Views
6 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

ūtni neviens nedrīkst

ūtni neviens nedrīkst būt spiests ticēt Manai sūtībai no augšas un tādēļ Manam Vārdam!” 83. Ziharā. — Svarīgi misijas padomi. Patiesības spēks. Par Kunga Vārda būtību. Žēlastības aicinājums cilvēkiem kļūt par Dieva bērniem. Kungs negrib ne staigātājus ar nokārtām galvām, ne pasaules lādētājus. Dzīvības padomi. Aizceļošana no Ziharas. 1] (Kungs:) “Mācībai pašai vajag attaisnot patiesību. Kas turpmāk nedzīvos pēc Vārda, tas mirs tā paša Vārda tiesā, kas viņam tikko teikts un viņš tam neticēja un neuzticējās! 2] Jo līdzīgi kā Man no Tēva ir vara, katram, kas caur savu gribu ir spējīgs to uzņemt, dot vai ņemt mūžīgu dzīvību, to pašu spēj darīt arī Mans Vārds; jo Mans Vārds ir vienmēr vienāda visspēcīga un uz visu mūžību pastāvoša Manas gribas izpausme! 3] Kas tātad Manu Vārdu sevī pilnīgi uzņem un neatlaidīgi pēc Tā darbojas un dzīvo, tas caur To uzņem Mani Pašu ar visu Manu mīlestību, gudrību, varu un spēku un caur to ir kļuvis par patiesu Dieva Bērnu, kuram Tēvs Debesīs neaizliegs neko, kas Viņam ir. 4] Svētais Tēvs nevar darīt vairāk, kā, ka Viņš Manī, Savā Dēlā, Pats Sevi iemiesots atklāj, no jums, tiesātām radībām, rada brīvākos dievus un jūs tātad dēvē par Saviem draugiem un brāļiem! 5] Vienmēr atcerieties, Kas ir Tas, Kas jums to nu atklāj un ko jūs ar šo atklāsmi saņemat, tad materiālā pasaule jūs vairs nesatrauks un jūs viegli būsiet tās uzvarētāji, kas ir jo nepieciešamāk, ka jūs, sevī pasauli pilnīgi neuzvarot, nevarat kļūs Debesu Tēva bērni! 6] Bet ar to Es jūs negribu padarīt par svētuļiem un pasaules lādētājiem, bet gan tikai par gudriem tās izmantotājiem! 7] Vai tas nebūtu dēvējams par nelgu, kurš kādā labi izmantojamā darba rīkā, kas nepieciešams viņa mākslinieciskai darbībai, tā iemīlētos, ka viņš to nevēlētos izmantot tam noteiktam mērķim, bet gan tikai ar lielu prieku uzlūkotu un noglabātu skapī, ka tas nesarūsētu un caur to nekļūtu mazāk skaists un tātad negatīvi ietekmētu viņa turpmāko prieku?! 8] Arī pasaule jums ir darba rīks, ar kuru jūs, to mērķtiecīgi pielietojot, varat darīt daudz laba un lieliska. Bet jums, kā Maniem mācekļiem, šo darba rīku vajag tā lietot, kā Es, kā jūsu vienīgais patiesākais Meistars, jums to nu trīsarpus dienas esmu mācījis! 9] Tā lietots un izmantots, šis darba rīks jums sagādās un nostiprinās mūžīgu dzīvību. Bet ja jūs to izlietosiet citādi, tad šis darba rīks līdzināsies ļoti asam nazim nepilngadīga bērna rokās, kas ar to tikai viegli un ātri sevi nāvīgi ievainos, un ārstam diezin vai būs iespējams viņu vairs izdziedināt! 10] Ar šiem vārdiem pieņemiet arī Manu pilnu svētību un šos vārdus dariet zināmus arī visiem tiem, kuri tagad nevar tos dzirdēt, lai beigās neviens nevar attaisnoties ar nezināšanu! 11] Un tagad, jūs, Mani nedaudzie mācekļi, un jūs visi , kas Man no Galilejas un Jeruzalemes šurp esat sekojuši, gatavojieties ceļam, un, proti, uz Galileju, kur jūs atkal varat rūpēties par jūsu lauku apsaimniekošanu.” 