You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
vajāšanu, karu un iznīcināšanu! Patiesi, kas šādu saimniekošanu labi izprot, tam vajag būt vairāk prāta,<br />
kā kādam parastam cilvēkam.<br />
24. Gaišredzīgs cilvēks redz dvēseļu atšķirību.<br />
1. Mūsu MARKUS, kuram jau nedaudz zūd pacietība, vēlreiz saka: “Es patiesi nezinu, kas man ar<br />
jums jādara! Es gan tieši nevaru jums daudz iebilst, bet jums pilnīgi piekrist arī nevaru. Jūsu apsūdzības<br />
runā gan kaut kas ir, bet pie tam tomēr šķiet, ka jūsu nelaimīgajā satraukumā jūs to lietu redzat nedaudz<br />
melnāk, nekā tā patiesībā ir. Bet ja tu pat mani turi par velnu, tad saki man, vai beigās it kā visa šīs sabiedrība<br />
pastāv no tīriem velniem!”<br />
2. To piecu RUNĀTĀJS saka: “Ak, pavisam nē! Te skaties uz šo vīru (uz Mani rādīdams) līdzās tev;<br />
viņš ir ļoti pilnīgs cilvēks, viens patiess Dieva dēls! Bet nepaies ilgi, un velni viņu nomocīs! Tālāk aizmugurē<br />
vēl stāv divi jaunekļi un viena jaunava, viņi šeit arī ir no augšienes, bet arī vēl tiks pietiekami<br />
vajāti, ja viņi negribēs kļūt par velniem. Bet tad es redzu vēl dažus nabaga cilvēkus, kas šķiet esam zvejnieki;<br />
bet visi citi, kopā ar tevi un visiem taviem mājiniekiem, ir diezgan labi velni ceļā kļūt par cilvēkiem,<br />
bet kas viņiem sagādās vēl daudz pūļu un rūpju! Vai nu tu zini, kā ar tevi ir?”<br />
<strong>3.</strong> MARKUS saka: “Bet saki tu man, tā kā tu jau reiz runā, no kurienes tu to visu tik sīki vari zināt;<br />
jo redzi, es ap sevi redzu tikai zemākas, augstākas un augstākās pilnības cilvēkus; bet velnus es starp viņiem<br />
neredzu. Tātad uz ko tu balsti tavus apgalvojumus, kuros, šķiet, kaut kas nedaudz ir?”<br />
4. To piecu RUNĀTĀJS saka: “To miesas, kurus es redzu, gan ir vienādas, bet dvēseles ļoti atšķirīgas.<br />
Bet atšķirība pastāv krāsā un izskatā; no manis norādītās dvēseles ir kā svaigi uzsnidzis sniegs kalnu<br />
galotnēs un viņām ir brīnumpatīkams stāvs, kas izskatās daudz cilvēciskāks, nekā jūsu ārējā ķermeņa<br />
stāvi, bet jūsu dvēselēm vēl ir tumšāka krāsa, nekā jūsu miesām, bet pie jūsu dvēselēm ļoti skaidri ir pamanāms<br />
kas no kāda dzīvnieka stāva.<br />
5. Bet jūsu dvēseļu dzīvniekos es atklāju vēl ļoti mazu gaismas stāvu, kuram arī ir pilnīga cilvēka<br />
stāvs; varbūt, ja tas jūsos aug, jūsu dvēseļu dzīvnieki līdzīgi kādai ādai arī izplešas par tīri cilvēcisku stāvu!<br />
Tomēr to es tev neprotu tuvāk aprakstīt, un par to tu vari griezties pēc padoma pie kāda pilnīgāka<br />
cilvēka.”<br />
6. MARKUS tālāk saka: “Bet saki man tomēr, kā tas nāk, ka tu to visu vari redzēt, bet es nē!”<br />
7. IZJAUTĀTAIS saka: “Manas ļoti lielās ciešanas, kurās ļoti bieži miesa neko vairs neapjauta, atvērās<br />
manas dvēseles redze, un ar tās palīdzību es nu varu redzēt arī citu cilvēku dvēseles un uz pārliecinošāko<br />
ieraudzīt lielo atšķirību starp cilvēku un cilvēku, starp Dieva bērniem un pasaules bērniem, vai, kas<br />
ir tas pats, starp eņģeļiem un velniem!<br />
8. Bet arī pasaules velni var kļūt eņģeļi, — tomēr tas prasa daudz pūļu un pašaizliedzības; bet arī eņģeļi<br />
var kļūt velni. Bet tas prasa vēl lielākas pūles un ir gandrīz neiespējami, jo eņģeļu dvēselēm ir pārāk<br />
spēcīgs patstāvības spēks. Pie mums pieciem elle pamēģināja, vai mēs nebūtu iegūstami. Līdz šim visi<br />
tās ļaunākie mēģinājumi ir piedzīvojuši neveiksmi, bet kā mums veiksies vēl turpmāk, to mēs nezinām,<br />
bet gan tikai Dievs, kas mums lika tapt un būt, bet turpmāk par mums raizējas maz vai pat nemaz, tā ka<br />
tādēļ mēs visi jau esam nonākuši pie domām, ka vai nu kāda Dieva vispār nav, jeb pārāk diženais Dievs<br />
nevar un negrib par mums rūpēties!<br />
25. Mataela dabas filosofija<br />
1. (GAIŠREĢIS): “Uz Zemes gan ir kāda kārtība, un kāds samērīgums, no kā visātrāk var iegūt pārliecību,<br />
ka vajag būt kādam augsti gudram Dievam, kas visas lietas reiz ir tā radījis, ka tās nu vēl ne<br />
vienmēr ir redzamas un saprotamas; bet, no otras puses, starp lietām bieži atkal mana kādu milzīgu<br />
nekārtību un nekad neapsvērtu patvaļu, ka beigās pašam sev vajag teikt: Jā, te tomēr atkal nekāds Dievs<br />
nav saskatāms!<br />
2. Ņem tikai laika apstākļu nepastāvību! Kur te atklājama kāda kārtība un kāda samērība? Aplūko<br />
juku jukām stāvošos kokus kādā mežā vai līdzīgi zāli kādā laukā; tālāk ļoti nevienādo kalnu, ezeru, upju,<br />
strautu un avotu lielumu! Te tak mūžam nav atklājams kāds samērs un kāda kārtība, mazākais, ne mūsu<br />
saprātam. Jūra savus nelīdzenos krastus veido pēc vairāk vai mazāk spēcīgo viļņu nejaušības, tāpat ezeri,<br />
upes, strauti vai avoti. Šur un tur kādu dambi tiem var uzcelt tikai cilvēks; no kāda augsta dieva tā<br />
28
Change language