1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

dzumu zelta un sudraba. Viņiem bija klāt tik daudz zelta un sudraba, ka viņi pavisam viegli būtu varējuši
nomaksāt vēl piecas reizes lielāku summu! Virstiesnesim arī no visas sirds bija žēl, ka viņš sodu
nebija uzlicis lielāku.
8] Bet viņam ienāca prātā gudra doma, saskaņā ar kuru viņš tos divpadsmit vēlreiz nopratināja un
sāka viņiem jautāt tā: “Klausieties, prasīto jūs gan esat pareizi samaksājuši un jums par to jūsu rokās ir
kvīts! Bet tā kā es pie jums nu atklāju tik daudz naudas, ka man tam vajag likties kaut kam pilnīgi neiespējamam,
ka jūs šo zeltu un sudrabu esat ieguvuši likumīgā ceļā — patiesi, ja šodien šeit atnāktu ķeizars,
ar visu savu skaidro naudu, kas ir viņa rīcībā, tad būtu liels jautājums, vai viņa skaidrā nauda tiktu
līdz jūsējai — tādēļ tagad pavisam īsi un vienkārši izskaidrojiet man, kā jūs nonācāt pie tik daudz zelta
un sudraba; jo šī lieta man liekas augstākā mērā aizdomīga!”
9] Pirmais farizejs saka: “Kas aizdomīgs kas aizdomīgs?! Tā ir no visiem šajā zemē iecelto farizeju,
priesteru un levitu 50 gados templim ietaupītā nauda, un, tā kā tagad laiks ir izbeidzies, tad mums to
vajag nogādāt templī. Bet tā jau tāpat ir mazākā summa, kāda jebkad no Kapernaumas ir tikusi aizvesta
templī. Tā nav nekas cits, kā upuru, testamentu un īpaši templim ziedojumu nauda, un tādēļ pavisam
likumīgi iegūta un sakrāta.”
10] Virstiesnesis saka: “Atmetīsim vārdu “likumīgi”! Ja arī tā, tad tā ir izspiešana un zemiska mantojuma
piesavināšanās, un te tasnīgums no šīs bagātības gan it kā ir ļoti tālu!
11] Bet pirms mēneša man, tāpat, kā arī visiem citiem virstiesnešiem, tieši no Romas tika ziņots:
jau kopš pusgada no Mazāzijas un no pie Potas atrodošām zemēm tiek gaidīta nodokļu nauda — sastāvoša
no zelta, sudraba, pērlēm un dārgakmeņiem. Zelts un sudrabs pa lielākai daļai nepārstrādātā
stāvoklī. Tai jau sen bija jābūt savāktai un nosūtītai.Uzrādītā summa tikai zeltā sastāda 20000 pfundu,
sudraba 600000 pfundu, un tikpat liela vērtība ir dārgakmeņiem un pērlēm.
12] Es redzu vēl piecus neatsegtus vezumus; atsedziet tos, lai es varu apskatīt to saturu.
13] Redzami apmulsuši, viņi atsedza vēl piecus vezumus, un redzi, tie bija pilni visādiem dārgakmeņiem,
pa lielākai daļai vēl neapstrādātā, neapslīpētā stāvoklī, un vienā vezumā bija vairāk nekā tonna
mazākas un lielākas vēl neizurbtas pērles.
14] Kad virstiesnesis to visu sīki apskata, tad viņš saka: “Man šķiet, tā lieta ir skaidra, kur ir nonākuši
no Pontas un Mazāzijas uz Romu nosūtītie nodokļi un dārgumi! Ar visu jūsu viltību jums būs grūti
nākt klajā ar pārliecinošiem pierādījumiem; bet es uzdrīkstos, pie visiem dieviem no debesīm zvērēt, ka
šeit manā priekšā tikpat kā rokās atrodas Romā jau tik ilgi gaidītā nodokļu maksa un citi dārgumi! Tādēļ
tagad palieciet šeit; es uzsākšu lielu nopratināšanu!”
15] Kad farizeji dzird virspriesteri tā runājam, viņi pavisam nobāl un viņus sāk kratīt drudzis, kas
asredzīgajam virspriesterim nepaliek nepamanīts, un viņš arī Kisas tiesnesim saka: “Brāli, es ticu, ka lielie
laupītāju putni jau ir mūsu cilpā.”
235. Virstiesnesis Faustus un Kungs. Liels prieks un aizkustinoša
apsveicināšanās.
1] Tiesnesis no Kisas saka: “Draugs, gan ne nepārtraukti te jau ap trim nedēļām uzturas slavenais
Jēzus no Nācaretes un, jādomā, te pavadīs vēl dažas dienas. Es tev saku, Viņš ir Dievs, kuram Saules gaišas
ir visas lai cik apslēptās lietas, par ko Viņš mums jau ir devis simtiem pārliecinošāko pierādījumu;
nu, kā būtu, ja mēs šajā lietā grieztos pie viņa? Viņš mums varētu dot lielu gaismu un to jo drīzāk, tā, ka
Viņš pavisam nav melno zagļu un laupītāju draugs. Jo es pats ar savām ausīm dzirdēju, ka Viņš Horaciju
un Kapernaumu, respektīvi, to priesterus un farizejus, nolādēja līdz dziļākai Tartarai. Un tā es esmu
pārliecināts, ka caur Viņu mēs nonāksim skaidrībā.
2] Pavisam pārsteigts, virstiesnesis saka: “Ko?! Tas Dieva cilvēks ir šeit?! Ak, kādēļ jūs man to tūlīt
nepateicāt?! Patiesi, es Viņam tūlīt būtu ļāvis turēt tiesu manā vietā un pie tam sev ietaupījis trīs ceturtdaļas
darba! Vediet tak mani ātri pie Viņa! Jo arī priekšnieks Kornēlijs man uzdeva visiem neatlaidīgi
apjautāties par dievišķāko no visiem cilvēkiem un par to viņam tūlīt paziņot.
3] Ja priekšnieks droši uzzina, ka Jēzus uzturas šeit, tad viņš īsākā laikā ir klāt ar visu savu ģimeni;
jo viņš un visi viņa mājnieki Jēzu pilnīgi pielūdz, un es pats arī kopā ar viņiem. Visa slava kādai patiesai
Dievībai par to, ka man vēlreiz tiks piešķirta tā nenovērtējamā laime, redzēt un runāt ar manu visdedzīgāko
draugu Jēzu! Vediet tikai mani ātri pie Viņa! Tagad jau viss ir iegūts!”
284