1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

dienas, lai esam pietiekami spēcināti pēcpusdienas darbam!”
9] Nav gan vajadzīgs tuvāk attēlot pusdienas mielastu, kā arī vēl gaišākā gaismā parādīt aizgājušās
lielās vētras iedarbību, sevišķi uz tiem desmit kuģiem; pietiek zināt, ka no tūkstoš cilvēkiem dzīvi palika
tikai pieci; visi citi kļuva juras laupījums — uz Sibaras zemūdens klintīm vēl ilgi atrada satrūdējušus un
zivju apgrauztus līķu kaulus un daudz visādus romiešu ieročus un ķēdes, kas bija paredzētas Man un
Maniem mācekļiem.
10] Kā tādas vētras rezultātā farizeji, tāpat, kā arī romieši, sevišķi Kapernaumā un Nācaretē, kļuva
daudz pazemīgāki, tam tikko vajadzīgs tikt tuvāk pieminētam un Man, kopā ar tiem, kas bija pie Manis,
uz nedaudz nedēļām bija miers.
11] Bet šajā dienā pēc pusdienas mielasta nekas ļoti ievērojams vairs nenotika, un tādēļ mācekļi
kopā ar Kisjonu gāja jūrā zvejot un līdz vakaram izvilka piecus bagātīgus lomus ar vislabākajām zivīm,
kādas bija šajā jūrā, un tās ievietoja Kisjona zivju rezervuārā, par ko Kisjonam bija liels prieks, un vakariņām
tūlīt tika ar visādām garšvielām un visādiem labiem augiem vajadzēja likt pagatavotas simts zivis.
Un tā diena bija galā un pēc vakariņām visi devās pie miera, kas visiem jau bija vajadzīgs.
210. Izbraukums Kānā ielejā. Nabadzīgie jūdu zemkopji un peļņas kārie
grieķu tirgotāji, ka Kisjona parādnieki. Kisjona cēlsirdība. Īsa dzīvības
mācība ļaudīm. Kunga liecība par Sevi un Savu misiju. Šīs priecīgas vēsts laba
iedarbība.
1] Nākamajā diena mēs izvedam tā saucamo izbraukumu ielejā, kas Samarijas virzienā stiepās tieši
starp divām kalnu ganību rindām un caur kuru vienlaicīgi veda ceļš uz Damasku un no turienes tālāk
uz visam mazām un lielām Vidusāzijas apdzīvotam vietām, kāda iemesla dēļ arī Kisjona muitas nams
Kisā bija viens no ienesīgākajiem visa Galilejā.
2] Šajā ieleja, dabīgi, bija daudzas mazas apdzīvotas vietas, kurā tirdzniecības dēļ visvairāk kuplā
skaitā dzīvoja jūdi un grieķi. Netālu no Kisas, divu ceļa stundu attālumā, atradās vieta, kas arī nesa Kānas
vārdu, tādēļ atšķirība no Kānas Nācaretes tuvumā, ja nosauca Kānu pie Nācaretes, tad pielika nosaukumu
“Galileja”; bet ja teica tikai Kāna, tad saprata otro augšā minēto Kānu ielejā, kura jau atradās
Samarijas novadā, tādēļ arī Kisā, kā robežvietā starp Galileju un Samariju, atradās lielais robežmuitas
nams.
3] Šī Kāna pa lielākai daļai bija apdzīvota no grieķiem, tā, ka uz vienu jūdu ģimeni droši nāca
piecas grieķu; jūdi pa lielākai daļai pārtika no zemkopības un lopkopības, kamēr grieķi nodevas tikai
tirdzniecībai.
4] Tātad mēs apmeklējam šo Kānu un tieši tur mājojošos jūdus, kuri no blēdīgajiem un viltīgajiem
grieķiem nereti tika kliedzoši apkrāpti un kuriem, ka zemes īpašniekiem gandrīz vienīgajiem vajadzēja
maksāt visas nodevas un panest citas grūtības, un tādēļ arī aiz sirdēstiem un skumjam viņi nereti krita
visādas slimībās un sērgās.
5] Kad mēs nonācām Kānā un jūdi, ka arī grieķi ieraudzīja Kisjonu, kuru viņi visi labi pazina, tad
viņi steidzās pie viņa, viņu sveicināja un lūdza, lai viņš ar viņiem ir iecietīgs; jo, kā jūdi, tā grieķi bija
viņam parādā ievērojamas summas.
6] Bet Kisjons teica: “Ja es no jums gribētu ko piedzīt, tad man nebūtu vajadzīgs šo ceļu veikt pašam;
bet gan es pie jums būtu sūtījis manus kalpotājus; bet es nācu, lai jums nestu lielu mierinājumu
tajā, ka es jums visiem šeit atklāti paziņoju, kas jūsu parādi man ir samaksāti pārpilnīgi; jo tos ir samaksājis
mans un arī jūsu Kungs un mani pilnīgi apmierinājis, un tādēļ jūs bez kādam tālākām raizēm varat
būt pavisam priecīgi.
7] Kad Kānas iedzīvotāji to dzirdēja, viņi no pārmērīga prieka sāka neatlaidīgi lūgt Kisjonu, lai viņš
viņiem tomēr vēlētos pateikt, kas un kur esot tas kungs, kas viņiem ir parādījis tādu lielu labdarību un
žēlastību, lai tad viņi ietu un viņam dotu godu un pateiktos.
8] Kisjons, pie kam viņš liek roku Man uz pleca, saka: “Viņš ir Tas, Kura priekšā lokiet savus ceļus!”
9] Kad Kānas iedzīvotaji to dzirdēja, tad viņi visi nokrita Manā priekšā uz ceļiem un sejām un sauca:
“Svētība tev, tu mums vēl pilnīgi nepazīstamais labdari! Ko labu un draudzīgu mēs tev jebkad esam
darījuši, ka tu vēlējies apžēloties par mūsu lielo postu?! Un tā, ka tu, kā pilnīgi nepazīstams kungs un
labdaris mums esi paradījis nekad vēl nedzirdēti lielu žēlastību, tad pavēsti mums visiem, kas mums tev
255