Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Manis. Un tad Es ar viņu runāšu. Bet tagad, tā kā te patiesi ir tik ļauni, un ļaunais elles dzimums mums<br />
itin visur ir izlicis lamatas, tad tūlīt ceļamies un dodamies pie jūras, kur mums nav uzstādītas nekādas<br />
lamatas!<br />
6] Bet vispirms, un, proti, pie jūras, Es ļaudīm caur līdzībām gribu atklāt dažu labu lietu par debesu<br />
valstību, lai kādreiz neviens nevar aizbildināties un teikt: “Kā man tam bija jātic un pie tā jāturas, ja es<br />
par to nekad neko nedzirdēju!” Ja nāk vecie nelieši, tad ļaudīm nav viņiem jāliedz pienākt, lai viņiem<br />
kādreiz jo mazāk jāvar aizbildināties!<br />
7] Bet tu, draugs Kisjon, ej un sagatavo tavu lielo kuģi; jo tā mums būs vajadzīga!” Kisjons ar savējiem<br />
pieceļas un iet izpildīt Manu vēlēšanos.<br />
8] Bet Barams, tā kā Es jau vairs nevaru un nespēju palikt viņa mājā, lūdz Mani, lai viņš drīkstētu<br />
Mani pavadīt.<br />
9] Un Es viņam saku: “Cik tālu un cik ilgi tu gribi! Jo neviena godīga un taisnīga vēlēšanās vēl nekad<br />
no Manis nav tikusi noraidīta un palikusi neuzklausīta!” Tad Barams nokārto savas mājas lietas,<br />
savai sievai un bērniem uzdod, kas viņiem pa to laiku darāms un kā viņiem jāizturas pret ļaunajiem vajātājiem.<br />
Bet tad viņš ņem līdz nedaudz zelta un kopā ar mums visiem dodas ārā pie jūras, un ļoti daudz<br />
ļaužu kājām seko mums. (Mt. 13:1)<br />
10] Netrūkst arī ļauno farizeju, tikai viņi ir pārģērbušies, lai ļaudis viņus nepazīst. Kad mēs nonākam<br />
pie jūras, ļaudis, aizvien saucot: “Slava Dāvida dēlam!” tik cieši spiežas pie krasta, ka Man ar<br />
Maniem piederīgajiem vairs nav vietas kur stāvēt, līdzīgi noteikti vēl mazāk visiem Maniem mācekļiem,<br />
tādēļ, ka viņu jau bija ļoti daudz.<br />
11] Tādēļ Es Kisjonam teicu: “Liec no kuģa uz krastu nolaist kāpnes; mums vajag tikt kuģī, jo zeme<br />
mums kļūst par šauru! “Kisjons lika ātri nolaist trepes, un mēs tūlīt iekāpām kuģī (Mt. 13:2). Bet, tā kā<br />
ļaudis redzēja Mani kāpjam kuģī, viņi domāja, ka Es tūlīt aizbraukšu, un skaļi sāka lūgt, lai Es vēlētos<br />
viņiem dot apsolīto mācību par Debesu Valstību.<br />
19<strong>1.</strong> Līdzība par Debesu Valstību, par sējēju un sēklu. Mācekļu iebildumi.<br />
Līdzības izskaidrojums. Kam te ir, tam tiks dots, bet kam nekā nav, tam tiks<br />
atņemts tas, kas viņam ir. (Mateja ev. 13:3–23)<br />
1] Kad mēs visi bijām kuģī un trepes bija uzvilktas, tad Es ļaudīm teicu, ka viņiem jāizturas mierīgi<br />
un klusi un jānovietojas gar krastu. Un ļaudis apklusa un novietojās krastā, tikai vecie farizeji neapmetās<br />
krastā, bet gan stāvēja netālu no krasta viņu kuģa tuvumā; jo viņiem bija plāns Mani vairs neizlaist<br />
no acīm, un tādēļ viņi bija pavisam gatavi Mani vajāt arī pa jūru.<br />
2] Bet Es apsēdos uz kuģa ļoti ērtā klāja un līdzībās sāku runāt uz ļaudīm, un, proti, līdzībās tādēļ,<br />
lai dumjie farizeji neko nespētu saprast, bet ļaudis, kuriem te bija modinātāks gars, jau saprata Mani, ko<br />
Es viņiem teicu.<br />
3] Pirmām kārtām un, proti, vispirms Es Sevi salīdzināju ar kādu sējēju un teicu: “Klausieties un to<br />
labi saprotiet!<br />
4] Redzi, sējējs izgāja sēt labu un veselīgu labību. (Mt. 13:3) Viņam sējot, cita sēkla nokrita uz ceļa;<br />
te nāca putni un to apēda. (Mt. 13:4) Cita nokrita uz akmenaja, kur nebija daudz zemes, un tādēļ tā gan<br />
drīz uzdīga, jo virs tās nebija daudz un smagas zemes (Mt. 13:5) bet, kad uzlēca Saule ar tās staru kvēli,<br />
te vēsajā un mitrajā naktī uzdīgušais asns drīz novīta, tā kā tam nebija saknes, un nokalta. (Mt. 13:6)<br />
Cita krita starp ērkšķiem un ērkšķi izauga spēcīgāki, nekā labība un to nomāca. (Mt. 13:7) Un beidzot,<br />
cita nokrita uz labas zemes un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus un cita trīsdesmitkārtīgus.<br />
(Mt. 13:8) Kam ir ausis, lai dzirdētu, tas lai dzird!” (Mt. 13:9)<br />
5] Te Es bez pārtraukuma gribēju runu turpināt, bet vairāki mācekļi paši nesaprata šīs līdzības. Tad<br />
viņi pienāca pie Manis un teica: “Kādēļ Tu uz viņiem nu pēkšņi runā līdzībās? (Mt. 13:10) Mēs, kas jau<br />
tik ilgi esam pie Tevis, tikko tās saprotam; kā tās sapratīs krastā stāvošie?! Vai Tu neredzi, ka viņi rausta<br />
plecus un daži pat domā, ka vai nu Tu viņus izzobo, vai farizeju dēļ runā par pavisam vienaldzīgām<br />
lietām, un to gan katrs zina, ka labību nav jāsēj ne uz ceļa, ne uz akmens un tikpat maz starp ērkšķiem!<br />
Mēs jau saprotams, ko Tu ar to gribi teikt; bet tie krastā nopietni domā, ka tu viņus izzobo! Jeb vai Tu<br />
nopietni gribi viņus mācīt tādā veidā, ka viņiem nekas nav jāsaprot?”<br />
6] Es mācekļiem saku: “Ko jūs te runājat un Mani traucējat?! Es zinu, kādēļ Es uz šiem cilvēkiem<br />
234
Change language