1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

16] Jūda saka: “Jau atkal? Nu, ja tas tev dara prieku! Šoreiz tas mani, mazākais, nesadusmo, tādēļ,
ka es pats saprotu, ka esmu Kungu apgrūtinājis ar ļoti muļķīgu jautājumu—, bet ko es turpmāk noteikti
nekad nedarīšu.”
17] Toms saka: “Tad mēs arī kļūsim pavisam labi draugi un brāļi, un es tev vairs neaizrādīšu!”
18] Es saku: “Esiet nu reiz mierīgi; jo Kisjons ir sagatavojis savu mielastu un ņemsim mūsu miesai
nepieciešamo spēcinājumu! Pēc mielasta tad jau būs redzams, kas te viss vēl būs darāms. Un tā lai notiek
un pie tā lai paliek!”
165. Svētā sabiedrība līksmi kopā esot Kisjona kalnu ganībās. Kisjona jautājums
tiem trim eņģeļiem: “Kādēļ cilvēkiem vajag piedzimt? Tīrie eņģeļi, kritušie gari
un cilvēki. Miesa nav mērķis, bet gan līdzeklis dvēseles garīgai attīstībai.
1] Nu visi dodas būdās un bauda mielastu un tagad gan vairs nav neviena, kas te nebūtu labā omā,
tātad līksms un priecīgs.
2] Pēc mielasta Kisjons saka, ka tagad viņš, ja es tam piekristu, pirms vakara vēl apmeklētu dažas
vietas savās ganībās, saviem ganiem dot ir algu un pie tādas izdevības arī redzētu, kā stāv ar viņa aitu
ganāmpulku un cik vilnas gani jau sakrājuši.
3] Es saku: “Tu zini, rītu ir pirmssabats, kuru Es vēl vēlētos pavadīt uz šī kalna; bet šodien, tā kā
esam ilgi aizkavējušies pie mielasta un diena vēl turpināsies tikai pāris stundas, īsti līksmi paliekam šeit
kopā un pārrunājam par dažu labu ļoti svarīgu lietu, un šajā vakarā jums vēl ir daudz kas jāpiedzīvo;
tādēļ Es vēlētos, ka šodien mēs paliekam šeit kopā!”
4] Kisjons saka: “Kungs, katra Tavas sirds vēlēšanās man ir svētākais likums! Bet tagad es vispirms
tūlīt nāku ar jautājumu, un tas attiecas tieši uz tiem trim vīriem, kuri pirms pāris dienām lielā spožumā
no austrumiem pie mums atnāca vairāk pa gaisu lidodami, nekā ar savām kājām aizskardami kalnu. Šie
trīs vīri vēl arvien ir mūsu sabiedrībā, runā ar mums, ēd un dzer kopā ar mums, ir ārkārtīgi laipni un
pakalpīgi un izskatās tieši kā mēs, izņemot, ka viņiem ir daudz cēlāks stāvs kā mums.
5] Man nu jau liekas, ka viņi vienmēr paliks pie mums, — kas man būtu bezgala patīkami. Es viņus
pirmīt apkampu un noskūpstīju, un redzi, viņiem bija kauli un viscaur tik stingra, spēcīga miesa, ka
man par to vajadzēja ļoti brīnīties!
6]Bet mans jautājums tātad ir, ka es no Tevis vēlētos uzzināt, kā tā, kas ir iespējams. Iepriekš viņi
bija tīri gari un tagad viņi ir tikpat kā miesīgi cilvēki, kādi esam mēs; no kurienes viņi ņēma miesu? Un
ja viņi tūlīt mantoja miesu, un kā redzams daudz pilnīgāku kā mēs, vai tad visi cilvēki, ļoti grūtu dzemdību
vietā, tāpat nevarētu tikt likti šajā pasaulē?”
7] “Pirmkārt, ja Es tam nolūkam uz šo laiku nebūtu tevi tā sagatavojis, ka tagad tava dvēsele pavisam
brīvi savienota ar viņas garu caur miesu var redzēt visu garīgo un to tik labi redz un sajūt, it kā
tas būtu dabīgs un tātad stingri ķermenisks, bet kas tomēr ir un paliek pavisam garīgs un tajā nav nekā
fiziska, tu tos trīs eņģeļus nevarētu redzēt un miesīgi sajust;
8] Bet katrs cilvēks un katrs gars ir ļoti atšķirīgs caur to, ka vieni gari, kādi šeit tagad ir tie trīs eņģeļi,
kopš pirmsākuma aiz brīvas gribas savu brīvību gudri lietoja Manā kārtībā un turpmāk mūžam
nekad pret to grēkoja. Bet liela daļa no tavai uztverei neskaitāmi daudziem gariem viņu gribas brīvību
izmantoja ļaunprātīgi un caur to ir krituši piedraudētā tiesā; un no tādiem gariem īstenībā sastāv visa šī
Zeme un neskaitāmi daudzas citas pasaules, kā Saule, Mēness un zvaigznes. Pēc kāda visā dabā likta nemainīga
likuma parādās šīs zemes, kā citu pasauļu, cilvēki, un, proti, pa tev zināmu ceļu, caur iepriekšēju
apaugļošanu un sekojošu dzemdēšanu un tā viņiem tikai caur audzināšanu un apmācīšanu vajag kļūt
par cilvēkiem un pēc viņu miesas atmešanas tikt izglītotiem par tīriem un pilnīgi brīviem gariem.
9] Tātad kādam no sodības paceltam garam galvenokārt tikai tādēļ tiek dota cilvēka miesa, lai viņš
tajā iztur jaunu dzīvības pārbaudījumu kā kādā pavisam paša pasaulē, tad tu tagad pavisam viegli saproti,
ka jau pilnīgiem gariem miesīgs ķermenis būtu pavisam nevajadzīgs, pie kam miesa ir tikai līdzeklis,
bet mūžam nav un nevar būt nekāds mērķis, tā kā beigās tak viss atkal kļūst tīri garīgs un nekad vairs
netaps materiāls.
10] Es tev saku: “Ja visi pasaules tiesā turētie gari caur miesas ceļu ir kļuvuši par tīriem gariem, šī
Zeme un šīs īstenībā pavisam fiziskās debesis, kā Saule, Mēness un visas pasaules reiz izzudīs; bet tīrie
gari paliek mūžam un mūžam nevar izzust, tāpat kā nezudīšu Es un Mans Vārds. — Saki Man, vai tu to
200