Views
2 weeks ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

savā pareģojumā

savā pareģojumā šoreiz pats esi nedaudz pārrēķinājies! Ar Saules pilnīgu uzlekšanu un ar Kunga atgriešanos šoreiz pilnīgi uz mata nesakrīt! Redzi, Saule jau stāv diezgan augstu virs horizonta un no Kunga vēl nav ne pēdas! Saki un man, kā man tavs pareģojums jāizskaidro?” 13. Rafaels saka: “Bet tev savas acis arī vajag vērst tur, no kurienes Viņš nāk! Atskaties, un tu tūlīt pārliecināsies, ka es jums neesmu pareģojis nepareizi!” 133. Par pareizu Dieva meklēšanu. 1. Mataels, Arurans, Ebals un četri Mataela biedri ātri atskatās un redz Mani un veco Markusu uzkāpjam no pakalna un steidzas man pretī. 2. Kad viņi nonāk pie Manis, viņi visi gan mīlestības draudzīgi Mani sveicina un pateicas Man par Manu atgriešanos, bet tā ka viņi pie Manis neredz Jaru un Helenu, tad viņiem kļūst baisi un Ebals, par savu Jaru ļoti noraizējies, Man diezgan bailīgi jautā, vai viņas abas neesot pie Manis mežā atnākušas, jo pēc Rafaela vārdiem viņas esot steigušās Man pretim. Un tā ka viņas nu neesot pie Manis, tad vajadzētu viņas mežā meklēt. Es tātad varētu Rafaelu sūtīt viņām pretī, lai viņas sveikas un veselas atkal atgrieztu atpakaļ pie sabiedrības! 3. Es saku: “Kādēļ jūs raizējaties par tiem, kas Mani meklē? Vai tad jūs domājat, ka Es kādu tikai tad varu pasargāt no briesmām, ja Es miesīgi esmu viņa tuvumā? Kad tu Aruran biji lielās briesmās, kas tad Man teica, lai Es tevi ieraudzītu un glābtu? Vai Es itkā nu nezinu kur viņas abas nu ir un meklē Mani? neraizējies par viņām, viņas jau atgriezīsies! 4. Savās sirdīs viņas Mani arī atrada, kas te katram ir vieglāk par vieglu! Bet kas Mani iet meklēt ārēji, kaut gan zina ka Es esmu meklējams tikai iekšēji, tam šo mācību arī vajag saņemt šeit, protams tikai piemēra pēc to, ka tikai ārēja meklēšana un Man pretimnākšana meklētāju neliek situācijā nākt Man tuvāk, bet gan tikai Mani vairāk un vairāk pazaudēt! Par to jūs rīt kā sabatā ļoti labi varat pārliecināties! -Vispār viņas abas tomēr abas ir nākušas Man uz pēdām un nu drīz būs te.” 5. Ebals saka: “Nu, ja tikai tā, tad jau viss atkal ir kārtībā. Vispār viņas gan būtu pie mums palikušas, ja pēc Rafaela vārdiem viņas tik ātri nebūtu apņēmušās steigties pretī. Labais jauneklis, lai cik tālu tas ir, visu redz tuvumā un viņš nekad nevienu no kaut kā viegli neatrunās un pat ja beigās kaut kas būtu slikts, jo te tad viņš caur rūgtām pieredzēm grib kādu vest uz pareiza ceļa. Un tā viņš pirmīt abas neatrunāja neiet tev pretī, bet gan caur saviem vārdiem tikai vēl vairāk skubināja un tādēļ viņas nogurušas kaut kur sēž un pašas nezina ko darīt. Bet manai Jarai notiek pēc taisnības, jo viņa labi pazīst Rafaelu un zināja ko dara! Bet viņš var priecāties, kad viņas atgriezīsies viņš atkal saņems pavisam izsmalcinātu lekciju un atkal brīnīsies par Jaras mutīgumu.” 