mūsu Zemes nevarētu būt neiespējams tikt liktam līdzās Kapras bērniem. 23. Tā kā caur jūsu vienmēr patiesā skolotāja un vadoņa to nu esat uzzinājuši, tad ticat tam un savās sirdīs apliecināt cieņu tai zvaigznei, lai no tās gaismas mums bagātīgi spēj mirdzēt svētības un žēlastības stari!” 246. Venēras kārtības priekšrocības. 1. Kad skolotājs un vadonis uz Venēras zemes savai draudzei to bija paziņojis, tie trīs no Rafaela atkal tika pamodināti. bet pa to laiku jau bija kļuvis īsti gaišs un līdz ausmai vairs bija nepilna stunda un Mathaels ļoti brīnījās par to, ko savā ļoti dzīvā sapnī bija redzējis. Viņš sapni atstāstīja un abi, Murels un Philopolds vēl varenāk brīnījās, jo viņi arī bija redzējuši un dzirdējuši uz mata to pašu ko Mathaels bija darījis zināmu kā savu sapni. 2. Bet Rafaels teica: “Nu, Kā jums patika Rīta zvaigznē?” 3. Mathaels saka: “Jā, ja tā nekļūdīgi bija Rīta zvaigzne, par ko es nu pavisam vairs nešaubos, tad man tā pavisam labi patika un tie cilvēki ar viņu mācību un stingro samērības ievērošanu pavisam nav dumji un viņiem vienmēr vajag ievērot augstāko morāli; jo pie tādiem apstākļiem kāds grēks ir pilnīgi neiespējams! Bet pie tādām dzīvības attiecībām man būtu nepanesami garlaicīgi; kāda mūžīga vienveidība un nekāds progress! Tā ir tāda amfībijas dzīvība! Kādam gliemezim un kādam Venēras cilvēkam acīm redzami ir vienas un tās pašas vajadzības; kas iet pāri tā, uz abiem vairs neattiecas. Nē, draugs Rafael, Rīta zvaigzne mirdz ļoti skaisti un no šīs mūsu Zemes tajā ir ļoti brīnišķīgi noraudzīties; bet kā pasaule ar tās cilvēkiem un citu radību, man tā gan pavisam nepatīk! 4. Tas gan ir pareizi, ka pie tādas konstitūcijas pie tās pasaules cilvēkiem mūžam nevar izcelties kāds karš, tāpat tur arī nekad nevar būt runa par kādu grēku; bet man īsts grēcinieks uz šīs pasaules ir daudz mīļāks kā tāds Venēras cilvēks ar visu viņa tīro morāli! Tādai morālei arī nevar būt nekāda vērtība; jo līdzās tai nevar ieviesties nekāda garīga pilnība; jo tad tur kāds varētu kļūt pilnīga gara cilvēks, tad pie Rīta zvaigznes visas cilvēces tādas vienmērīgas rīcības un izturēšanos viņam vajadzētu totāli izsamist, tādēļ, ka gars viņu steidzinātu uz priekšu un viņam vajadzētu palikt stāvam uz vietas kā kokam! 5. Kāds garīgi pilnīgs cilvēks uz Venēras zemi arī līdzinātos kokam, kas varētu domāt un tiekties, bet ar savām saknēm piestiprinātam pie zemes, tam tomēr vajadzētu palikt stāvam. 6. Saki mums, mīļais draugs, vai Venēras cilvēkiem nav nekāda gara, nekāda mīlestība, nekāda brīva griba un nekādas tieksmes?! Viņiem tomēr vajag varēt domāt un skaitīt, jo viņu skolotājs viņiem pirmkārt uz rūpīgāko ir ieteicis rēķināšanas mākslu; bet ja viņi to var,- tad pie viņiem vajag būt iedomājamiem arī kādam garīgam progresam?!” 