You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš patiesi ir tieši Tas, kas Zinaja kalnā deva likumus Izraēla tautai; bet šī<br />
tauta Viņu aizmirsa un atkal grima visos netikumos! Un Viņš nu māca, lai Savu tautu atkal pieceltu un<br />
atbrīvotu no visām dvēseles kaitēm.<br />
7. Tādēļ Viņš arī nēsā skaisti rožu sārtus svārkus, lai rādītu, cik pilnīgi Viņš vēl mīl Savu tautu. Bet<br />
ar plašo zilo apsegu Viņš rāda, ka Viņš ir nācis arī pie mums pagāniem, lai arī mūs padarītu par Saviem<br />
bērniem. Apsegs apņem visu pasauli un pie tās pieder arī visi pagāni.<br />
8. Padomājat nu tikai par visu to, ko es jums esmu teicis un ļoti drīz jūs sāks pārņemt pārliecība, ka<br />
es jums neesmu teicis nepatiesību!”<br />
9. Stahars un visi viņa kolēģi ļoti pārdomā par tādu negaidītu izskaidrojumu no Kirenija puses un<br />
godbijīgi atkāpjas atpakaļ.<br />
10. Kad viņi tā pavisam lēnam atkal sasniedz jūras krastu, Stahars saviem biedriem saka: “Tas tomēr<br />
ir dīvaini! Par Kirenija atklāto paziņojumu man ap sirdi kļūst baisi! Mani gan sagrābj zināma drošības<br />
sajūta, it kā mums visiem mīļajā pasaulē nekā vairs netrūktu, bet vienlaicīgi mani pārņem ļoti īpatnēja<br />
pietāte un bailes mūžības Kunga priekšā; jo pēc visa tā ko mēs esam redzējuši un dzirdējuši, mēs sev<br />
vairs nevaram noslēpt, ka Viņš visā patiesībā ir Tas, par ko Kirenijs mums Viņu nosauca! Kāda saruna<br />
ar Viņu mūsos nu panāks vienreizēju sajūtu! Mums parasti ļoti veiklās mēles noteikti atteiksies mums<br />
kalpot!”<br />
11. No to piecdesmit vidus kāds īsti drošsirdīgs saka: “Jā, jā, tu gan runāji ļoti pareizi un patiesi, bet<br />
es tomēr domāju tā: mēs tomēr neko nevaram darīt, ka mēs esam cilvēki, jo paši mēs sevi noteikti neesam<br />
likuši pasaulē! Mēs arī neesam vainīgi par visiem mūsu dzīvības apstākļiem, caur kuriem mēs<br />
esam kļuvuši tie, kas mēs bijām. Par tiem mūs padarīja mūsu vecāki, mūsu audzināšana un caur to atmodinātās<br />
visa veida vajadzības.<br />
12. Ja mēs būtu nabaga zemnieka bērni, tad arī mēs noteikti būtu tie, kas bija mūsu vecāki. Bet Dievam<br />
labpatika likt mums būt ļoti godājamu un bagātu vecāku bērniem. Viņš lika mūs audzināt templī<br />
un tad pilnīgi iesvaidīt templim. Tā tak tomēr nebija mūsu vaina! Ka mēs kļuvām tie, kas mēs esam, pie<br />
tā tad tomēr noteikti bija arī Visuvarenā griba!<br />
1<strong>3.</strong> Ka mēs tad daudz ko atļāvāmies, kas nebija pilnīgi pēc likuma kārtības, tā tad protams bija mūsu<br />
lieta; bet pie tam es tomēr domāju un saku: Ja tavi vecāki tevi būtu audzinājuši par zvejnieku, kuram<br />
tikai trūcīgi būtu vajadzējis nopelnīt savu iztiku, tad daudz kas varētu izpalikt kas ir atļaut pārticībā, jo<br />
uz to dzen labi barota miesa un asinis. Tātad arī mūsu noziegumi pret likumu pa daļai ir tādu apstākļu<br />
sekas, kuros mēs caur piedzimšanu un audzināšanu esam tikuši likti.<br />
14. Ja <strong>lielais</strong> Mesija nu nāktu pie mums, tad es ar Viņu varētu runāt zināmā mērā bez bailēm un<br />
sevišķas kautrības; jo es nevaru būt mazāks kā es esmu, un arī Viņš noteikti ne vairāk kāds Viņš ir no<br />
mūžības uz mūžību!<br />
15. Pavisam atklāti runājot, saki man, vai koks ir vainīgs, ja tas no vētras tiek pilnīgi šurp un turp locīts?<br />
Jeb vai jūra ir vainīga, ja pārgalvīgie vēji uzvanda tās gludo spoguli un ir par cēloni, ka viens vilnis<br />
aprij otru kā plēsīgs dzīvnieks savu laupījumu? Jeb vai vāja niedre ir vainīga, ka no viļņiem tiek locīta uz<br />
visām pusēm!<br />
16. Mēs neesam nekāds pirmspēks un esam atkarīgi no visādiem slepeniem spēkiem, kas uz mums<br />
iedarbojas. Ko tev līdz visa laba un nopietna griba nekad nekrist, ja tilts, pa kuru tu eji, tev nezinot<br />
kaut kur ir satrunējis un sabrūk tieši tad, kad tu pavisam miermīlīgi eji pa to ?! Kas ir dzīvība, kādi gan<br />
tai ir balsti, uz kuriem mēs droši varētu paļauties?! Kas pazīst domāšanas un gribas pamatus?! Vienā<br />
un tai pat veidā caur dzīvnieciski mēmu piegulēšanu, bieži bez kādām nopietnām domām, tiek radīts<br />
dzīvnieks un cilvēks. Ne dzīvniekan ne cilvēkam nav ne dzirkstelītes apziņas kā caur jutekliski mēmu<br />
piegulēšanu tiek veidots dzīvs organisms, kura tikai materiāli tehniskās daļas ir tik ļoti mākslīgi saliktas<br />
kopā, ka kādam lielam gudram tūkstots gadus būtu ko studēt, lai visas atsevišķās sastāvdaļas tikai ļoti<br />
virspusēji pārskatītu un pazītu un cēloniski savienotu! Bet tad viņa priekšā viņam būtu tikai mašīna; bet<br />
kur tad vēl ir pats dzīvības princips, kā tas mašīnā darbojas un kā tajā pielieto neskaitāmās atsevišķās<br />
detaļas?<br />
17. Mēs gan zinām, ka mēs nu esam un ka mēs dzīvojam un domājam un gribam. Mēs sevī pamanām<br />
dažādas tieksmes un dziņas; bet kā tas mūsos rodas, kas tās pamodina un kur tās paliek kad mēs<br />
tās esam apmierinājuši ar to, uz ko tās mūs ir piespiedušas?<br />
18. Redzi, tās ir ļoti pamatotas pārdomas, caur kurām pēc katra tīrāka saprāta mazākais četras piekt-<br />
169
Change language