You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
gadiem tādu avansu valstij atmaksājam ar procentiem. Augstais valsts virs pavēlniek, apsver mūsu lūgumu<br />
un piešķir to mums. Tas nenāks par ļaunu ne tev, ne ķeizaram jo mēs zinām kas mēs esam un ko<br />
mēs spējam. Ja mēs esam ķeizara draugi, tad plašo valsti ir viegli pārvaldīt, bet ja mēs savas aizslēgtās<br />
sirdīs esam ķeizara ienaidnieki, tad kronis un zizlis viņam drīz varētu kļūt par ārkārtīgi apgrūtinošu<br />
nastu! Tādēļ apsver mūsu postu, kā gudrais apsver mūsu lūgumu un rīkojies pēc saviem ieskatiem.”<br />
16. Kirenijs, tikko slēpdams savu iekšējo rūgto satraukumu, saka: “Pirms es izsaku jā vai nē, es vispirms<br />
visu likšu sīki izmeklēt, kā un kāda iemesla dēļ jūsu pilsēta un jūsu mājas ir tikušas nodedzinātas.<br />
Diezin vai jūs pie tā esat pilnīgi bez vainas; jo tieši šajā naktī es no kāda dzirdēju, kā jūs īstenībā pēc<br />
vakardienas totālās aptumšošanās un vēlāk vēl vairāk vakarā pēc Saules nodzišanas priekšā stāvošās un<br />
nu jāsekojošās Dieva tiesas dēļ, kas tika pareģota no kāda jūsu pravieša, esat nevajadzīgi sākuši svinīgi<br />
uzrunāt tautu. Pie tam savukārt arī grieķu priesteri neattiecās savā labā izmantot dīvaino dabas parādību.<br />
Jūs abas priesteriskās partijas apzināti ļaunprātīgi izmantojot dabas parādību, lai par iedarbīgām un<br />
jūsu Dieva gribu aizsniedzošām lūgšanām ļaudis pieciestu nedzirdētiem upuriem. Jau kopš bērnības no<br />
jums kurli un akli padarītie ļaudis pēc iespējas darīja visu ko tikai varēja darīt lai izbēgtu no jūsu pasludinātās<br />
Pastara tiesas.<br />
17. laimīgā kartā atradās kāds saprātīgāks un pieredzējušāks vīrs, kas pie sevis pasauca dažus viņam<br />
pazīstamus saprātīgākus cilvēkus un tad visā mierā un nosvērtībā viņiem no ļoti dabīgiem pamatiem<br />
izskaidroja kā no viņa jau vairākkārt redzētu, notikušo dabas parādību. Viņš viņus arī darīja uzmanīgākus<br />
uz to, ka priesteri, ja viņu apgalvojumos kas būtu, dažiem esamības acumirkļiem uz šīs pasaules ar<br />
meliem un krāpšanu no ļaudīm noteikti neizspiestu tik masveida upurus. Nepiesātināmi mantkārīgie<br />
un cietsirdīgie priesteri tikpat labi kā viņš zinot, ka visā tajā lietā nevarot būt nekas svarīgs, kā augstākais<br />
nākamās dienas kādas dabīgas laika pārmaiņas. Bet viņi pazīstot tautas māņticību un pie šīs izdevības<br />
nu uz nedzirdētāko grēkojot!<br />
18. Redzat, tas man naktī no visuzticamākā liecinieka ir ticis darīts zināms! Nu, kādas bija šīs gudrās<br />
un ļoti savlaicīgās pamācības sekas? Tie daži ar nedaudz vārdiem labi pamācītie tad steidzās pie izmisušajiem<br />
ļaudīm un pilnā kaklā līksmi kliedza: Iepriecinājums, iepriecinājums, iepriecinājums pēc iepriecinājuma!<br />
Jūsu labumam mierīgi mūs uzklausat! — Pēc tam viegli saprotamā veidā viņi ļaudis pamācīja.<br />
Kad cilvēki to saprata, viņus pārņēma dusmas un niknums pret jums, un tad jums sagatavoja nedaudz<br />
no Daniela Pastarās tiesas. Tā ka no šī uzticamā ziņojuma es pārāk labi sapratu, ka ne pagānu pārgalvība,<br />
bet gan tikai jūs paši esat vainīgi ka šajā naktī jūsu citādi īsti skaistā un ievērojamā pilsēta kļuva par<br />
pelniem, kam iemesls bija ļaužu taisnīgās dusmas par jūsu krāpšanu, tad cerams jūs gan labi sapratīsiet<br />
ka es nevaru uzklausīt jūsu ļoti nekautrīgo lūgumu, bet gan pretēji, es kā vicereģents, mana ķeizara un<br />
tautas labumam saukšu jūs pie stingrākās atbildības un notiesāšu tautai pilnīgi atlīdzināt tai nodarītos<br />
zaudējumus, kurus es likšu precīzi piedzīt, — pieņemot ka viss ir tā, ka es šajā naktī no pārāk uzticama<br />
liecinieka esmu dzirdējis! Kas jums pret to sākams? Runājat, ja jūs pret to varat ko teikt.”<br />
19. Jau Kirenija runas laikā melnie līdzīgi hameleoniem nobālēja un no viņu īsti vilku acīm viegli<br />
pamanīja kvēlojam viņu iekšējās dusmas un kad viņiem nu bija jāattaisnojas, viņi aiz dusmām vairs nevarēja<br />
izteikt ne vārda.<br />
20. Kirenijs kādu laiku gaidīja un kad neviens te vēl nevēlējās runāt, caur lūdzēju dusmu grimasēm<br />
uzbudinājies, pēc romiešu paražas parādot pilnīgāko nepielūdzamību drūmā nopietnībā, teica: “Runājat<br />
drīz, citādi jūsu dusmās kvēlojošo klusēšanu es esmu spiests uzskatīt kā pilnīgu atzīšanos par to, par<br />
ko jūs esat apvainoti un tūlīt bez kādas saudzības jums izteikt labi nopelnīto spriedumu un jūs izdot<br />
eksekūcijai! runājat, jo jūs zināt, ka mēs romieši nekad nemēdzam jokot!”<br />
21. Beidzot priekšnieks saka: “Kungs, apmelojums ir pārāk liels! te tik ātri nevar saņemties un iebilst,<br />
bet gan te nozīmē dziļi apsvērt spēcīgus līdzekļus lai to satriektu visas niecības putekļos. Kas mums var<br />
pierādīt, ka mēs ļaudis spiežam upurēt? Mēs sprediķojām un runājam to, ko mēs paši sajutām un par<br />
ko baidījāmies. Kas mums pierāda, ka mēs rīkojamies pretēji tam ko pēc prātojuma mums vajadzēja<br />
sajust?! Vai zīmes uz to norādīja?! Jeb vai vēsture mums neuzrādīja daudzus piemērus, kur Dieva pacietība<br />
beidzās un pār cilvēkiem pēkšņi nāca briesmīgāka tiesa?! Bet mums ir arī daudz piemēru, kur neskatoties<br />
uz kādu noteikti un neizbēgamu pasludinātu soda tiesu, ja tauta nožēloja grēkus un atgriežas,<br />
Dievs sniedza Savu lielo žēlastību un līdzcietību.<br />
22. Bet ja tavs gudrais vīrs, kas vienīgais liecināja pret mums, bija tik ļoti godīgs, kādēļ tad viņš nenāca<br />
pie mums un kādēļ mums nerādīja to, ko viņš rādīja dažiem neapmierinātiem, kas vienmēr pret<br />
141
Change language