Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
24] Boruss to arī dara, bet Jairusam saka: “Draugs, kā var likt Jēzu, kas tev parādīja nekad nedzirdētu<br />
labdarību, tik ļoti apkaunojoši vajāt! Saki man atklāti, vai tu patiesi nesaproti, ka katrs Viņa svētais<br />
vārds ir patiesība, jeb tu nopietnībā negribi to saprast?!”<br />
229. Jairusa gļēvā un pasaulīgi bailīgā atbilde. Borusa atklātais un asais<br />
rājiens. Par atlīdzību viņpasaulē. Boruss gļēvajam Jairusam atsakās palīdzēt<br />
un aiziet.<br />
1] Jairuss saka: “Draugs, es tevi saprotu labāk, nekā tu to domā; bet tagad ir lietas, kuras, lai arī cik<br />
labi tās saprastu, attiecībā uz cilvēku pasaulīgo stāvokli pavisam nedrīkstētu tikt saprastas.<br />
2] Kā kādam pasaulē augsti stāvošām cilvēkam tev bieži vajag smieties tur, kur tu īstenībā vēlētos<br />
raudāt, un bieži vajag sērot, kur tu īstenībā vēlētos lēkāt un dejot. Bet ko tu kā kāds atsevišķs, vientuļš<br />
cilvēks vari darīt?! Vai tu vari peldēt pret spēcīgu straumi, ja tu reiz esi tās varā?!<br />
3] Bet mums, cilvēkiem, ir jūtīga āda un vēl jūtīgāks kuņģis; tie abi grib būt apmierināti, un tādēļ<br />
mums neatliek nekas cits, kā vai nu prātu un saprātu pakārt uz naglas un skriet līdzi straumei, vai kā<br />
kādam nicinātam nabagam kaut kur kādā zemes stūrī nobeigties kā ievainotam zvēram.<br />
4] Tici man, ka es, starp mums runājot, Kristu pazīstu labāk nekā tu; bet ko tas viss līdz iepretī Romai<br />
un Jeruzalemei?! Ja tu darbojies pret, tu esi piedzīvojis savu pēdējo dienu!<br />
5] Jēzus nopietnībā var būt visaugstākā Dieva Dēls, par ko es pats pie sevis nemaz nešaubos; bet vai<br />
sava laicīgā stāvokļa dēļ es varu atklāti izteikt savu iekšējo ticību, jā, manu iekšējo pārliecību?! Un ja es<br />
to darītu, kas tad ar kādu no mums?”<br />
6] Boruss saka: “Kas tad, kas tad? — Tā pasaulē vieglas dzīves dēļ šo jautājumu vienmēr uzstāda<br />
kādam draugam, kuram tīra patiesība vienmēr svarīgāka, nekā visa ar visiem lāstiem apkrautā pasaule,<br />
un tādēļ arī labklājību tīkojošā cilvēka ādā un vēderā svētā patiesība vienmēr atrada tās drošo kapu.<br />
7] Kam labklājība un pasaules spožā slava svarīgāka, nekā dievišķā patiesība, tas pat pie labākās<br />
iedzimtās dabas nonāk pie tādiem jautājumiem un pārdomām un no dievišķās gaismas atgriežas atpakaļ<br />
pasaules tumsā un tā noliedz Dievu un visu gaismu no Viņa, — un es jautāju: — Kādēļ? Kas to<br />
kā nepieciešamību liek viņa sirdī, nekas cits, kā tieksme pēc visāda veida pārticības! Tādēļ viņš dedzīgi<br />
dzenas pēc visa, ar ko sev var sagādāt to, kas viņam var nodrošināt pārticību; un, ja bieži ar lielām pūlēm<br />
un grūtībām sasniedz to, pēc kā viņš pasaulīga jutekliskuma dēļ tiecas, tad viņš tūlīt visu patiesību<br />
pārmet pār bortu, un, ja viņš kaut kur tikai niecīgākā mērā mana ko tādu, caur ko viņš savā spoži nostādītajā<br />
labklājības pakāpē it kā varētu ciest zaudējumu, tad labāk viņš pats paliek par tirānu pret visu,<br />
kas sevī nes tikai dzirkstelīti īstas patiesības.<br />
8] Bet ja tad viņš kļūst vārgs un saslimst un iet pie ārsta, tad viņš negrib neko citu, kā iespējami patiesu<br />
plaīdzību! Kādēļ tad te patiesība, un kādēļ citādi nekur?!<br />
9] Skaties te! — tava meita guļ nedziedināmi slima; ko tu nu dotu par patiesām zālēm, kas palīdzētu<br />
tavas meitas miesai?! Kā daudz pieredzējis ārsts es tev saku, ka ir tikai vienīgās patiesas zāles, kas<br />
tavai meitai pēkšņi plalīdzētu, un šādas zāles tad tak būtu pilna patiesība attiecībā uz tavas meitas miesas<br />
slimību! Jā, par šo patiesību tu tagad atdotu visu; bet par kādu patiesību, caur kuru kļūtu vesela tava<br />
dvēsele, tu ne tikai neko nedod, bet gan tavas labklājības dēļ to vēl vajā, kur tikai tā vienmēr ieraugāma!<br />
Saki: Kādēļ tāda izturēšanās?<br />
10] Tu tik pat labi, kā es, zini, ka tempļa mēslos nav nekādas iedarbības; tu zini, ka visas tāda veida<br />
lietas ir pretīga māņticība, pavisam piemērota, lai vājiem cilvēkiem nodzēstu katras labākās gaismas<br />
dzirkstelīti, un tomēr tu ar uguni un zobenu kā svētuma apgānītāju vajātu to, kurš no taviem ticības<br />
brāļiem iedrošinātos par to pateikt atklātu vārdu.<br />
11] Bet atceries tagad vienu mūžam patiesu Dievu, kas Pats ir gaisma un mūžīga nemainīgākā patiesība<br />
un neļauj ar sevi tirgoties; ko Viņš reiz teiks tādiem kalpiem, kāds esi tu?!<br />
12] Patiesi, neviens no jums nepaliks nesodīts! Vai jūs tagad ticat vai neticat, tad tomēr aiz kapa<br />
vārtiem ir liela viņpasaule, kur katram tiks sīki atlīdzināts pēc viņa rīcības!<br />
13] Man tas nav nezināms; jo es to esmu meklējis un arī atradis. Mana mūžīgā dzīvība ir manās rokās<br />
un, ja tas būtu iespējams, es par to atdotu tūkstots dzīvības, ja es to sev nevarētu iegūt citādi, kā par<br />
šo maksu.<br />
14] Bet man tā ir, un mūžīgā dzīvība man ir mācījusi nicināt miesas dzīvību un to tikai tikdaudz<br />
277
Change language