You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
saki to, un es arī ar to būšu apmierināts!<br />
9. Augstprātība un stūrgalvība manai dabai ir pavisam svešas lietas, bet vispār manī arī nav nekādas<br />
bailes, jo es neesmu nekāds sevišķs dzīvības draugs. Man šī mana dzīve tikpat maz rūp, kā Noasa šķirsta<br />
pēdējais dēlis. Neesamība man būtu tūkstots gadus mīļāka, nekā šī nožēlojamā esamība.<br />
10. Kādēļ man vispār vajadzēja tapt un turpināt pastāvēt? Vai es jebkad kādam Dievam esmu varējis<br />
lūgt tapšanu un esamību?! Es tapu bez manas gribas un turpinu nu pastāvēt bez manas gribas un man<br />
pacietīgi vajag panest visādus likumus un visādas likstas, par ko man nekas cits kā ļoti tumšs apsolījums,<br />
saskaņā ar ko pēc šīs nožēlojamās dzīves jātiek dotai kādai ne tik nožēlojamai un mūžīgam pastāvīgumam.<br />
Lai kādreiz varētu to iegūt, man šajā dzīvē jānomāc visi lai cik spēcīgi kārdinājumi un pēc<br />
likumiem jābūt tīrākam kā Saulei pusdienlaikā. Nosacījumi, kas pavisam nav izpildāmi, izņemot ja būtu<br />
tikpat dievišķa daba kā varbūt tev, tu mīļais, godājamais draugs!<br />
11. Bet kas tas viss?! Prom ar šo dzīvību; jo nav vajadzīga kāda slikta laicīga un vēl mazāk kāda varbūt<br />
labākā gadījumā kāda nedaudz labāka mūžīga dzīvība! Pilnīga neesamība jau pati par sevi ir patiesākā<br />
svētlaime!<br />
12. Ak, ja man būtu noteiktas izredzes uz mūžīgu pilnīgu dzīvību, tad tas būtu pavisam kas cits! Tad<br />
zinātu kāpēc un ko šajā dzīvē vajadzētu darīt, lai ar augstāko paļāvību būtu sagaidāma jo labāka sekojošā<br />
mūžīgā dzīvībā, bet tā tas nekur nav.<br />
1<strong>3.</strong> Lai kur nokļūst, lai kādā skolā arī vienmēr ļaujas iesvētīties, itin visur kādu skaidru izredžu vietā<br />
kādu pilnīgi nepamatotu cerību sabiedrībā atrod aklu ticību. Un tā cilvēki, no viņu ticības gūto cerībusaku<br />
— varbūt iespējamai realizācijai, visur ir radījuši likumus, ar kuriem viņi sevi un savus līdzcilvēkus<br />
par neko un vēlreiz par neko un ne reti nepanesami moka.<br />
14. Es apceļoju visu Ēģipti un meklēju kādu skaidru pārliecību par viņpasaules dzīvi! Un ko es pēc<br />
visām iesvētīšanas mokām atradu? Neko citu kā mākslīgi izraisītus gaišus sapņus un mācīja mani sapņu<br />
halucinācijas izskaidrot un dot tām kādu mistiski –pravietisku iztulkojumu, kas parasti noderēja visiem<br />
atgadījumiem!<br />
15. Ja arī es, kā daudzi citi, būtu garā vārgs sapņotājs, tad tāda veida jutekļu māņi uz mani katrā ziņā<br />
būtu atstājuši pavisam sevišķu iespaidu un es tā blēņām īsti dzīvi būtu noticējis. Bet tā par spīti visām<br />
ilūzijām es tūlīt redzēju to lietu nepamatotību, sevī pašā saskatīju apkrāpto un augstās skolas meistarus<br />
kā viltīgus un brīvprātīgus krāpniekus, kas no visa tā, ko mācīja citiem neticēja arī ne zilbi.<br />
16. Šie cilvēki vēl ir tie gudrākie; tie līdzās nedaudz ticīgie dabīgi ir jau ievērojami dumjāki un nekad<br />
neatzīst gaišo, uz neskaitāmām vienmēr vienādām pieredzēm dibināto patiesību “Cilvēk, tu dzīvo tikai<br />
no šodienas līdz rītdienai!”<br />
17. Es Korakā samaksāju prasīto skolas un iesvētīšanas naudu un devos prom no turienes ar skaidrāko<br />
pārliecību, ka lielo rēķinu biju samaksājis veltīgi, — tas nozīmē salīdzinot ar to, ko es īstenībā gribēju<br />
sasniegt.<br />
18. Pa ceļam es sastapu kādu cilvēku, kas pievienojās manai karavānai un kas bija bijis Persijā un<br />
pat pie senticīgiem (birmiešiem). Pēc trim dienām mēs vienojāmies ceļot pāri Persijai pie tiem slavenajiem<br />
senticīgiem . Mūsu ceļojums uz turieni, saistīts ar lielām briesmām un grūtībām, ilga pilnas piecas<br />
nedēļas. Tur mēs atradām šausmīgi stingri dzīvojošu, grēkus nožēlotāju tautu, bet kas citādi bija ļoti<br />
viesmīlīgi un mūs patiesi uzņēma ar visu mīlestību. Ar valodu man, protams, gāja slikti, bet mans pavadonis<br />
to pārzināja, bija mans tukls un tātad es varēju saprasties ar slavenajiem senticīgiem, kuriem<br />
bija jābūt cēlušies tieši no Noasa. Īsā laikā es pats tik daudz apguvu viņu valodu, ka varēju sarunāties ar<br />
labajiem cilvēkiem. Mana izpētīšana pirmkārt attiecās uz to, lai uzzinātu kā izskatās ar pārliecību par<br />
viņpasaules dzīvi.<br />
19. Atbilde skanēja: To zina tikai viņu augstākais nemirstīgais priesteris, kas var pastāvīgi runāt ar<br />
Dievu, skata arī viņpasauli un visus kas bija tur pārceļojuši. Bet šis priesteris visai pasaulei neesot pieejams.<br />
Neviens viņa rezidencei nedrīkst tuvoties, izņemot tikai reizi gadā, bet tikai līdz pusstundai, kur<br />
viņš uz zelta klints kādā sabata rītā reizē ar Saules lēktu uz dažiem acumirkļiem parādījās mirstīgajiem.<br />
Bet viņiem visiem vajag ticēt un cerēt un turēt tos, saku, nepanesami mokošos likumus; bet ja kāds ir<br />
grēkojis, tad viņam vajag izpildīt grēku izpirkšanu, kuras priekšā par sātanam vajadzētu kļūt baisi.<br />
20. Man daži tādi grēku nožēlotāji tika parādīti, kurus uzskatot man mati cēlas stāvus. Kas ēģiptiešu<br />
skolās vairāk notiek tikai šķietami — vienīgi baiļu un šausmu izraisīšanai-, tas un vēl ļaunāk tur notiek<br />
kailākā īstenībā! Un kāpēc šie cilvēki, šie dumjākie dzīvnieki visu to dara? Tikai cerībā uz kādu labāku<br />
243
Change language