3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā domā, tad Dieva tā Kunga vārdā pārbaudi viņu un tad būs redzams, vai
es tev esmu teicis patiesību vai nē!”
8. stahars saka: “Labi, ja tu piekrīti, es tavam eņģelim no sejas tūlīt pacelšu Mozus trīskārtējo segu,
lai pēc tam tu vari redzēt, kā ir ar to eņģeli! — Tādēļ nāc šeit, tu mans daiļais, jaunais eņģeli!”
9. Rafaels pienāk pie Stahara un saka: “Ko tu gribi, neticīgais, kas man tev jādara?”
10. Stahars saka: “Redzi, šajā vietā jūrā mājo daudzas zivis, vai tu gan varētu no dzelmes izcelt kādu
labāko, bet vienlaicīgi jau arī izceptu un īsti labi pagatavotu man pasniegt uz šķīvja?”
11. Tikko Stahars to bija izteicis, kad Rafaels viņam uz liela šķīvja pasniedza prasīto zivi un turklāt
lūdza viņam zivi arī nobaudīt.
12. Kad Stahars to redzēja, viņš pavisam izmisīgi apmulsa un nezināja kas par tādu neaptveramu parādību
būtu jāsaka.
13. Bet Rafaels arī Kirenijs ielūdz nobaudīt zivi, kas bija ļoti labi pagatavota. Zivs tika sadalīta gabalos.
Kirenijs tūlīt paņēma krietnu gabalu, ēda un ārkārtīgi slavēja labo garšu. Pēc tam arī Stahars paņēma
vienu gabalu, ēda un apstiprināja Kirenija uzslavu un pēc tam vēl vairāki viesi ņēma zivs porciju un
atrada to ļoti gardu.
14. Kad visa zivs tādā veidā bija apēsta, Stahars pavisam pazemīgi vērsās pie Rafaela un teica: “Vai tu
patiesi esi Kunga eņģelis jeb vai tu esi tikai kāds jauns, ārkārtējs burvis no Eiropas vai Āfrikas vai no lielās
Aizāzijas? Darbs gan ir neaptverams un nekad brīnumaini nebijis; bet arī starp cilvēkiem ir burvestības
un lieli burvji, caur kuriem kāds tajās lietās lajs ļoti viegli var tikt maldināts. Tādēļ saki man pilnīgi
patiesi, vai tu gan iespējamā kārtā esi kāds Kunga eņģelis, — jeb varbūt tomēr viens burvis?!”
15. Rafaels saka: “Ko tev līdzētu mans jā vai nē?! Šaubām vajag rokām aptveramus pierādījumus!
Pārbaudi mani un no tā atzīsti vai to ko es daru var darīt arī kāds burvis! ”
16. Stahars saka: “Jā, jā. To būtu labi pārbaudīt, ja tikai zinātu ar ko, kādā veidā — hm — jā, man
nekas neienāk prātā, ar ko es tevi, tu daiļais jaunekli, vēl vairāk varētu pārbaudīt, un pie tam īstenībā
smieklīgi prasītā pirmā pārbaudījuma efekts jau ir tik ārkārtējs, kā kaut kas vēl neiespējamāk izdarāms
pavisam vairs nav iedomājams! Bet tava bezgala daiļā izskata dēļ es jau patiesi nu drīzāk vēlētos ticēt, ka
tu nopietnībā esi Dieva eņģelis, nevis burvis! Tikai šķiet tev patiesi ir miesa un te tad tomēr nav saskatāms
kāds īsts gars. Ļauj man tomēr tevi aptaustīt, vai tev ir arī kauli?”
17. Rafaels ļauj Staharam sevi aptaustīt un Stahars pie Rafaela visu atrod īstu un blīvu. Te viņš spēcīgi
parausta plecus un saka: “Hm, hm, te viss ir pati ziedošākā miesas veselība, te tieši neizskatās ļoti garīgi!
Paveiktais darbs jā, pret to nekas nav iebilstams, bet ārkārtīgi skaistā, pilnīgā, tālu pāri visām jaunavām
krāšņā miesa, šīs brīnumdaiļās rokas, nu tik jaukas un kompaktas, te tomēr nav saskatāms nekas garīgs.
Pavisam atklāti atzīstot, neskatoties ka ir jau vecs ēzelis, un neskatoties ka tu piederi vīriešu kārtai, —
pavisam viegli varētu tevī šausmīgi un tik jutekliski cik vien tas tikai vienmēr iespējams iemīlēties. Un
redzi, te tad jau atkal nav saskatāms kaut kas, ko ar pilnākām tiesībām varētu dēvēt par tīru un debesu
garīgu! Tad tam vajadzēti būt tikai tā, ka tu līdzīgi kādam jaunam Tobijam, mums mirstīgiem cilvēkiem
neredzami, slepeni tiec no kāda eņģeļa atbalstīts. Tas nozīmē, ka tu jau kopš dzimšanas, līdzīgi Zamuelam,
biji ļoti dievbijīgs zēns! Bet ja tu tas nebūtu, tad tu tikpat labi varētu stāvēt slepenā savienībā ar
“Jehova-stāvi-mums-klāt” īstenībā nekad tā īsti neesmu ticējis. Pats ar pilnīgu ticību vienam Dievam
man gāja slikti un jo mazāk tad Viņa pretiniekam.
18. Tālab neskatoties uz manu ārējo stingrību, es tomēr neesmu nekāds fanātiķis, bet gan saprātīgs
naturālists un tādēļ tik ilgi kādu parādību nepieņemu, cik tā tikai mazākā mērā vēl ir izskaidrojama
dabīgi.
19. Tevis nu paveiktais darbs, manam saprātam, protams, gan nepielaida kādu dabīgu izskaidrojumu,
bet es arī nekad neesmu iedomājies saprotam visu, kas kaut kur parādās lielajā dabas sfērā. Tādēļ tavai
brīnummākslai vēl var būt arī kāds dabīgs pamats, kas tev nu varbūt vēl dažiem būs labi zināms. Man tu
to diezin vai darīsi zināmu, vienīgi tas tieši nav svarīgi, jo dabā notiek ļoti daudz kas, kas pats par sevi
arī ir brīnums, kura pamatu mēs nesaprotam. Vai tādēļ mums tas tūlīt būtu jāuzskata par brīnumu?!”
151. Stahara piedzīvojums ar indiešu magiem.
1. (Stahars): “Redzi, daiļākais, brīnummākslās izglītotais jaunekli! Pirms apmētam trim gadiem pilsētā
atnāca daži no Rīta zemēm, kā viņi minēja pat no Aizindijas, kur it kā esot tik augsti kalni, ka to
161