12] Pēc šī lēmuma Es pieceļos, vēl gaidošajiem eņģeļiem dodu mājienu, kuru tikai viņi saprot, bet pēc kam viņi visi, izņemot Jonaela eņģeli, pazūd. Arī redzami atvērtie Debesu vārti aizveras; bet Irhaelas un Jorama nams kopā ar visu iekārtojumu no Debesīm, kā arī Jairuta pils, paliek. Visi klātesošie un nomodā esošie pavada mūs līdz mājas vārtiem. Bet virsnieks neļaujas atrunāties un pavada Mani līdz pilsētas teritorijas robežai un no turienes atgriežas atpakaļ Ziharā. Ceļojums uz Galileju 84. Mateja pārmetums Kungam. Ceļojums uz Galileju. Par Dieva būtību un radīšanas norisi. Par saules skaistumu, attālumu un lielumu. Saules aptumšošanās. Jutekliskiem cilvēkiem nedaudz bailes nekad nekaitē. 1] Bet mēs turpinām savu ceļu tālāk, līdz saules lēktam sasniedzam samariešu zemes robežu un ieejam Galilejā, kur mēs uz kāda klaja pakalna, un, proti, skaistā zālājā, baudām nepieciešamo atpūtu. 2] Uz šī pakalna visi nevar vien pietiekami slavēt skaisto skatu, un rakstītājs Matejs saka: “Kungs, 106

ja cilvēki visā būtu caurstrāvoti no Tavas Mācības, tad tāda zeme jau patiesi būtu pietiekami skaista, lai cilvēkiem būtu debesis! Bet kad es padomāju, ka cilvēki pa lielākai daļai ir vēl ļaunāki nekā plēsīgākās un asinskārīgākās bestijas, tad es šeit Dievam, Tam Kungam, tieši vēlētos izteikt pārmetumu, ka Viņš tādiem sliktām salašņām šo zemi ir veidojis tik brīnišķīgu!” 3] Es saku: “Pārmetums tātad skar Mani; jo Tēvs un Es esam Viens! Jo lielo radīšanas plānu gatavoja mūžīgā Dēla gudrība, kas īstenībā ir Tēva gudrība, un Tēva mīlestība piemetināja lielo “Lai top”, un tā radās Zeme, Saule, Mēness un zvaigznes! 4] Bet cilvēki, kas šo zemi apdzīvo, tāpat ir Manis radīti, viņiem jātiek un tagad tiks pārveidoti! 5] Bet ja šī lieta ir tāda, kā tu spēj Man pārmest? Un pie tam šī Zeme tieši arī nav tik ļoti skaista, kā tev tā liekas; visi apvidi, kurus tu šeit ieraugi, dod patīkamu ainu tikai no zināma attāluma. Pieej tuvāk, un tu šajos apvidos atradīsi maz vai nekā skaista un pievilcīga, izņemot šur un tur kādu koku vai pat kādu cilvēku rokām izveidotu dārzu un tajā varbūt kāda bagāta cilvēka pili! Vai tu tādas lietas arī dēvēsi par skaistām un brīnišķām? 6] Paskaties augšā uz Sauli; tur ir citādi apvidi! Kāds tuksnesis tur ir brīnišķāks nekā šeit kāda paradīze! Jo ja šīs zemes apvidus skaista, krāšņa un draudzīga izskata padara vienīgi Saules gaisma, bez Saules gaismas te būtu tīra vaimanu un šausmu ieleja, cik daudz lieliskākiem tad vajag būt pašas lielās Saules apvidiem, no kuru spožuma un krāšņuma pārpilnības šī Zeme aizņemas tās nespodro mirdzumu. 7] Matejs saka: “Kungs, ko Tu saki? Saule arī esot vesela, liela pasaule, un jau tuksnesis tur esot neizsakāmi krāšņāks nekā šeit paradīze?! Aplūko taču lielo Zemi un turpretī niecīgo Saules spožo ripu! Cik reizes tai būtu vietas uz lēzenā klajuma, kuru mēs te nu pārskatām, kas noteikti ir visas Zemes mazākā daļiņa, un cik reizes tad uz visas Zemes?!” 