7. Eņģelis saka: “katrā ziņā, — bet viņi negrib nekādu šķietamu ārēju, bet gan tikai kādu iekšķīgu progresu; jo viņi saka un atzīst, ka ārēji saskatāms progress esot traucējošs gara iekšējam progresam. Visu ārējo padari tik stereotipu un norobežotu cik iespējams, iekārto to pēc miesas vajadzības, — bet tad tajā arī neej vairs ne soli tālāk, jo katrs ārējs un materiāls progress ir iekšēji garīgā solis atpakaļ. 8. Pie cilvēkiem, kas pārāk kultivē ārējo, iekšā valda bez sirdsapziņas barbarisms. Ar kādu klusu iekšējo gara krietnumu apdāvināta tauta vēl nekad kādu naidīgu kaimiņu nav vilinājusi uz karu. Bet ja kāda tauta caur viegli izvedamiem ārējiem darbiem parādīja savu iekšējo lielumu, te ar to tūlīt arī pamodināja savu kaimiņtautu greizsirdību un karš bija klāt! Ja pie Venēras cilvēkiem tas nu nav un nevar būt, vai tādēļ viņi ir sliktāki kā šīs zemes cilvēki? 9. Tur cilvēkiem nav nekādas ārējas priekšrocības ne izskata, ne savā tērpā, ne mājvietā; tādēļ tur viss tiek vērtēts tikai pēc iekšējās vērtības. Saskaņā ar ārēji vienādu veidojumu visiem cilvēkiem ir pilnīgi viens stāvs, kas caur mūžam vienādiem tērpiem tiek padarīts vēl līdzīgāks kā pamatā ir.” 10. Cilvēki, kas caur visādām kaislībām netiek novājināti arī ārējā tipā izskatīsies līdzīgi kā brāļi un māsas. Bet jo vairāk tā ir zīme arī iekšējai nesakārtotībai tādēļ, ka ikviena iekšiene ir tiesāta pēc ārējiem centieniem, bet kas nekad nevar būt vienādi, jo cilvēki pie tiem pielipina nekad nepiesātināmu mantrausību, nenovēlību, augstprātību, lepnību, iedomību un tieksmi valdīt. 11. Ja tu nēsā zaļu mēteli, tavs kaimiņš zilu un kāds trešais sārtu, tad vienas vai otras krāsas pārākuma dēļ jūs drīz sākat strīdēties un ķildoties; bet ja jums visiem trim ir vienas un tās pašas formas vienādas krāsas mēteļi, tad jums sapnī nenāks prātā savā starpā uzsākt nenozīmīgu ķildu par krāsas vai formas lielāku vai mazāku vērtību, un jums paliks laika runāt par labākām lietām. 270
12. Jūs uz Venēras redzējāt visu jums skatīto cilvēku un viņu fizionomiju pilnīgu līdzīgi. Viens vīrs izskatās otram tik līdzīgs kā viena acs otrai. Tāpat kāda meitene vai kāda sieva, visur viena un tā pati forma, bet pati par sevi ļoti skaista un pilnīga. Tas tāpat ir ļoti labi. 13. Uz šīs zemes formu atšķirība, pēc iedomātas skaistuma mazākas vai lielākas pakāpes, ne reti ir iemesls ķildām, mīlestībai, naidam, pretīgumam vai pārspīlētām ārējām privilēģijām un simpātijām. Uz Veneras no visa tā nav nekā tamlīdzīga. Cilvēkus tur mīl tikai pēc gudrības iekšējās pakāpes, jo vairāk kāds zina stāstīt par lielā Gara labsirdību, varu un gudrību, un jo maigāks un pazemīgāks viņš kļūst, jo viņam arī ir lielāka vērtība un no savas draudzes lielāka cieņa! — sakāt man vai arī tas no Kunga puses nav ļoti gudri iekārtots!” 14. Mathaels saka: “Katrā ziņā un es vēlētos, ka arī uz mūsu mīļās zemes pastāvētu tāds ierīkojums! — bet nu Kungs pieceļas un visi ļaudis kopā ar Viņu! Te nu nozīmē acis un ausis turēt vaļā, jo tūlīt noteikti kaut kas tiks uzsākts! — Tie deviņi noslīkušie?!” 3. grāmatas beigas. * * * 271
Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
viņiem lielākoties arī izdodas.
