You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
mīgi pārzina savu vieglo mājturību. Jā, lielākai daļai dzīvnieku tūlīt ar piedzimšanu jau ir pietiekama<br />
izglītība viņu mājturībai, un cilvēkam vajag gandrīz divdesmit gadus, tam nolūkam lai nedaudz sāktu<br />
orientēties mīļajā pasaulē! Viņam, dabas Kungam, visilgāk vajag gaidīt, lai kļūtu tas, kam viņš ir domāts!<br />
Vai arī te nevarētu teikt: Kungs, Tu visuvarenais, kādēļ Tu tieši par cilvēkiem Saviem mīluļiem<br />
neesi rūpējies labāk, — kādēļ tieši topošam cilvēkam vajag tik ilgi gaidīt, līdz viņš kļūst par cilvēku?!<br />
15. Redzi, tā jau ir, mums tagad protams vēl ļoti neaptverama Dieva kārtība, ka mums templi vajag<br />
aprakt tā pamazām; jo pēkšņa sagraušana daudzus aklos, kuriem templis vēl vienmēr ir viss visā, iegrūstu<br />
lielākā izmisumā.- kas būtu daudz ļaunāk nekā vēl kādu laiku paciest tās nicināmo kalpu krāpšanas.<br />
16. Redzi, es Kunga gribu gan esmu tā puslīdz izpratis, un neaptveru, ka tev tā ir pavisam nezināma!<br />
Es arī nesaprotu kā tu Kungam varēji jautāt par mūsu pasaulīgo pajumti! Vai tad nav pietiekami, ka<br />
Viņš teica, mums tas un tas būtu jādara?! Jau kopš senatnes zināms, ka tas, kas mani ir salīdzis kādam<br />
darbam, man dos arī pajumti. Bet ja to jau dara savtīgi cilvēki, cik daudz vairāk to darīs debesu un zemes<br />
Kungs, bez kā mums ir vajadzīgs Viņam to jautāt.<br />
17. Redzi, tas no tevis, mans mīļais brāli, gan bija ļoti cilvēciski. Jo caur tādu jautājumu tu acīmredzami<br />
esi gaiši parādījis tavu vēl daudzpusīgo neticību un ar tiesībām par tevi nevar domāt neko citu,<br />
ka tu sevī vēl glabā lielu tiesu neticības, no kuras tev uz visiem laikiem vajag atvadīties!”<br />
16<strong>3.</strong> Mesijas padomi darbam Kunga vīna dārzā.<br />
1. Es Floranam saku: “Draugs! To tev nedeva tava miesa bet gan gars, kas tev šeit ir no augšas! Gan<br />
arī Staharā ir gars, bet tas vēl snauž un tā vairāk vēl runā viņa miesa, nekā viņa gars. Bet katrs pirmām<br />
kārtam rūpējas par to, kas viņam ir tuvāks. No kura runā pamodināts gars, tā tuvākais arī ir viņa gars,<br />
tādēļ viņa rūpes pirmām kārtām būs virzīties uz to, kas te attiecas un viņa garu; bet kas vairāk vēl ir<br />
miesa, un domā un grib no miesas, taču tuvāka ir viņa miesa, un tādēļ pirmām kārtām viņš rūpējas par<br />
savu miesu un rūpes par garu atstāj aizmigurē.<br />
2. Tā ir tās lietas un cilvēki šajā pasaulē, bet kad mūsu Stahars būs vairāk modināta gara, tad arī viņš<br />
pirmām kārtām rūpēsies par to kas ir gara.<br />
<strong>3.</strong> Redzi, bet pareizas rūpes par garu pastāv tajā, ka jūsu sirdis kļūst pilnas ar mīlestību uz Dievu un<br />
tuvāko.<br />
4. Tas ir viegli, mīlēt labus un godīgus cilvēkus un ar viņiem saieties; bet iet pie grēciniekiem un viņus<br />
vest uz pareiza ceļa, ir darbs, kas prasa daudz pašaizliedzības.<br />
5. Ja tu ej pa ielu ar kādu netikli un laulības pārkāpēju, tad cilvēki uz tevi rādīs ar pirkstiem un pasaules<br />
priekšā tas tev nedarīs godu; bet ja tu netikli un laulības pārkāpēju esi uzvedis uz pareiza ceļa, tad<br />
tev par to no Dieva tiks liela alga un tās mazākā dzirkstelīte ir vairāk vērta kā vesela pasaule spoža goda.<br />
6. Bet kas Man atved atpakaļ kādu zudušo, tas saņem lielāku algu nekā tas, kas kādā iežogotā pļavā<br />
Man ir labi ganījis simts jērus. Jo kādu godīgu cilvēku saglabāt godīgu un tikumīgu ir ļoti viegls darbs;<br />
bet kādu no visiem nicinātu atkal pacelt godā un nocietinātu noziedznieku padarīt par tikumu varoni,<br />
tas tiek ņemts ievērojami vairāk! Un tikai tas tiks no Manis ļoti ievērots, bet pirmais tikai kā slinka kalpa<br />
darbs!<br />
7. Es esmu tas Visaugstākais, ja jūs to gribat pieņemt un Es meklēju un paceļu tikai nicināto un pasaules<br />
priekšā pazudušo. Jo veseliem ārsts noteikti nav vajadzīgs!<br />
8. Tātad ja jūs pilnīgi gribat būt Mani patiesi mācekļi un kalpotāji tad jums visā arī vajag būt tādiem,<br />
kāds nu esmu Es Pats.<br />
9. Ja jūs redzat pa ielu ejam kādu aklo, bet arī redzat ka ceļš pa kuru viņš iet ir ļoti bīstams, sevišķi<br />
aklam, vai tad jūs aklajam tūlīt neteiksiet: Klausies, draugs, ceļš pa kuru tu staigā ir ļoti bīstams, ļauj<br />
savi vest, lai tu neiekrīti kādā bezdibenī! Un ja viņš tad jums uz vārda uzticas, vai jūs kaunēsities aklo<br />
vest? Noteikti neviens no jums visiem!<br />
10. Bet kāds grēcinieks garīgi bieži ir vēl daudz vairāk akls kā miesīgi aklais, kas te var kaunēties kādam<br />
garā aklam sniegt palīdzību?!<br />
11. Tādēļ turpmāk lai neviens grēcinieks jums nav tik liels, lai jūs varētu kaunēties arī viņam būt<br />
vadonis!<br />
12. Šo mācību ievērojat pirmām kārtām, un savā sirdī daudz par to pārdomājat, un jūs sevī skaidri<br />
un gaiši sāksiet saskatīt dzīvības gaišo ceļu un no tā visu pārējo.<br />
177
Change language