Views
2 months ago

1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

Jānis liecināja un

Jānis liecināja un runāja: “Tas ir tas, par Kuru es esmu teicis: Viņš bija pirms Manis un nāk pēc Manis. Es neesmu vērts Viņam atraisīt kurpju siksnas!” 10]Es dzirdēju šo liecību no sprediķotāja tuksnesī un kļuvu grūtsirdīgs, aizgāju prom un mājās to atstāstīju savai sievai un bērniem un viņi ļoti brīnījās par to, ka stingrais sprediķotājs devis par kādu cilvēku šādu liecību! 11] Jo ar sprediķotāju bija grūti runāt, un, kad viņš runāja, viņa vārdi bija skarbi, un viņš nesaudzēja nevienu, vai tas bija farizejs, priesteris vai levīts; visiem uz dzīvību vai nāvi vajadzēja pārlēkt pār viņa mēles aso zobenu! 12] Bet, kad nāca Tas, Kas nu ir Kungs pār mums, tad Jānis bija pazemīgs un runāja tik maigi, kā te cīrulis dzied savu pavasara dziesmiņu. Īsi sakot, mana ģimene manam stāstam tikko ticēja, jo viņi pārāk labi zināja, kā Jānis parasti mēdza runāt. 13] Bet pēc divām dienām, agri no rīta, es gāju pie sava dienas darba, sēdēju zem koka un laboju savus zvejas rīkus. Tad Tas, par Kuru Jānis deva maigo liecību, dažu, kas Viņam jau sekoja, sabiedrībā, pienāca pie manis, sauca mani pie vārda un lika man Viņam sekot. Un kad es brīnījos, kā Viņš mani pazīst, kur es Viņu iepriekš tak nekad neesmu redzējis, tad Viņš teica: “Nebrīnies pa to tik ļoti, jo Tu redzēsi vēl ko lielāku! No šī brīža tu virs Cilvēka Dēla redzēsi atvērtas debesis un eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam!” 14] Un redziet, ko Kungs man toreiz teica, tas šeit brīnišķi piepildās! Visas debesis stāv atvērtas un eņģeļi nokāpj un kalpo Viņam un mums visiem. Kādu lielāku pierādījumu mums par Viņu vēl vajag, ka vienīgi Viņš ir Tas, Kuram pēc apsolījuma, kas sākot no Ādama līdz mums ir ticis darīts zināms visiem Izraēlas bērniem, te jānāk?! Bet tādēļ es arī Viņu turu par vēl vairāk, nekā vienīgi Mesiju! Viņš ir — “ 15] Te Es viņa runu pārtraucu un saku: “Mans mīļais draugs un brāli, pagaidām tikai līdz šai vietai un ne tālāk! Tikai tad, kad jūdi šo miesu paaugstinās, tad pavisam atklāti tu runā visu, ko tu par Mani zini, bet ātrāk nē; jo cilvēki tam vēl nav gatavi!” 16] Nātānaēls ar to apmierinājās, bet tomēr vēl skaidri nesaprata, ko Es domāju ar Manas miesas paaugstināšanu, un daudzi domāja, ka Es Jeruzalemē uzkāpšu Dāvida tronī. Bet virspriesteris labi saprata, ko Es domāju ar Manas miesas paaugstināšanu; bet viņš klusēja un noskuma. Bet Es viņu mierināju un darīju uzmanīgu uz to, ko Es šajā ziņā jau iepriekš biju ar viņu runājis, un viņš atkal kļuva līksms un savā sirdī Mani slavēja! 17] Kaut tagad jau bija saskatāma rīta ausma, neviens nejuta kādu nogurumu vai miegainību, jo visi jutās tik spirgti kā nekad iepriekš, pat pēc vislabākā miega. Tādēļ arī visi lūdza Mani, vai viņi šo dienu nedrīkstētu pilnīgi pavadīt pie Manis. Un Es šādu viņu dievbijīgu vēlēšanos uzklausīju. OTRĀ DIENA ZIHARĀ 52. Kungs ar virspriesteri pārrunā pēdējā ģimenes dzīvi. Mātes Marijas tērps. Virspriestera ģimenes apmelošana. Jonaela bēdas. Kunga mierinošie vārdi un liecība par pasauli. 1] Bet virspriesteris piecēlās un lūdza Mani, teikdams: “Kungs, kur Tu mums vēl parādīji lielo žēlastību, palikt pie mums arī visu šo dienu, kā tad būtu, ja tu ar Taviem mācekļiem, kā arī kopā ar visiem citiem, kas Tev tic, vēlētos apmeklēt tuvākās apdzīvotās vietas, kuras ir tikai trīs? Varbūt mēs tur tomēr atrastu ļaudis, kuri, ja viņi Tevi redzētu un dzirdētu, Tev ticētu.” 2] Es saku: “Viņu dēļ nē, bet tevis dēļ jā! Tev tas dara prieku un Es tev šādu prieku labprāt gribu sagādāt. Bet tev ir arī sieva un bērni; vai tu arī viņus negribi stādīt Man priekšā? Kur viņi ir un cik viņu ir?” 3] Nedaudz apmulsis, virspriesteris saka: “Kungs, man ir mīļa sieva, kas, līdzīgi man, ir jau diezgan gados, un ir arī septiņi bērni, bet diemžēl tikai meitenes no divpadsmit līdz divdesmit vienam gadam. Bet Tu zini, ka izraēlietim tas nedara godu, ka viņam nav neviena vīriešu kārtas pēcnācēja, un tā — ak, Kungs, esi pacietīgs ar manu vājo vietu! — es neiedrošinājos parādīties ar manām tikai sieviešu kārtas ģimenes loceklēm! 4] Bet ja Tev, ak, Kungs, tomēr būtu patīkami, tad es gan vēlētos Tev lūgt, pie izdevības doties ga- 70

