1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

mani un man līdzīgos pārpilnam pārliecinātu, ka Tu esi Pats Jehova, darbodamies no šīs zemes cilvēka
aizņemtā miesā, bet es esmu ziņkārīgs, vai tie pieci farizeji no Betlemes, kuri citādi šķiet esam īsti goda
vīri, nopietnībā neko nemanītu no tā, kas varētu būt Tas, kas tik ārkārtīgi brīnumaini izdziedināja viņu
slimniekus. Ja viņiem ir tikai kāda jausma, tad viņiem tomēr jau vajag gandrīz ar rokam aptvet, ka parasts
cilvēks tā ko mūžam nespēj paveikt. Es domāju, ka jāiet un viņus nedaudz jāizpēta, un te drīz būtu
redzams, par ko sevī viņi Tevi tur.
2] Es saku: “Draugs, ka Es pavisam noteikti zinu, par ko viņi Mani tur, par to tu arī, cerams, nešaubīsies;
bet te es domāju, ka tagad pavisam nav vajadzīgs, ka mēs viņus traucējam viņu pašu pārdomās.
Tam arī rītu vēl ir diena, kurā īsti teicami varēs dažu ko labu nokārtot. Ļaujam viņiem šonakt īsti labi
norūgt! Jo kā pie nenorūguša vīna rūgšana ir svarīga, lai vīnogu sula kļūst garīgs vīns, tāpat katram cilvēkam
viņa dabā ļoti nepieciešama līdzīga rūgšana, ja viņam jāpāriet pilnīgā un patiesā gaismā.
3] Redzi, ja kādam cilvēkam ir viss, kas viņam vajadzīgs, tad viņš jūtas pavisam omulīgs; viņš nepar
ko nerūpējas, viņš nestrādā, visam ļauj noritēt tikai labi un ērti un maz jautā pēc tā, vai ir kāds Dievs,
vai kāda dzīvība pēc miesas nāves, vai cilvēks ir vairāk, nekā dzīvnieks, jeb vai dzīvnieks vairāk, nekā
cilvēks. Kalni un lejas viņam ir viens un tas pats, ziema un vasara uz viņu neattiecas; jo vasara viņam ir
ēna un atsvaidzinošas peldes un ziemai sildoši kamīni un silti tērpi.
4] Tāpat viņam arī ir vienalga, vai gads bija auglīgs vai neauglīgs; jo, pirmkārt, viņš uz 10 gadiem
ir apgādāts ar visāda veida krājumiem, un, otrkārt, viņam ir daudz naudas, lai iegādātos kaut ko, kas
trūkst.
5] Redzi, tāds cilvēks tad turpina dzīvot tik omulīgi kā barojams vērsis stallī un tātad nav nekas
cits, ka baudītājs dzīvnieks cilvēka izskatā.
6] Ja tu pie kāda tāda ietu, lai viņam sprediķotu Evaņģēliju par Dieva Valstību, tad viņš tev darīs
tieši to, ko vērsis stallī dara kādai dzēlējmušai, kura viņu traucē viņa gremošans omulībā; vērsis novicina
savu asti pār viņu, traucējošo viesi, un tam ātri vajadzēs bēgt, lai netiktu nosists vai mazākais stipri
savainots.
7] Un redzi, tāds, nekādu rūpju nenomākts rīma, saviem kalpotājiem, kuri pamatā arī nav nekas
cits kā bezrūpīgā pārtikušā saimnieka mušu aizdzinēju aste, dos mājienu tevi padzīt; un tu acīmredzot
bēgsi, cik iespējams ātri un tikai ievērojamā attālumā varēsi pārdomāt par to, kādu iedarbību pie rīmas
ir panācis tavs Evaņģēlija sprediķis.
8] Bet Es tādiem vēršiem zinu lasīt priekšā pavisam citu pirmsprediķi; Es ļauju pār viņiem nākt
vienai laicīgai nelaimei pēc otras; caur ko viņi nonāk visādās raizēs un bailēs, viņi sāk domāt, meklēt un
jautāt, kā tomēr ir tā, ka viņi no visām pusēm tiek nomākti, pie kam viņi tak nevienam nekad nav nodarījuši
kādu netaisnību un vienmēr ir dzīvojuši kā krietni, pieklājīgi cilvēki.
9] Bet tas viņiem notiek tikai nepieciešamās rūgšanas dēļ.
10] Kad tādi cilvēki tad nonāk īstā rūgšanā, tad viņi ilgojas pēc draugiem, caur kuriem atkal varētu
iegūt mieru; tad ej pie viņiem un sludini viņiem Evaņģēliju, un viņi tevī klausīsies un nekad nepacels
savu lepno un ap sevi nikni vicinošo asti.
11] Un redzi, tieši tāda iemesla dēļ ir labi, ka šie mūsu viesi visu šo cauro nakti nonāk kādā pareizā
rūgšanā; caur ko viņi paši sevī kļūs garīgāki un rīt ar viņiem būs viegls darbs. Vai tu to nu saproti?”
220. Ahabas izbrīns par dievišķo gudrību. Pirmām kārtām nepieciešama
pašizziņa. “Neesiet tikai Dieva vārda klausītāji, bet gan izpildītāji!” Patiesa
dzīvības pilnība un svētīgs miers Dievā. Brīdinājums no ilgas gulēšanas un
laiskuma.
1] Ahaba saka: “Ak gudrība, ak, gudrība! Kādus augstumus un patiesību tu sevī ietver un turpretī
cik milzīgi dumjš ir kāds no mums! Tā ir mūžīga patiesība, ka nekur nekas nevar rasties, ja pirms tam
nenotiek kāda apņēmības pilna darbība; un es tagad tomēr vēlētos iet pie tiem betlemiešiem un sākt viņus
apgaismot! Ak, es visas muļķības viduspunkts! Grieķu gudrie tak saka: “Katra darbība tiek realizēta
caur kādu cīņu, un katrs efekts ir tās sekas!”, — un es to nesapratu! Kā tas nāk, ka tagad es to saprotu?!
2] Jā, ja pie cilvēka viņa iekšienē vispirms nenotiek īsta cīņa pašam ar sevi un saviem dažādiem dzīvības
elementiem, tad viss, ko ar viņu no ārienes uzsāk, ir veltīgs.
3] Es tagad esmu pilnīgā skaidrībā par cilvēka dzīvības instruktīvām attiecībām un šeit gandrīz vē-
266