6. Te tieši pienāk klāt Rafaels, kas pa to laiku bija pamodinājis guļošos un Ebals viņām saka: “Tu jau atkal esi cēlonis Jaras nedaudz neveiksmīgajam pasākumam un kopā ar viņu arī Helenas. Man tev atklāti jāatzīst, ka veids kā tu apejies un vadi cilvēkus kas tev uzticas, man pavisam nepatīk. Ja kāds māceklis grib ko darīt kas nav pilnīgi pēc kārtības, tad tev ar padomu un rīcību viņu no tā vajag atrunāt, bet nezināmā mērā vēl ieteikt, ļaut viņam grēkot un caur tā ļaunajām sekām viņu pasargāt no kāda turpmākā grēka. Tava veida garam tas gan var likties kas pavisam labs un mērķtiecīgs, bet pēc manas arī ne tieši pēdējās izpratnes tā, kas nekad neder!” 7. Rafaels saka: “Tu gan esi pavisam godīgs un taisnīgs jūds, bet kas attiecas uz Kunga slepeniem ceļiem, te tu esi dumjš kā zivs! Vai tad tu domā, ka to ko es daru, es daru pats no sevis?! Es esmu Kunga pirksts un daru kā Kunga Gars mani mudina. Ja tev būtu vairāk izpratnes, tad tu to labi saprastu. Bet es zinu ciktāl tava izpratne garīgās lietās sniedzas un tādēļ tev piedodu tādu vājību. Bet ka viņas abas nav nomaldījušās, to tu vari redzēt no tā, ka viņas pavisam sveikas un veselas no Markusa būdas pāri kalnam nu nāk pie mums Markusa meitas pavadītas, kas mums nes ziņu ka brokastis mums ir gatavas.” 8. Ebals saka: “Jā, bet kā tad mums neredzot viņas ir nonākušas tur lejā?” 9. Rafaels saka: “Vai tad Kungs pirmīt neteica, ka viņas Viņam ir nonākušas uz pēdām?” 10. Ebals saka: “Nu, nu, es jau atkal apklustu; ja viņas atkal ir te, tad jau man viss ir labi!” 134. Cēzarijas Filipas izpostīšanas iemesls. 1. Pēc šīs sarunas Markuss pavēsta, ka brokastis ir pagatavotas un ēdieni un dzērieni jau ir uz gal- 138

diem. Pēc tam mēs dodamies lejā no kalna un pie galdiem, kas atkal atrodas senajā kārtībā un neviens netrūkst. 2. Te Arurans Helenai saka: “Kad tu biji lejā vai tu labi apskatījies vai mūsu teltis vēl stāv un ir kārtībā? Un vai mūsu kalpiem ir arī ko ēst un dzert, — un visi mūsu nastu nesēji lopi ir apgādāti?” 3. Mataels Aruranam saka: “Draugs un sievastēv, Kunga klātbūtnē katras raizes ir veltīgas! Tagad nedomā ne par ko citu kā par Kungu, jo viņš domā par mums un visu bezgalību!” 4. Kad pēc šīs Mataela piezīmes Aruranam mēs devāmies no kalna lejā pie galdiem, ceļā Kirenijs Man jautāja: “Kungs, vai man mani karavīri nav jānorīko uz pilsētu ugunsgrēka dzēšanai? Jo ja mēs pilsētai nepalīdzēsim līdz vakaram tā būs kvēlojošu gruvešu kaudze!” 5. Es saku: “Mīļais draugs, ja Es to gribētu Es to jau sen būtu norādījis Manam Rafaelam un uguns pilsētā būtu nodzēsta vienā acumirklī; bet es gribu, ka šī Dievam un ķeizaram sliktā pilsēta tiek pazemināta un tādēļ Es pieļauju, ka izņemot nabago un saprātīgo mājas, viss tiek no uguns iznīcināts. Bet visam pārejam jākļūst par pelniem! Turpmāk te uz dzīvi jāapmetas labākiem cilvēkiem un mūsu vecā Markusa pēcnācējiem ar ķeizara piekrišanu jāvalda par šo pilsētu un apvidu un tas viņiem no bērniem uz bērniem un no mazbērniem uz mazbērniem jāpaliek kā mantojums. Bet ja viņi aizmirsīs Dievu, tad viņiem notiks tā, kā nu notiek šīs pilsētas iedzīvotājiem. 6. Ja ugunsgrēks pār šo pilsētu būtu nācis kādā darbdienā, tad tas jau sen būtu nodzēsts; bet sabatā, un sevišķi Jauna Mēness sabatā neviens nocietinājies jūds nekam nepieskaras pat ar mazā pirksta galiņu, lai Dieva priekšā nekļūtu aptraipīts. 