1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

atkal gribu uzcelt, kā es uzcēlu Irhaelas namu. Bet šim nolūkam senais nams nav vajadzīgs, pietiek ar šo
apvidu pie kalna pakājes. Turklāt šeit ir vairāki soli un galdi, kas labi kalpos rakstītājiem. Tātad atveriet
savas acis, ausis un sirdis un sagatavojieties, jo nu jūsu acu riekšā notiek tas, par ko pareģoja pravietis
Jesajs!”
16] Matejs saka: “Kungs, mēs esam gatavi Tevi uzklausīt.”
17] Tagad sākas pazīstamais Kalna sprediķis, kas pavisam labi izlasāms Mateja Evaņģēlijā 5 nodaļā
6. un 7. pantā. Bet šis sprediķis ilga aptuveni trīs stundas, jo rakstītāju dēļ Es šoreiz runāju lēnām.
40. Ziharā. Tā laika priesteri kritizē Kalna sprediķi. Atklātais priesteris ar
savas kritikas turpinājumu vēršas pie Kunga. Kunga padoms, ka nav jāaptver
līdzības, bet gan Viņa runas gars.
1] Bet, kad sprediķis bija galā, daudzi šausminājās, sevišķi priesteri, un daži no viņiem teica: “Kas
te var kļūt svētlaimīgs?! Mēs, rakstu mācītāji, tomēr arī sprediķojam taisnīgumu un taisnību, kā reiz
Mozus no kalna tautai pasludināja likumus. Bet tas viss bija kā rasa un maiga vēsmiņa pret šo stingro
Mācību un visvarenāko sprediķi! Te gan, protams, pret šādu Mācību tikko var ko iebilst; bet tā reiz ir
par asu, un cilvēkam būs grūti spēt pie sevis to izpildīt.
2] Kas var mīlēt savu ienaidnieku, kas darīt labu tam, kurš kādam dara ļaunu; kas var svētīt to, kas
kādu ienīst un par visiem nerunā neko citu, kā tikai ļaunu?! Un, ja kāds no manis grib ko aizņemties,
tad man no viņa savas ausis nav jānovērš un viņa runai nav jāaizslēdz sava sirds, kaut gan es skaidri
redzu, ka tas, kas aizņemas, aizņemto nekad nevarēs atmaksāt?! Ak, tā ir aušība! Ja sliņķi un slaisti to
uzzinās, vai viņi tūlīt nenāks pie pārtikušiem, lai no viņiem tik ilgi aizņemtos, kamēr viņiem kas būs?!
Ja viņi tādā veidā, un, proti, nekas nav vieglāk, kā tas, nabagiem, kas aizdoto nekad nevar atkal atmaksāt,
visu ir aizdevuši, un beigās pašiem nekā vairs nav, tad jājautā, kas turpmāk kaut ko strādās un no kā
nabagi varēs aizņemties?
3] Ir pavisam skaidrs, ka ar šādas mācības, kas ir pret visu cilvēcisko attiecību dabu, ievērošanu, pasaulei
drīzā laikā vajadzētu palikt par tuksnesi. Bet, ja pasaule ir tuksnesis, no kurienes tad cilvēki ņems
kādu izglītību? Ja nevienam cilvēkam nebūs līdzekļu, lai uzturētu izglītības iestādes, tām visām neizbēgami
vajadzēs pārtraukt eksistēt.
4] Tādēļ šī Mācība nekādā ziņā nav pieņemama! Sliktiem cilvēkiem un labo cilvēku ienaidniekiem
vajag tikt pārmācītiem, un, kas man sit pļauku, tam vajag saņemt atpakaļ, mazākais, divas, lai turpmāk
viņam pārietu patika man vēlreiz pakalpot ar pļauku. Nolaidīgu parādnieku ieslēgšu kādā darba tornī,
lai viņš mācās strādāt un turpmāk kā strādīgs cilvēks savu maizi nopelna ar savu roku čaklumu, un dāvanas
lai lūdz tas, kas ir pavisam nabadzīgs, un tās viņam netiks atrautas! Tas ir sens, bet labs likums,
zem kura var pastāvēt cilvēku sabiedrība. Bet šie likumi, ko mums nu deva šis iespējamais Kristus, cilvēciskai
dzīvībai ir pārāk nepraktiski, un tādēļ neiespējami tos pieņemt.
5] Bet par visu citu, lai cik neprātīgi tas skan, es vēl neko negribētu teikt, bet piedāvātā pašsakropļošanās
pie iespējamām apgrēcībām caur paša locekļiem un pie tam arī piekodinātās acīm redzamās
slaistīšanās, pēc kuras nevienam ne par ko nav jārūpējas, bet gan vienīgi nepārtraukti jāmeklē Dieva
Valstība, viss pārējais tiks dots no augšienes?! — Ļausim šo lietu uz pāris mēnešiem tikai nedaudz pārbaudīt.
Visu šo laiku cilvēkiem nekam nav jāpieskaras un jāstrādā, un redzēs, vai viņiem mutē iepeldēs
ceptas zivis!
6] Un cik muļķīga, beidzot, ir pavēlētā sevis sakropļošana pie locekļa apgrēcības! Liksim, lai kāds
ar asu cirvi viņa labā rokā nocērt un aizmet viņa kreiso roku; bet ko viņš tad darīs, ja pēc tam viņu apgrēcinātu
labā roka, — kā viņš to tad sev nocirtīs, un kā acis izraus un beigās bez rokām nocirtīs viņu,
iespējams, vēl apgrēcinošās kājas?! — Ak, lai es atgriežos mājās ar tādu mācību! Tā jau krokodilam būtu
par sliktu, kur vēl cilvēkam! — Tikai nedaudz apdomā sekas, un vajag ar rokām aptvert to, ka tāda mācība
nevar būt nekas cits, kā senjūdu fanātisma sekas!
7] Un, ja no debesīm nāktu visi eņģeļi un mūžīgas dzīvības sasniegšanai cilvēkiem mācītu šādu ceļu
un šādu līdzekļu pielietošanu debess iemantošanai, tad tādiem muļķīgiem skolotājiem jātiek no pasaules
aiztriektiem, lai grauž savas muļķīgās debesis! — Tikai konsekvences trūkums! — “Zobu pret zobu”
un “Aci pret aci” Viņš atrod par netaisnīgu un nežēlīgu, sludina lielāko lēnprātību un pacietību, visiem
zagļiem pat atver vārtus, pie kam Viņš saka: “Kas no tevis prasa svārkus, tam piedod klāt vēl mēteli!”
58