Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
paņēma melnu rakstāmo zīmuli, tad ar to zibens ātrumā pārvilka virs visiem ruļļiem un tad Kirenijam<br />
teica: “Draugs, te tev ir prasītās vēstules romiešu, grieķu un jūdu valodās, attiecīgi tās nu izdali!”<br />
20. Kad Kirenijs nu vēstules sāka izdalīt, visus piecdesmit sāka pārņemt šausmas. Jo šis brīnums tiem<br />
piecdesmit tomēr bija par daudz liels un varens, un drebēdami visi sāka saprast, ka viņi nu atrodas Dieva<br />
tuvumā. Viņi Kirenijam pateicās par tādu dubultžēlastību, bet neviens neiedrošinājās runāt un par<br />
kaut ko jautāt.<br />
155. Hebrama runa par “Jauno gaismu” no mūžības.<br />
1. bet to redzēja arī tie klātesošie trīsdesmit jaunie farizeji, starp viņiem Hebrams un Risa un ļoti<br />
priecājās, ka Kirenijam izdevies pārliecināt arī tos piecdesmit stūrgalvīgos.<br />
2. Hebrams nu pienāk pie priekšnieka Stahara un saka: “Redzi, mēs trīsdesmit tāpat kā jūs esam no<br />
tempļa šeit sūtīti lai pagānus iemantotu templim; rūgta nodarbošanās! Pagāni tempļa jūdiem kādi viņi<br />
tagad ir, izglītībā visur ir 200 gadus priekšā; tagad neredzīgos mums ir jāpadara aklus un jāliek zem<br />
tempļa nolādētā ūdens?<br />
<strong>3.</strong> Tas neiet un arī citādi neiet! To mums teica mūsu saprātīgās sirdis un tādēļ mēs visi esam kļuvuši<br />
romieši un mūsu liecība pret templi daudziem cilvēkiem dos lielu gaismu. Bet šeit mēs vēl esam ieguvuši<br />
lielu svētu liecību, kas dod lielāku gaismu, ka 1000 Saules kopā, un tā ir gaisma no mūžības kas jau<br />
pirms visu pasauļu radīšanas apgaismoja eņģeļus, kas tur bija dzīvības lielas no mūžīgās liesmas Dievā,<br />
kas saucas mīlestība.<br />
4. Šeit mēs atrodamies šo visas gaismas Pirmgaismu, šo mūžīgo mīlestību; un arī jūs pa lielākai daļai<br />
to esat atraduši un jūs to atradīsiet vēl daudz vairāk.<br />
5. Bet mums tas sagādā ļoti lielu prieku, ka arī jūs šeit esat atraduši to, ko mēs esam atraduši. Protams,<br />
tas gan jums maksāja jums piederošo ārējo, labo eksistenci un jūsu mantu ir aprijis uguns, kas vēl<br />
tagad laiza. Kopā ar mums jūs esat zaudējuši visu! Bet tā jau reiz pār visām reizēm ir Dieva griba: ja mēs<br />
patiesi gribam tuvoties Dievam un savās sirdīs nesam nopietnu vēlēšanos un gribu, pilnīgi visā būt no<br />
Dieva apgādātiem, Mums cilvēkiem tad vispirms aiz spēcīgas paļāvības uz visuvareno Tēvu, vajag visai<br />
pasaulei pilnīgi pagriezt muguru un visu kas mums uz pasaules bija mīļš un dārgs, līdz pēdējam atomam<br />
pazaudēt, tikai tad Dievs Kungs un Tēvs ir gatavs mūs, no pasaules atstātos un izstumtos, pieņemt<br />
par Saviem bērniem un pilnīgi par viņiem gādāt un tad mēs esam apgādāti visai mūžībai.<br />
6. Bet ja mēs no Dieva reiz esam apgādāti, tad arī tā īsti saprotam, cik slikti bijām apgādāti no<br />
pasaules!<br />
7. Ko tad cilvēkam līdz visi zemes dārgumi, kurus viņš nevar paņemt līdz, kad viņam uz mūžību<br />
vajag no šīs zemes šķirties? Vai viņš tos varēs paņemt līdz? Bet Dieva dārgumus, kurus viņš dvēselei un<br />
garam garīgi sagādājis, tos mēs arī ņemam līdz lielajā viņsaulē un tie mums būs viss visā: Ēdiens, dzēriens,<br />
mājvieta un apģērbs un pilnīga mūžīga dzīvība pilna skaidrības, pilna augstākās svētlaimes!<br />
8. Tādēļ lai jums nav žēl visa tā, ko no vakardienas līdz šai stundai esat zaudējuši; jo tas Kungs par<br />
jums jau ir rūpējies pirms jūs vēl Viņu tā esat atzinuši kā tagad. Lai jūsu mīlestība uz Viņu labprāt Viņam<br />
to upurē; jo garā Viņš jums tūkstotskārt atlīdzinās to, ko matērijā jūs esat pazaudējuši.”<br />
9. Stahars saka: “Visu šo manu kolēģu un draugu vārdā es tev pateicos par šo ļoti teicamo iepriecinājumu!<br />
Redzi tur uz galda to lielo tīra sudraba gabalu! Ar to mūsu zaudējumi jau daļēji būtu atlīdzināti,<br />
bet nu jau man un mums visiem šī atlīdzība ir ļoti mazsvarīga. Jo tie, kas mēs bijām, mēs nekad vairs<br />
nebūsim, tā ka gudrajam valsts virspārvaldniekam, kā es pieņemu ar mums visiem būs pavisam citi nodomi.<br />
Tik daudz par mums gan noteikti tiks gādāts, ka mēs nemirsim badā un savu miesu nepieciešami<br />
varēsim ietērpt; par visu citu, lai mēs vairs neraizējamies! arī šo divi simti pfundu amago sudraba gabalu<br />
mēs šeit atstāsim saimniekam Markusam, daļēji kā samaksu par ēdieniem un dzērieniem, kurus viņš<br />
deva un vēl dos.<br />
10. Tikai vienu mēs vēl vēlētos uzzināt, un tas ir: vai jau pasaulē esošais sen apsolītais Mesija gan kat<br />
kur uzturas šīs vietas tuvumā! Viņu redzēt, un varbūt pat no Viņa dzirdēt kādu vārdu, mums būtu visu<br />
ieguvumu ieguvums!<br />
11. Starp mums runājot: Mēs mazliet uz kādu domājam par kuru mēs jau sen dzirdējusi daudz neticama,<br />
bet kas tagad, kad mēs esam redzējuši eņģeļa darbus, mums vairs neliekas kas neticams!<br />
12. Nu, šis Cilvēks, īstenībā Pats Dievs mums šķiet tas cilvēks vārdā Jēzus, par kuru tautā no vietas<br />
167