1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

11] Viens grieķis jautā un saka: “Tātad mums atkal jāloka ceļi uzpūtīgo farizeju priekšā un jābauda
viņu vecā, nesagremojamā iejava! Draugs, tu gan esi liels meistars, pilns dievišķa spēka un varas un esi
labs un gudrs un taisnīgs, bet te tu no mums prasi ko ļoti aplamu. Mums nav jāatgriežas pie Mozus —
tā vienkārša iemesla dēļ, tādēļ, ka īstenībā mēs viņu vēl nekad neesam atstājuši, un sirdīs jūdu Dievs
ir ari mūsējais; ārējais vārds, vai jūds, vai grieķis, Dieva gudrībai tak, cerams, nekaitēs! Bet mums tas
tomēr ir labs aizsargmūris pret farizeju nepārtrauktām vajāšanām un ķircināšanu! Kādēļ mums te atkal
jādēvējas par jūdiem un grieķiem?!
12] Redzi, tā no tevis nav nekāda gudra prasība mums! Vai tas ir slikti, ja līdzās Mozum mēs iepazīstam
arī grieķu gudros ar viņu poētisko elkdievību, kuras gudri atbilstošā poēzija tomēr ir pavisam
kas cits, nekā tempļa dārgie mēsli?! It sevišķi, ja mēs no tā jau tāpat neko neturam, pie kam mēs pārāk
labi zinām, kā grieķu un vēlāk romiešu dievi ir cēlušies un ka vienīgi Jehova ir vienīgais Dievs pār visu,
kas ir visu radījis un nepārtraukti visu uztur un vada!”
13] Es saku: “Draugs, tu runā un tomēr neesi Mani sapratis, kamēr tie, kuri ir Mani sapratuši, nerunā,
tā, ka viņi tomēr tikpat labi ir grieķi, kā tu. Vārds, protams, nav svarīgs, bet gan sirds ticība! Bet
tas tomēr arī ir patiesi un labi jāņem vērā, ka ir labāk iet svētceļojumā uz Jeruzalemi un ar piemērotām
un saprātīgām lūgšanām piedalīties svētkos, nekā ceļot uz Delfām un prasīt pareizu padomu neprātīgajai
Pitijai!
14] Tempļa milzīgi ļaunprātīgā rīcība Man noteikti ir labāk zināma, nekā jums, un jūs no Manis
dzirdējāt, cik ļoti Es pret to esmu. Bet pie visa tempļa sliktuma templis tomēr ir nesalīdzināmi labāks,
nekā tas Delfā, kuras priesterienes un priesteri nav nekas cits, kā ļoti smalki dialektiķi un uz katru jautājumu
zina dot tāda veida atbildi, ka beigās tai vajag būt pareizai!
15] Kad tu nodomāji ņemt sievu, tu iepriekš ceļoji uz Delfu un par lielu naudu jautāji Pitijai, vai tu
ar sievu, kuru biji nodomājis ņemt, būsi laimīgs. Saki man, kā skanēja atbilde?”
16] Grieķis saka: “Pavisam labi, tā: “Ar sievu tu būsi laimīgs ne gan nelaimīgs!” Un redzi, orākuls
man ir teicis pareizi, jo es ar manu sievu patiesi esmu laimīgs!”
17] Es saku: “Bet redzi, ja tu ar savu sievu būtu nelaimīgs, arī tad orākulam būt taisnība!”
18] Grieķis saka: “Es nesaprotu, kā tas būtu bijis iespējams?!” ES saku: “Tādēļ, ka tu garā esi akls!
Redzi, teikums skanēja tā: “Ar tavu sievu tu būsi laimīgs ne gan nelaimīgs!” Tikko tu teikumu sadali pēc
nolieguma, tad orākulam būtu taisnība, ja tu būtu nelaimīgs — nemaz nemainot vārdu savienojumu,
teikums skanētu tā: “Ar sievu tu ne būsi laimīgs, gan nelaimīgs!”
19] Bet ja tu negribi Man ticēt, jautā savam kaimiņam, kas gadu pēc tam līdzīgā vajadzībā ceļoja uz
Delfu, vai viņam dotā atbilde nav uz mata līdzīga tavējai! Un viņš ar savu sievu ir nelaimīgs, jo viņa ir
netikle; bet orākulam pie viņa tāpat bija taisnība, kā pie tevis, un tu tomēr no tā turi lielas lietas! Spried
nu pats, kas te ir labāks, templis Jeruzalemē vai orākuls Delfos?!”
20] Te grieķis izplēš lielas acis un saka: “Meistar, tagad man viss ir skaidrs! Tā ko var zināt vienīgi
tikai Dievs un nekad kāds cilvēks. Vai nu Tu Pats esi Dievs, vai, mazākais, no Dieva dzemdināts Dēls un
ne kāda cilvēka dēls, kā mēs! Tādēļ mēs atkal pievērsīsimies templim, bet ne zem farizeju soda rīkstes,
bet gan pilnīgi brīvi! Bet šiem farizejiem vajag iet; jo viņi ar mums ir dzinuši pārāk lielas krāpšanās un
garīgi nu dabīgi mūs atbrīvojuši no gandrīz visa mūsu īpašuma. Tātad pēc vārda mēs paliekam grieķi,
bet pēc patiesības sirdīs pilnīgi Mozus un praviešu piekritēji! Mēs arī katru gadu dosimies uz Jeruzalemi
un apmeklēsim templi; un ja tam jābūt mums noslēgtam, tad mums paliek atvērta svešinieku halle,
kura tak arī ir daļa no tempļa.”
21] Es saku: “Dariet tā, kā jūs gribat; tikai pasargājiet savas sirdis no nepatiesības, dusmām un atriebības
un vajāšanas kāres! Pie tam esiet tiklas un tīras dabas: patiesi mīliet Dievu pār visu un jūsu
tuvākos kā sevi pašu; svētījiet tos, kas jūs nolād, nedariet nekā ļauna tiem, kas jūs ienīst un vajā, tad jūs
būsiet Dievam patīkami, jums būs miers un pār jūsu ienaidnieku galvām sakrāsies kvēlojošas ogles!”
188. Mātes Marijas un Jāzepa dēlu ierašanās Jesairā. “Kas ir Mana māte, kas ir
Mani brāļi?!” Barams ielūdz Kungu uz mielastu; ļaudis tiek aicināti iet ārā.
Farizeju lāsts pār Baramu un viņu alga. (Mateja ev. 12: 46–50)
1] Bet, kamēr Es uz ļaudīm vēl tā runāju, nāca Mana māte Marija un Mani brāļi; jo Kisjona mājā
viņi uzzināja, ka Es esot devies uz Jesairu un varētu tur uzturēties. Kājām ejot, viņai uz turieni ejot bija
230