai miesai<br />
arī nomiris un tagad esi sava gara gaismas pilī un staigā tās patiesi elizejiskajos dārzos. Pie tevis iepriekš<br />
atsevišķie pilieniņi ir kļuvuši par jūru; bet pie manis tas noteikti vēl ilgi nav ieraugāms. Un tādēļ es saprotu<br />
katras tavas atsevišķās runas jēgu, bet lielā kopsakarība man arī būs tikai tad, kad mana dvēsele<br />
atstās miesas tumšās katakombas un tiks ievesta viņas gara gaismas pilī un tās dārzos, kur pēc ambras<br />
smaržojošie augļi nobriest mūžīgās dzīvības Saules gaismā un siltumā.<br />
<strong>3.</strong> Redzi, es sevī gan sāku sajust kādu zināmu saldu jausmu, kā tas var būt un noteikti arī būs; bet tas<br />
mīļais Kad te nenosaka nekādu termiņu un sevī arī nav kāda pazīme, caur kuru tikai dažas dienas iepriekš<br />
uzzinātu, kad nabaga dvēsele tiks izvesta no tumšajām katakombām!<br />
4. Bet ko te kāds cilvēks var darīt? Neko citu, ka kā visā pacietībā sevi nodot Tā visvarenā vadītāja<br />
gribai, kas arī tavu dvēseli, bez kā tavai miesai to iepriekš ir pavēstījis, ir pamodinājis tava varenā gara<br />
gaismas pilī.<br />
5. Bet tagad es arī no manas Helēnas vēlētos dzirdēt, kā viņai patika tava līdzība un ko visu viņa par<br />
to sevī ir apsvērusi!”<br />
6. HELĒNA tūlīt saka: “Ak, ārkārtīgi labi! Līdzība bija brīnišķa un ļoti trāpīga, un ja senajiem ēģiptiešiem<br />
bija tādas audzināšanas iestādes, tad viņi noteikti nebija nekādi dumji cilvēki, kā šajā ziņā viņiem<br />
105
Change language