8] Es saku: “Redzi, tas ir tā: Kad Es ar jums runāju par laicīgām lietām, tad jūs tās nesaprotat; kā jums iespējams gribēt Mani saprast, ja Es ar jums runāju par debesu lietām?! — Skaties un aptver to! 9] Aplūko tur, pret dienvidiem, pie kalnu rindas tālākās malas, vienu ciedras koku! Salīdzini tā šķietami nelielo augstumu ar kāda zāles stiebra augstumu, kas šeit tikko sprīdi garš, un tu redzēsi, ka šis zāles stiebriņš, kuru tu paceltu gaisā turi sejas priekšā, šķietami būs garāks nekā tā tālā ciedra, kas pati par sevi ir vairākas simts reizes augstāka nekā šis zāles stiebrs! Un redzi, to panāk attālums! Ja tev ir čaklas kājas, tad tu to ciedru sasniedz desmit stundās. Ko tātad jau desmit stundas izdara ar mūsu acu mēru!? 10] Bet nu padomā par Saules attālumu no šīs Zemes! Redzi, ja putns straujākā lidojumā no šejienes uz Sauli būtu izlidojis Ādama radīšanas laikā, tad tagad viņš vēl nebūtu tur, bet gan viņam būtu ko lidot vēl vairāki gadi! Ja tu to vari aptvert, tad tu gan sapratīsi, kā tūkstoš reiz tūkstoš reizes lielākā Saule ne kā šī Zeme tev te izliekas tik maza! “ 11] Matejs, pavisam pārsteigts par tādu attālumu un par tādu lielumu, saka: “Ak, Kungs, ja tā, kā Tu no šīs Zemes spēj vadīt un uzturēt tādu pasauli?!” 12] Es saku: “Jā, redzi, kas tev šķiet lai cik neiespējami, tas — pagaidām tikai starp mums runājot — Man ir pavisam viegli iespējams! Tagad tu to, protams, nevari saprast; bet nāks laiks, kad tu to visu sapratīsi! 13] Bet, lai tu vari redzēt, ka caur Tēva varu Manī acumirklī aizsniedzu arī Sauli, tad nu ievēro! Es uz dažiem acumirkļiem Sauli aizklāšu, ka uz visas Zemes nevienai acij tā nav jāredz; un no tā tev jākļūst skaidram, ka Es varu aizsniegt Sauli arī no šīs Zemes!” 14] Matejs saka: “Ak, Kungs, tomēr nedari to, jo tad te cilvēki pārbīsies!” Es saku: “Rūpējies par kaut ko citu! Cilvēki domās, ka tā ir parasta Saules aptumšošanās, kāda bieži notiek dabīgā veidā, un dažos acumirkļos viņiem atkal ir Saule. Nu ievēro!” — Matejs mazliet bailīgi saka: “Kungs, vai visiem šeit klātesošiem par to nav jātiek brīdinātiem?” Es saku: “Ļaujam viņiem gulēt un atpūsties! Pietiek, ka tu viens to piedzīvo; jo rakstītājam vajag zināt vairāk nekā tiem, kas pagaidām nav nozīmēti par rakstītājiem! — Un redzi, Es nu saku: “Saule, uz septiņiem acumirkļiem aizsedz savu vaigu visas Zemes priekšā! — Šajā acumirklī kļūst pavisam tumšs, ir vāji saskatāmas tikai dažas pirmās zvaigznes. 15] Matejs dreb no bailēm un saka: “Kungs, Tu visvarenais! Kas var Tev līdzās pastāvēt, ja Tava Dieva roka vienā acumirklī sniedz tik bezgala tālu?!” Tikko Matejs šos nedaudzos vārdus izteica, Saule jau atkal spīd savā pilnā spožumā, un Mans Matejs atkal uzelpo brīvāk, — bet no brīnumiem nevar izteikt ne vārda. Tikai pēc laba laika viņš saņem nedaudz drosmes un saka: “Nē, Kungs, tas man nav saprotams! Tavai varai vajag būt bezgalīgai! Bet nākotnē pasaudzē mūs, ak, Kungs, ar tādiem Tavas vis- 107

1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1