7. Te nocietināto jūdu sirdsapziņa ir ļoti jūtīga; bet labu darbu neizdarīšana viņu sirdsapziņu ne mazākā mērā neuztrauc tāpat ka neuztrauc fiziska un garīga laulības pārkāpšana un visāda veida krāpšana. 8. Viņi pat domā kā kādā darbdienā kāds grēks pret Dieva baušļiem gandrīz neesot nekāds grēks un līdz vakaram varot atkal attīrīties; bet sabatā līdz vakaram, kad sāk valdīt nakts firsts, vajadzētu palikt netīram un tad te ļoti būtu iespējams, ka te nāktu kāds sātana sūtnis, satiktu kādu netīro un netīrā dvēseli pārņemtu savā īpašumā. 9. Grēki cilvēkam nodara ļaunu tikai naktī un itkā tikai līdz pusnaktij, tādēļ ka tas esot sātanam piešķirtais laiks iziet uz lomu. Dienā viņam nav nekāda vara un te varot grēkot kā grib; tikai labi jāievēro ka pirms Saules rieta pēc Mozus pavēlētā veida jāattīrās un tad dienā izdarītā grēka dēļ naktī ne mazākā mērā nav jābīstas. 10. Un lai cik daudz šie aklie dienā grēkotu, Dieva dēļ tas nav nekas. Viņiem tikai svarīgi, lai viņi nav nolemti sātanam, un tā ka tas visvieglāk var notikt sabatā, kurā viņi nedrīkst nokaut nevienu āzi, jēru un teļu, jā pat ne septiņas reizes mazgāties, tad viņi cik iespējams sabatā cenšas sevi uzturēt tīru, lai sātans, kad Saule ir norietējusi pār viņiem nevar dabūt varu. 11. Tajā tev nu ir iemesls, kādēļ šie visās lietās tumsoņi, kādā sabatā savām mājām labāk ļauj kļūt par pelniem, kā pieliktu rokas un tās apdzēstu. Tādēļ kādam romiešu karavadonim, kuram nebūs svešs šīs tautas tāds rupjš, nepārvarams neprāts, reiz būs viegli šo dzimumu ja tas kļūs dumpīgs, sevišķi kādā ziemas sabatā, ar vienu cirtienu sakaut un viņu lielo pilsētu pārvērst drupu kaudzē. 12. Bet tagad baudām brokastis, citādi mums uz kakla nāks daudzi, tieši ne ļoti iepriecinoši apciemojumi un būsim aizņemti lai kādā labā veidā no viņiem atbrīvotos.” 13. Pēc tam visi dodas pie galdiem un labās brokastis tiek baudītas ar lielu apetīti un te nebija neviena, kas vecajam Markusam nebūtu izteicis uzslavu. arī Arurans un Helena piezīmēja, ka viņi vēl nekad neesot baudījuši tik labi pagatavotas zivis un tik gardu maizi. Bet Markuss visus cildinājumus novirzīja uz Mani un teica: “Viņš ir visu ēdiens, visu dzēriens un visu lietu labākā sāls un labākā garšviela. Vienīgi Viņam veltāt jūsu taisnīgāko cildinājumu.” 14. Bet starp daudzajiem viesiem nebija neviens, kas te nebūtu sapratis ko Markuss teica un visi savās sirdīs klusi Mani slavēja. Bet Mataels skaļi teica: “Jā, jā, vecais Markuss, kur virtuves meistars un viss dzīvības Kungs, ir nesalīdzināmi labi dzīvot, jo te garam, dvēselei un miesai vajag saņemt labāku ēdienu! Tu darīji pavisam labi, ka tev izteikto uzslavu esi noraidījis uz Kungu; bet tieši tavs vārds nemirs to cilvēku sirdīs, kas tevi ir iepazinuši kā tā Kunga draugu.” 15. Markuss Man pateicas ka viņa mājai esmu parādījis tik pārlieku lielu godu, bet tad viņš arī Mataelam pateicas par viņa labiem vārdiem un sevi izteic visa tā pilnīgi necienīgu. 139

Twój Styl nr 1/246 01/2011 - Stary Browar
Coupler 246-w - north eastern region, nmra
Cert4Prep M8010-246 Certification Exam Training Guides
1 TOM-3
1 Guxim shqiptar - Syri 3