ām arī manai mājai, kur es tad Tev pievestu savas sievietes. Bet šeit tas diezin vai pieklātos; jo redzi, man gan visa ir pietiekami un es ar savu ģimeni pieticīgi varu te dzīvot, bet ar apģērbu izskatās diezgan trūcīgi. Mājai un tās darbiem visas ir pietiekami apģērbtas; bet, lai parādītos kādā sabiedrībā, kā šī šeit, viņas tomēr kā virspriestera ģimene izskatītos pārāk nabadzīgas. Un tā es domāju, ka katrā ziņā būtu labāk, ka viņas tomēr paliek mājās, kur viņas nav pakļautas pasaules izsmieklam un savai iedzimta ārišķībai. Un ir labi, ka viņas ar pasauli nāk, cik iespējams, mazākā saskarē; jo pasaule vienmēr ir un paliek ļauna!” 5] Es saku: “Es gribu darīt, kā tu to vēlies; bet tad tikai lai viņas visas iet kopā ar mums! Bet par viņu miesas labāku apģērbu tiks jau gādāts tā, ka viņas pavisam labi iederēsies mūsu sabiedrībā! Bet tas, ka tu, cik iespējams, viņas atturi no pasaules, tas no tevis ir ļoti labi un gudri, tomēr mūsu taču noteikti ne pasaulīgā sabiedrība arī viņām būtu gluži noderīga. 6] Aplūko Mariju, Manas miesas māti! Viņa ir tērpusies tīrā baltā veļā un virs tās valkā pavisam ikdienišķu zilu priekšautu, un viņa ir pietiekami labi apģērbta! Virs galvas viņa parasti nes četrstūrainu saulessargu, kā visas citas sievas, kas Man ir sekojušas no Galilejas un Jūdejas, un tieši tādas viņas mūsu sabiedrībai ir vislabāk piemērotas! Bet tas nu nav svarīgi; šodien arī tavai sievai un tavām meitām jāatrodas mūsu sabiedrībā!” 7] Viens no samariešiem saka: “Tas viss būtu labi un pareizi! Kas attiecas uz mani, es gan neesmu nekāds liecinieks; bet es nu saku to, ko es no dažādiem šī apvidus cilvēkiem esmu dzirdējis, — bet jūs tomēr varat darīt, kā jūs gribat. Tomēr dzirdamas baumas, ka četras vecākās meitas, kad virspriestera nav mājās, nakts laikā tiekot redzētas uz ielas, un, tā kā viņas esot ļoti skaistas, tad viņas no miesaskārīgiem kalpiem ņemot naudu un ļaujot sevi piegulēt! Tātad slepenībā tādas tenkas klīst! Bet, kas attiecas uz mani, man par to nav nekāda apliecinājuma! Bet es tikai domāju tik daudz: ja šai jaunajai mācībai pie vēl ļoti daudziem neticīgiem šeit jāieviešas, tad aplamo valodu dēļ būtu ieteicamāk neuzņemt sabiedrībā vismaz četras vecākās! Jo tu, brāli Jonael, zini, cik mūsu ļaudis ir aprobežoti un ļauni cietsirdīgi, un stingri ticībā. Ja viņi nu ko tādu ierauga un dzird, tad ar tādiem ļaudīm Pats Jehova vairs neko nepanāks! Bet tas ir tikai mans nenoteicošais padoms, tikai mūsu tautas acīm redzamā ļaunuma dēļ, lai labai lietai nebūtu jācieš nekādus zaudējumus!” 