Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
7] Jānis saka: “Kungs, Tu mana mīlestība! Tas, ko Tu nu teici, noteikti ir augstākā mērā pareizi; bet<br />
vai tieši tādēļ nebūtu ļoti izdevīgi, ja tad kā es, tā brālis Matejs, visu, ko tu dari un māci, pavisam precīzi<br />
pierakstītu?<br />
8] Jo ja tad cilvēki vēlāk nākamībā vienu ar otru salīdzina manus un Mateja rakstus un manos rakstos<br />
neatradīs to, kas stāv Mateja rakstos, vai tad viņi nelauzīs galvas un nesāks apšaubīt visa Evaņģēlija<br />
patiesīgumu un neteiks: “Vai tad nav bijis VIENS Jēzus, kas to pašu mācīja un noteikti arī to pašu darīja?<br />
Kādēļ Matejs rakstīja šo un Jānis to, kas nav līdzīgs un tomēr abiem pastāvīgi bija jābūt pie Viņa?!”<br />
Es domāju, ka pie šādiem apstākļiem neizpaliks pēcnācēju spriedums, ka es rakstu pavisam ko citu,<br />
nekā brālis Matejs.”<br />
9] Es saku: “Tev gan ir pilnīga taisnība, mīļais brāli; bet redzi, tam, kādēļ Es to pieļauju, ir kāds tev<br />
vēl neaptverams iemesls, bet kas nākamībā tev jau vēl kļūs skaidrs!<br />
10] To, ko raksta Matejs, tas nāk par labu sevišķi tikai šai zemei, bet tas, ko tu raksti, tas ir svarīgi<br />
visai, mūžīgai bezgalībai! Jo visā, ko tu raksti, apslēpta atrodas tīri dievišķa darbība no mūžības uz mūžību<br />
cauri visām jau pastāvošām pasaulēm un arī cauri tām, kas turpmākās mūžībās stāsies pastāvošo<br />
vietā. Un ja tu arī daudz tūkstoš <strong>grāmata</strong>s rakstītu to, ko Es tev un jums visiem par to vēl darīšu zināmu,<br />
tad pasaule šādas <strong>grāmata</strong>s nekad nevarētu aptvert.<br />
11] Bet kas dzīvo pēc saņemtās Mācības un tic Dēlam, tas jau garā tāpat atdzims, un gars viņus vadīs<br />
visos mūžīgās patiesības dziļumos.<br />
12] Tagad tu zini iemeslu, kādēļ Es tev visu nelieku rakstīt; tādēļ turpmāk Man par to vairs nejautā<br />
tālāk! Jo pārāk skaidra tā pasaulei nekad nedrīkst tikt padarīta, lai tā neiekrīt vēl lielākā tiesā, kā tā jau<br />
tāpat atrodas senajā nepieciešamajā tiesā.<br />
13] Bet Manu Mācību Es gribu dot tā, ka vienīgi caur Evaņģēlija lasīšanu vai dzirdēšanu nevienam<br />
nav jāsasniedz dzīvās patiesības pamatu, bet gan vienīgi caur darbību pēc Manas Mācības; tikai darbība<br />
katram kļūs par gaismu!”<br />
114. Kunga vārdi Jairusam par pareizu pateicību. Pētera publiska liecība<br />
par mirušās atmodināšanu. Atgriešanās Nācaretē Marijas mājā. Pēteris un<br />
Nātānaēls pārmāca Jūdu. Kaina gars Jūdā. Drosme kā netikums. Piemērs par<br />
varoņiem.<br />
1] Bet pēc šīs pamācības Jairus vēlreiz pienāca pie Manis un teica: “Mīļais Meistar! Caur to, ka<br />
atkal esi man atdevis manu meitu, Tu man esi devis vairāk, kā, ja iespējamā kārtā Tu man būtu devis<br />
simtkārtēju dzīvību! Kādu pateicību man tev par to jāparāda, kā man Tev par to jāatlīdzina? Kas man<br />
Tev nu jādara?”<br />
2] Es saku: “Nekas, kā vien turpmāk tev uz Mani nekad nav jādusmojas, ja tu par mani šo vai to<br />
dzirdēsi! Līdz šim tu biji PRET Mani; tad tagad nu esi PAR Mani! Jo visa pasaule tev nevar dot un darīt<br />
to, ko Es tev esmu devis un darījis! Bet reiz tu jau sapratīsi, kā un kāpēc Es tev to varēju darīt. Pateicies<br />
Man savā sirdī!”<br />
3] Jairus raudāja no prieka un kad Es ar maniem mācekļiem atkal devāmies ceļā atpakaļ uz Nācareti,<br />
sieva un meita šņukstēja. Viņi Mani pavadīja līdz tai vietai, kur Mani gaidīja pārējie mācekļi un liels<br />
ļaužu pūlis.<br />
4] Kad mēs tur nonācām, tur bija daudzi ziņkārīgi jautātāji, kam nebija nekā steidzamāka, kā pa<br />
kaklu pa galvu jautāt, kā stāv ar skolas priekšnieka meitu.<br />
5] Bet Pēteris ņēma vārdu un teica: “Jūs aklie! Skatieties šeit, šī meitenīte ir tā, kas bija mirusi un<br />
nu dzīvo! Vai jūs gribat vēl ko vairāk?!” Te daudzi vērsās pie priekšnieka un viņam jautāja, vai tā ir<br />
patiesība.<br />
6] Un priekšnieks diezgan spēcīgā balsī teica; “Jā, jūs aklie un neticīgie nelgas! Pirms stundas es<br />
raudāju, ka esmu zaudējis šo manu mīļo vienīgo meitu; un nu jūs mani redzat pār mēru priecīgu, jo<br />
man ir atkal mana meita! Vai šis rokām aptveramais pierādījums jums vēl ir nepietiekams?”<br />
7] Pēc šiem vārdiem visi sāka ļoti brīnīties. Un kad Es ar mācekļiem sākām doties tālāk, tad Man<br />
sekoja ļoti liels ļaužu pulks, skaitā pie trim tūkstošiem, un pavadīja līdz Nācaretei.<br />
8] Bet kad mēs sasniedzām māju, bija jau diezgan vēla nakts; bet Marija, brāļi un māsas bija vēl<br />
nomodā. Mūs gaidīja īsti labi sagatavotas vakariņas, kas vairākiem no mums bija īsti vajadzīgas; jo tā kā<br />
141
Change language