You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ja cilvēki visā būtu caurstrāvoti no Tavas Mācības, tad tāda zeme jau patiesi būtu pietiekami skaista, lai<br />
cilvēkiem būtu debesis! Bet kad es padomāju, ka cilvēki pa lielākai daļai ir vēl ļaunāki nekā plēsīgākās<br />
un asinskārīgākās bestijas, tad es šeit Dievam, Tam Kungam, tieši vēlētos izteikt pārmetumu, ka Viņš<br />
tādiem sliktām salašņām šo zemi ir veidojis tik brīnišķīgu!”<br />
3] Es saku: “Pārmetums tātad skar Mani; jo Tēvs un Es esam Viens! Jo lielo radīšanas plānu gatavoja<br />
mūžīgā Dēla gudrība, kas īstenībā ir Tēva gudrība, un Tēva mīlestība piemetināja lielo “Lai top”, un tā<br />
radās Zeme, Saule, Mēness un zvaigznes!<br />
4] Bet cilvēki, kas šo zemi apdzīvo, tāpat ir Manis radīti, viņiem jātiek un tagad tiks pārveidoti!<br />
5] Bet ja šī lieta ir tāda, kā tu spēj Man pārmest? Un pie tam šī Zeme tieši arī nav tik ļoti skaista, kā<br />
tev tā liekas; visi apvidi, kurus tu šeit ieraugi, dod patīkamu ainu tikai no zināma attāluma. Pieej tuvāk,<br />
un tu šajos apvidos atradīsi maz vai nekā skaista un pievilcīga, izņemot šur un tur kādu koku vai pat<br />
kādu cilvēku rokām izveidotu dārzu un tajā varbūt kāda bagāta cilvēka pili! Vai tu tādas lietas arī dēvēsi<br />
par skaistām un brīnišķām?<br />
6] Paskaties augšā uz Sauli; tur ir citādi apvidi! Kāds tuksnesis tur ir brīnišķāks nekā šeit kāda paradīze!<br />
Jo ja šīs zemes apvidus skaista, krāšņa un draudzīga izskata padara vienīgi Saules gaisma, bez Saules<br />
gaismas te būtu tīra vaimanu un šausmu ieleja, cik daudz lieliskākiem tad vajag būt pašas lielās Saules<br />
apvidiem, no kuru spožuma un krāšņuma pārpilnības šī Zeme aizņemas tās nespodro mirdzumu.<br />
7] Matejs saka: “Kungs, ko Tu saki? Saule arī esot vesela, liela pasaule, un jau tuksnesis tur esot<br />
neizsakāmi krāšņāks nekā šeit paradīze?! Aplūko taču lielo Zemi un turpretī niecīgo Saules spožo ripu!<br />
Cik reizes tai būtu vietas uz lēzenā klajuma, kuru mēs te nu pārskatām, kas noteikti ir visas Zemes mazākā<br />
daļiņa, un cik reizes tad uz visas Zemes?!”<br />
8] Es saku: “Redzi, tas ir tā: Kad Es ar jums runāju par laicīgām lietām, tad jūs tās nesaprotat; kā<br />
jums iespējams gribēt Mani saprast, ja Es ar jums runāju par debesu lietām?! — Skaties un aptver to!<br />
9] Aplūko tur, pret dienvidiem, pie kalnu rindas tālākās malas, vienu ciedras koku! Salīdzini tā<br />
šķietami nelielo augstumu ar kāda zāles stiebra augstumu, kas šeit tikko sprīdi garš, un tu redzēsi, ka<br />
šis zāles stiebriņš, kuru tu paceltu gaisā turi sejas priekšā, šķietami būs garāks nekā tā tālā ciedra, kas<br />
pati par sevi ir vairākas simts reizes augstāka nekā šis zāles stiebrs! Un redzi, to panāk attālums! Ja tev ir<br />
čaklas kājas, tad tu to ciedru sasniedz desmit stundās. Ko tātad jau desmit stundas izdara ar mūsu acu<br />
mēru!?<br />
10] Bet nu padomā par Saules attālumu no šīs Zemes! Redzi, ja putns straujākā lidojumā no šejienes<br />
uz Sauli būtu izlidojis Ādama radīšanas laikā, tad tagad viņš vēl nebūtu tur, bet gan viņam būtu ko<br />
lidot vēl vairāki gadi! Ja tu to vari aptvert, tad tu gan sapratīsi, kā tūkstoš reiz tūkstoš reizes lielākā Saule<br />
ne kā šī Zeme tev te izliekas tik maza! “<br />
11] Matejs, pavisam pārsteigts par tādu attālumu un par tādu lielumu, saka: “Ak, Kungs, ja tā, kā<br />
Tu no šīs Zemes spēj vadīt un uzturēt tādu pasauli?!”<br />
12] Es saku: “Jā, redzi, kas tev šķiet lai cik neiespējami, tas — pagaidām tikai starp mums runājot<br />
— Man ir pavisam viegli iespējams! Tagad tu to, protams, nevari saprast; bet nāks laiks, kad tu to visu<br />
sapratīsi!<br />
13] Bet, lai tu vari redzēt, ka caur Tēva varu Manī acumirklī aizsniedzu arī Sauli, tad nu ievēro! Es<br />
uz dažiem acumirkļiem Sauli aizklāšu, ka uz visas Zemes nevienai acij tā nav jāredz; un no tā tev jākļūst<br />
skaidram, ka Es varu aizsniegt Sauli arī no šīs Zemes!”<br />
14] Matejs saka: “Ak, Kungs, tomēr nedari to, jo tad te cilvēki pārbīsies!” Es saku: “Rūpējies par<br />
kaut ko citu! Cilvēki domās, ka tā ir parasta Saules aptumšošanās, kāda bieži notiek dabīgā veidā, un<br />
dažos acumirkļos viņiem atkal ir Saule. Nu ievēro!” — Matejs mazliet bailīgi saka: “Kungs, vai visiem<br />
šeit klātesošiem par to nav jātiek brīdinātiem?” Es saku: “Ļaujam viņiem gulēt un atpūsties! Pietiek, ka<br />
tu viens to piedzīvo; jo rakstītājam vajag zināt vairāk nekā tiem, kas pagaidām nav nozīmēti par rakstītājiem!<br />
— Un redzi, Es nu saku: “Saule, uz septiņiem acumirkļiem aizsedz savu vaigu visas Zemes<br />
priekšā! — Šajā acumirklī kļūst pavisam tumšs, ir vāji saskatāmas tikai dažas pirmās zvaigznes.<br />
15] Matejs dreb no bailēm un saka: “Kungs, Tu visvarenais! Kas var Tev līdzās pastāvēt, ja Tava<br />
Dieva roka vienā acumirklī sniedz tik bezgala tālu?!” Tikko Matejs šos nedaudzos vārdus izteica, Saule<br />
jau atkal spīd savā pilnā spožumā, un Mans Matejs atkal uzelpo brīvāk, — bet no brīnumiem nevar<br />
izteikt ne vārda. Tikai pēc laba laika viņš saņem nedaudz drosmes un saka: “Nē, Kungs, tas man nav<br />
saprotams! Tavai varai vajag būt bezgalīgai! Bet nākotnē pasaudzē mūs, ak, Kungs, ar tādiem Tavas vis-<br />
107
Change language