8] Tad virspriesteris kļūst pavisam noskumis un saka: “Kungs, ja es savu meitu audzināšanā būtu bijis tikai nedaudz vienaldzīgs un nevērīgs, tad, ja man kaut ko tādu vajadzētu dzirdēt, tas tad diezin vai mani skumdinātu; bet es zinu, ka pie manu meitu audzināšanas netika palaists garām nekas, kas vajadzīgs viņu prāta un sirds izglītībai, un uzdrošinos dot svētāko zvērestu, ka katra mana meita vēl ir tik tīra kā zieds Jehovas kalnā! No kurienes tad šāda apkaunojoša neslavas celšana?!” 9] Es saku: “Mans mīļais brāli Jonael, neiztaisi par to neko! Ja tavas meitas ir tīras MANĀ priekšā, tad tas lai tev ir pilnīgi pietiekami! Jo pasaule ir pilnīgi velna un tātad caur un caur slikta! Vai tu jebkad esi dzirdējis, ka no ērkšķiem ir ievāktas vīnogas un no dadžiem vīģes?! Es jau sen to zināju un tādēļ arī pie kalna vērsu uz to uzmanību līdzībā par skabargu tuvākā acī! Un redzi, šī līdzība daudzus no kalna padzina; jo viņi pamanīja, ka Man prātā bija viņi. 10] Bet Es tev saku: “Tieši tagad tavas meitas pavisam noteikti ies ar mums, un Es iešu viņu vidū! Jo, kas te reiz ir velna, tam arī jāpaliek velna, ja tas nekad negrib ļauties atgriezties! Bet nu tūlīt dodamies ceļā! Es tavai sievai un meitām jau visu darīju zināmu; viņas mūs jau sagaidīs. 53. Ziharā. — Pētera sajūsmas pilnā liecība Dieva Dēlam un skarbais spriedums par neticīgo galilieti. Galilieša spriedums par Jēzu un Viņa mācekļiem. Pētera godīgā atbilde. Eņģelis un Kungs tiesā meli un ļauno apmelotāju. Mocītājs gars kā bendes kalps. Ļaunā galilieša grēku izpirkšana. 1] Ceļā Sīmanis Pēteris pēkšņi saka: “Tagad aiz skaidriem brīnumiem pēc brīnumiem man sāk pilnīgi reibt galva! Nē, kas vēl tagad neatzīst, ka šis Jēzus no Nācaretes ir patiess iemiesots Jehovas Dēls, tam vai nu vajag būt sistam ar desmitkārtīgu faraonisku aklību, vai arī viņš ir pilnīgi miris! Tikai caur Vārdu slimie top pēkšņi pilnīgi izdziedināti, aklie redzīgi, kurlmēmie dzirdīgi un paralizētie staigā, un, kuri ir nedziedināmi spitālīgi, kļūst tik tīri, it kā viņi nekad nebūtu grēkojuši! 2] Pie visa tā vēl atveras debesis un visbrīnišķīgāko eņģeļu pulki steidzīgi lidinās lejup un kalpo mums, un izturas ar mums tā, it kā viņi jau kopš pirmo cilvēku rašanās Zemi nekad nebūtu atstājuši; 71

1
-1 -
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1