You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
un kurli! Jautājums: Vai tāds tēvs neziedotu lielākās summas, lai savus ļoti mīļos bērniņus darītu dzirdīgus<br />
un redzīgus?!<br />
9. Nu, mēs cilvēki gan dzirdam un redzam un viens pret otru jūtam lielu patiku, dažkārt pat vairāk<br />
kā vajadzīgs — ka mēs pat vēl varam aizmirst Radītāju; bet svēti labam Radītājam un visgudrākam Tēvam<br />
uz visiem laikiem vajadzētu iztikt bez šī svētlaimīgā prieka, tikt no Saviem bērniņiem jebkad pazītam,<br />
sadzirdētam un redzētam! Tas vienam mūžīgam Tēvam pilnam augstākās un tīrākās mīlestības uz<br />
Saviem bērniem pavisam nebūtu iespējams!<br />
10. Viņā noteikti ir lielākās ilgas, mūs, Savus bērnus redzēt tādā stāvoklī, kas pēc Viņa kārtības dara<br />
mūs spējīgus Viņu redzēt, personīgi mīlēt un bez mūsu eksistences zaudēšanu, Viņam uzticēties — nekā<br />
mūsos redzēt bērnus, kuriem nav nekāds priekšstats par mūžīgā Tēva īsteno pamat esamību.<br />
11. Tādēļ es domāju, ka tas nav pārāk no gaisa grābts, ja es apgalvoju: Tas Kungs ne vienīgi mūsu dēļ,<br />
bet arī Sevis dēļ tērpts miesā un asinīs devās pie mums uz šīs Zemes pie Saviem, protams, vēl ļoti neaptēstiem<br />
bērniem. Viņš jau kopš mūžības paredzēja to ko Viņš darīs, bet mēs nu esam Viņa mūžam lielā<br />
plāna realizēšanas liecinieki! — Saki tu, Rafael, vai es esmu spriedis pareizi vai nepareizi!”<br />
239. Dieva garlaicības doma.<br />
1. Rafaels saka: “Ne tu draugs, esi tā spriedis, bet gan Pats Kungs tev šo spriedumu ir licis sirdī, un<br />
tātad tam arī jābūt pareizam!”<br />
2. Arī Murels saka: “Nē, bet ko visu te dzird, tas tomēr ļoti spēcīgi nelīdzinās šai pasaulei! Un tomēr<br />
nekāds tīrs cilvēka saprāts te neko nevar iebilst! Mūsu garlaicība, ja mēs pēkšņi kļūtu gudri un visvareni<br />
līdzīgi Dievam un arī Dieva garlaicība pie galu galā iedomājama stāvokļa, no Savas radības, bērniem un<br />
pat eņģeļiem nekad netiktu manīta, sajustam, sadzirdētam un saredzētam- nē, tie patiesi ir divi uzskati<br />
un spriedumi, kuru priekšā dziļāk domājošam cilvēkam nepieciešami vajag sajust respektu! Nevienam<br />
templietim tā, kas gan nav sapņos rādījies, un tomēr tas ir pareizi! Es te nu varu domāt un spriest, kā<br />
es gribu un pret to nevaru atrast nekādu iebildumu, kaut gan izteiciens “Dieva garlaicība” skan diezgan<br />
dīvaini! Bet es to nu varu apgaismot kā es gribu, tas paliek patiess un ļoti patiess. Man nu uzmācās vēl<br />
kāds piemērots piemērs šīs pavisam jaunās patiesības apgaismošanai un man vajag pirms to izteikt!”<br />
<strong>3.</strong> Mathaels saka: “Draugs, runā tūlīt tikai skaidri un gaiši! Jo no kāda tik daudzām pieredzēm bagātināta<br />
prāta sagaidāms tikai kaut kas reāls labs un šai lietai ļoti derīgs!”<br />
4. Pēc tam Murels saka: “Īstenībā ne tāpēc, bet tomēr, lai jūs redzat, kā es to visu esmu sapratis! Es<br />
sev stādos priekšā kādu cilvēku, kas ar visu gudrību apdāvināts uz šī mīļās zemes stāvētu pavisam viens.<br />
Viņš vēlētos citiem cilvēkiem, ja viņi kaut kur būtu, sevi noteikti darīt zināmu. Viņš sīki pārmeklē zemi<br />
visos tās nostūros un neatrod nevienu dzīvu un domājošu būtni. Viņa lielā gudrība viņam kļūst tikai<br />
par nastu, jo ko tikai viņš arī dara un rada, ne no viena netiek atzīts un apbrīnots. Kā tādam cilvēkam<br />
īsākā laikā vajadzētu būt ap sirdi? Vai viņam nevajadzētu izsamist? Vai viņu pilnīgi nenomocītu briesmīgākā<br />
garlaicība?<br />
5. Cik neaprakstāmi patīkami viņam vajadzētu kļūt ap sirdi, ja viņš beidzot atrastu kādu lai cik<br />
niecīgu kalponi vai arī tikai kādu rupjāku kalpu. Ar kādu neaprakstāmu mīlestību viņš apkrautu tādu<br />
atradumu.<br />
6. Ak, te skaidri redzams, kas viens cilvēks ir otram un kāda svētlaime ir tuvākam darīt labu!<br />
7. Kāds tas būtu briesmīgs liktenis, ja kāds vientuļš cilvēks uz visas zemes nevarētu atrast otru cilvēku,<br />
lai viņam parādītu kādu labdarību?! Jau tādēļ mīlestība ir tīri debesu dzīvības elements, tādēļ, ka<br />
neiespējamība citam darīt sevi zināmu viņu vajadzētu padarīt ļoti nelaimīgu.<br />
8. Ko kādam līdzētu viņa balss aizgrābjošā skaņa, ka kādas labi noskaņotas arfas atskaņošana, ja viņam<br />
tajā mūžam vajadzētu klausīties vienam?! Ja kāds putniņš mežā vientuļā lēkā no koka uz koku un<br />
caur zināmām žēli jautājošām skaņām meklē sev līdzīgu un to neatrod, tad viņš kļūst bailīgs un drīz<br />
apklust, kļūst bēdīgs un drīz atstāj neapdzīvoto, viņam tukšo mežu.<br />
9. Ja jau dzīvniekam piemīt tik daudz mīlestības, ka tas redzami ilgojas pēc sev līdzīgiem, cik daudz<br />
vairāk jūtīgam, ar prātu un saprātu apdāvinātam cilvēkam. Ko viņam līdzētu lielās spējas un talanti, ja<br />
viņš ar tiem nevienam citam kā tikai pats sev nevarētu noderēt.<br />
10. Un tā no šo manu pamatoto pieņēmumu es pavisam labi varu secināt- tas nozīmē pēc mūsu cilvēciskiem<br />
priekšstatiem-, ka Dievam tam Kungam beigās tad tomēr vajadzētu kļūt pavisam šausmīgi<br />
263
Change language