You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
18. Es saku: “Nu pavisam labi; bet nu jau vētras mākoņi savstarpēji sāk pasniegt savas mitrās rokas,<br />
un tādēļ drīz ies vaļā! arī uz jūras šur un tur sāk parādīties spēcīgi viļņi un tādēļ bailīgākajiem ir laiks iet<br />
drošā vietā.”<br />
19. Zivis lec no ūdens lai saķertu zemu lidojošās mušas, tāpat virs ūdens vienmēr pieaugošā daudzumā<br />
līksmojās jūras kaijas un ūdens bezdelīgas un palīdz zivīm mazināt mušu skaitu. Vietām ūdens<br />
kļūst ļoti nemierīgs un augstu gaisā juku jukām mākoņi plosās arvien blīvāk un trakāk. Rietumos nepārtraukti<br />
dun pērkons un atklātā jūra orkāns sāk savu briesmīgi trakojošo un brāzmojošo cīņu.<br />
187. Vētra.<br />
1. Kad ātri tuvojošās vētras troksnis kļūst arvien spēcīgāks un draudošāks un pār jūru un pār visu<br />
apvidu sāk izplēsties gandrīz pilnīga tumsa, tad vairāk bailīgie arī dodas Arurana teltīs un viņiem vairs<br />
nav nekāds prieks palikt ārā pie Manis. arī mācekļi savstarpēji skaļi pauž visādas bažas; un kad tie piecdesmit<br />
farizeji redz savā priekšā uz zemi nokrītam pfundu smagus krusas graudus, neviens no viņiem<br />
nepaliek ārā.<br />
2. Ebals arī Jaru mudina doties kādā no Arurana teltīm, bet viņa nav no vietas izkustināma un saka:<br />
“Kas gan Kunga tuvumā un pilnīgākā klātbūtnē tad var tikt ļoti baidīties?! Vai kāda vētra spētu vairāk<br />
kā Kunga mīlestība, visvarenība un mūžam augstākā vara?”<br />
<strong>3.</strong> Ebals saka: “Tas lai ir tālu; bet krītot pfundu smagiem krusas graudiem pavisam instinktīvi tad<br />
tomēr uzmācās nelielas bažas, sevišķi ja tos krata lejā pavisam blīvā masā. Tāds krusas grauds kāds nu<br />
tieši ir nokritis manā priekšā, pavisam viegli varētu saskaitīt galvu!<br />
4. Es ticu, ka pat pie blīvākās lejā krišanas neviens mani un manu meitenīti neskars vai mums nodarīs<br />
ļaunu; bet neskatoties uz to tātad kāds esmu es, negribot uzbrūk sen pierastās bailes. Bet nu es tomēr<br />
nebaidīšos, jo manas Jaras priekšā es tak nedrīkstu sevi apkaunot!”<br />
5. Nu jau krusa sāk krist blīvāk. Dubult dūru lieli krusas graudi krīt uz zemi; jūra sāk dzīt viļņus mājas<br />
augstumā; viens zibens seko otram un kopā ar blīvo krusu lejā sāk gāzties arī lietus straumes.<br />
6. Te arī Hebrams un Risa kopā ar tiem trīsdesmit jaunajiem aizbēg un glābjas zem galdiem, bet<br />
Suetals, Ribars un Baels, tie pirmie no divpadsmit bijušajiem noziedzniekiem paliek un izņemot Jūdu<br />
Iskariotu paliek arī mani mācekļi. Romieši zaldāti meklē glābiņu Markusa mājā un zivju būdās un zem<br />
akmens klintīm.<br />
7. Bet vistuvāk Mani ielenkuši ir Kirenijs, Kornēlijs, Fausts, Jūlijs, Philopolds, Kisjona, Ebalts ar Jaru,<br />
Rafaels un Josoe, tad vienpadsmit Mani mācekļi, vecais Markuss ar abiem saviem dēliem un arī Mataels<br />
ar Aruramu, Robu, Bozu, Michu un Zahru.<br />
8. Bet Helēna, tagad Mataela sieva kopā ar Hermes sievu un meitām arī bēga teltī, bet Herme arī<br />
palika pie Manis.<br />
9. Bet kad mēs pavisam zem klajas debess palikām jūras krastā, tomēr neviens netika skārts no tik<br />
blīvi krītošiem krusas graudiem vai lietus gāzēm, arī vieta kur mēs stāvējām palika pilnīgi sausa. Zibeņi<br />
spēra mums priekšā un aiz muguras un nevienu neapgrūtināja, ka tikai caur spēcīgu rīboņu visvairāk<br />
mūsu ausis. Bet nu arī orkāns ar visu dedzību sāka apstrādāt jūru un tūlīt kā nelieli kalni augsti viļņi nu<br />
cilvēku acīm sagādāja pavisam briesmīgu skatu.<br />
10. Te Markuss teica: “Kungs! Nu es jau tomēr esmu kļuvis vecs vīrs un Kalabrijā un Sicīlijā esmu redzējis<br />
un piedzīvojis negaisu, bet tik īsti noasisku pērkona negaisu man vēl nav nācies piedzīvot! Kungs,<br />
šī krusa apvidu izposta uz vairākiem gadiem! Un briesmīgākā ūdens straume visu labo augsni aizskalo<br />
jūrā, tas nabaga cilvēkiem izpostīs viņu saimniecības un vētra ne tikai nebeidzas, bet gan plosās arvien<br />
spēcīgāk! Tie tur zem galdiem, ja viņi nepiecelsies, noslīgs! Galdi jau tagad viņiem maz ko vairs līdz, tā,<br />
ka tie jau daudzkārt ir sasisti! — Kungs, cik ilgi vētra vēl turpināsies?”<br />
11. Es saku: “Tā pat vēl nav īsti sākusies, un tu gribi lai tā jau beidzas! Kad tā strauji mainīs virzienu,<br />
tikai tad tu redzēsi tās spēcīgumu! Vispār, šī vētra lai tev pavisam nerūp! Ja tā nebūtu vajadzīga, tad no<br />
viena Mana mājiena tai vajadzētu atkāpties. Bet zemes uzturēšanai tā nu ir tik nepieciešama, kā redzēšanai<br />
tev ir nepieciešamas acis. Tādēļ ļaujat tai nu pilnīgi iztrakoties!<br />
12. Bet no otras puses tiem zināmajiem oreola draugiem tomēr arī vajag ko sajust no patiesa oreola,<br />
kas viņiem pie Manis ir pietrūcis. Paskaties, kā viņi paslepus raugās ārā pa telts atverēm un neaptver, kā<br />
mēs brīvā dabā tik ļoti labā omā spējam panest vētru! Bet viņiem tomēr nav drosmes iznākt ārā; ak, cik<br />
205
Change language