Gars, arī pavisam citādi vajag ap
a, vajag darīt labu tam, kas viņa
12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
teikti labprātīgi varētu visai p
gāts; jo pasaules pārāk materiā
parast vajag būt dvēselei noderī
kā kausēts medus, piens un medus
zem sava jumta patiesi jau dabūjis
sagūstīti un ievest tumšā alā
tas ar cilvēku un labo velnu, kād
kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
traukti cīnījies un turpmāk mū
dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
et diemžēl arī par lielākās va
vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
un tempļa uzdevumā viņiem pret R
izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
tikām pēkšņi aizturēti un apci
tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
viņiem vairs neraizēsies. Un tā
pie mums un bijāt īstenais iemesl
ojāejas malas. Bet to redz tikai t
13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
ir visas viņa slepenās zināšana
21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
jau ir mīļāk, personīgi viņu p
īnumus mēs esam redzējuši ar pa
lielo laipnību atstrādāt, ja tik
pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t
pagatavot papildinājumu; Dievs tas
ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j
tam vairākus gadu simtus tāda die
grēks, kas nav daudz labāks, kā
ciest trūkumu. Bet ja kāds darba
9. Bet laulības medus jau tāpat i
13. Tādēļ šādiem laulības nos
tad jums nav līdzams! Ja kāds rei
meistars; jo redzi, katrs pats sevi
14. Tādēļ dievišķo saprātu te
kārtot! — Vai tu to saproti? 9.
4. Es jums to saku tādēļ, lai pi
jas saimniekam nekad netrūkst vies
maniem ļaunākiem biedriem tiku š
esu sfēras. — Vai šo teikto nu
izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi
vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru
ar mīlestību apkampa kādu Dievu,
sībām par ārpasauli un tās atti
šņas šīs šķietamās Saules no
nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis
6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi
11. Bet kad ar laiku strādāt lais
10. Priesteru kasta bija arī tā,
Jo pie visām debesīm, tā ko tom
cīgi pārtikušiem miera vēsti no
šaubījos, ka man tiks piešķirta
6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta
acumirkļiem uzmācās šādas bail
īvās un nebrīvās Zemes radības
eiz tiek atbrīvota un atkal var mi
strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var
kādām sevišķām šausmām, tas
šam lielākas sāpes un ciešanas
23. Arurans saka: “Cik ilgi mums
diem. Pēc tam mēs dodamies lejā
gadiem tādu avansu valstij atmaks
ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar
ir parādījis kā katras uzticība
9. Tādēļ te tomēr visprātīgā
6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M
kad jāizvēlas no diviem ļaunumie
un vairs nezin ka viņam jāatbrīv
teicienus, kas bija piepildījušie
ir atsaucis, mums nav nekādu šķ
pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau
7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā
17. Redzi, tu mans viscēlākais ja
durvis, lai nāk iekšā visas diž
paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t
6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa
arī varu iedomāties tūkstots br
14. Beidzot Florians saka: “Jā,
161. Floriana atzīšanās Kunga pr
mīgi pārzina savu vieglo mājtur
19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran
parādījis ko tādu; ko kopš mū
8. Tad viņš apklusa un kad mēs v
8. Pie Mana galda kreisā apakšēj
un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk
19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,
ķināja ar lielākiem skaitļiem p
5. Par Manu Mācību neviens nevar
vakar. Un tai laikā es atkal dzird
gaidīt visu un ka kāds lai cik ga
atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j
arī kādu turpmāko dzīvību. 25.
15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa
18. Es saku: “Nu pavisam labi; be
skatīt par laimīgu. 16. Bet šie
14. Vētra un lietus gāze ir piln
mieļiem un ja arī katrs vestu če
zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.
jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa
kas tas ir. 13. Kāds patiesības d