1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

cieši gulēja gāja ārā un pie sevis apsvēra, kas viņam jādara, lai izjauktu veciem viņu ļauno plānu. Viņš
domāja: “Ja tikai es varētu nokļūt pie šī brīnumvīra, tad es tad viņam jau varētu dot pareizu norādījumu,
kā viņam tas jādara, lai no maniem kolēģiem netraucēti uzsāktu savu. dziedināšanu. Bet kā pie viņa
nokļūt? Uztrauktie ļaudis ielenkuši māju un, kā es pamanu, jau tiek atvesti un atnesti slimnieki. Rīt būs
liela drūzma un nevarēs pie kļūt klāt. Bet es zinu, kas man darāms! Es tagad eju pie ļaudīm un viņiem
saku tieši, kā es domāju un rādu viņiem, ka es pats esmu veco naudas fanātiķu ienaidnieks un man tam
brīnumvīram vajag ko atklāt, citādi viņš gan diezin vai varēs izvest savas dziedināšanas! Ja ļaudis grib
man to atļaut, tad ir labi, un ja viņi negrib man to atļaut, nu, — tad es tomēr esmu paklausījis savas
sirds dziņai.”
8] Ar tādām domām viņš atkal dodas pie tautas, kas Mēness gaišajā gaismā pazīst viņiem zināmo
jauno rabīnu.
9] Grieķi, kuri senāk arī bija jūdi, viņam tūlīt nāk pretī un pavisam skarbi viņam jautā, ko viņš šajā
laikā te meklē, un vai viņš neesot spiegs. Bet viņš laipnā, draudzīgā tonī saka: “Mīļie vīri un draugi!
Manu miesu gan arī sedz farizeja tērps un, kā jūs zināt, es patiesi esmu farizejs: jo kā bagāta Jeruzalemes
nama pirmdzimtajam man tak vajadzēja kļūt tam, ko gribēja mani apzinīgie vecāki. Un tā ārēji es gan
esmu farizejs; bet sirdī vēl mazāk kā jūs visi, kaut gan tagad jūs esat grieķi.
10] Mans nodoms un iemesls ir pavisam vienkāršs; jūs tikpat labi kā es pazīstat manus kolēģus un
zināt, kādas tiesības viņi visi sev piesavinās. Viņi ir teologi un neviens cits no rakstiem neko nedrīkst
saprast kā vienīgi tikai viņi, kaut gan, starp mums runājot, viņi visu citu varbūt labāk saprot, kā tieši
rakstus; bet viņi tam ir no tempļa iecelti un tādēļ izmanto viņu iedomātās tiesības, un jūs pret to neko
nevarat panākt.
11] Tāpat viņi ir arī ārsti un tādēļ necieš, ka te nāktu kāds svešinieks un caur savu mākslu samazinātu
viņu ienākumus; arī uz to viņi ir no tempļa priviliģēti un prot par savām tiesībām cīnīties un jūs
pret to neko-nevarat darīt un panākt.
12] Tāpat sevišķos no Mozus noteiktos gadījumos viņi ir arī viņu padoto tiesneši un kungi pār dzīvību
un nāvi, un tādas tiesības var pielietot kā, kad un pie kā viņi tikai grib un pie tam nenes nekādu
atbildību; tikai reizi gadā viņiem jāiesūta saraksts un parasti viņi tiek slavēti, ja līdzās ikgadējiem nomas
maksājamiem kurus viņi samaksājuši templim par sinagogām un skolām, iesūtījuši skaita ziņā lielu to
notiesāto sarakstu, kurus viņi ir sodījuši.
13] Jo visi še amati jau sen tiek no tempļa vai nu uz visu mūžu nopirkti vai iznomāti; mēs šeit esam
tikai nomnieki, un es tikai apakšnomnieks.
14] Es jums saku, kāda sinagoga vai skola templī maksā daudz naudas! Un lai templis tās var pārdot
par jo lielāku naudu, viņi no tempļa tiek priviliģēti ar visādām reģistrētām tiesībām, kuras tad tāds
nomnieks, kuram likums ir viņa priekšrocības, tās tik viegli neļauj mazināt.
15] Protams, tikai tad var kļūt par kādas sinagogas vai skolas nomnieku, ja pirms tam zem visādiem
bargiem zvērestiem templī tiek iesvaidīts par farizeju; bet ja reiz ir farizejs, tad vairs nav viegli
iespējams nebūt farizejam.
16] Un redziet, kaut gan īstenam jūdam pār tādām krāpšanām no tempļa puses būtu jānospļaujas,
tad tomēr tās reiz pat no valsts ir atzītas un sankcionētas, un jūs pret to neko nevarat darīt. Es jums varētu
teikt vēl vairāk, bet pietiek, lai jums mazākais, tik daudz paskaidrotu, kādas tiesības ir farizejiem,
pret ko ar varu pagaidām, diemžēl nekas nav panākams.
17] Ja labas lietas dēļ es vecos atriebties kāros kolēģus nebūtu nomierinājis, tad jūs jau tagad atrastos
ļoti fatālā stāvoklī, jo viņi jau gribēja sūtīt uz Kapernaumu pēc leģiona zaldātu un visu māju nodot
tiesai! Es tātad esmu jūsu draugs un nevis ienaidnieks un vēl mazāk kāds viltīgi naidīgs spiegs! Tikai
nepadariet mani tādēļ par nodevēju! Bet ja labs padoms no manis jums nešķiet kas pārāk slikts, tad visā
pacietībā uzklausiet mani!”
18] Tie trīs saka: “Šķiet, tev ir krietna sirds; tad runā un saki, kas mums jādara! Bet neiedrošinies
mūs piekrāpt un mānīt; jo tā ko tu samaksātu ar savu dzīvību!”
19] Jaunais farizejs saka: “Man no tā nav bail, un, ja man būtu simts dzīvību, es tās visas jums atdotu
par patiesību, ka es to domāju pavisam godīgi! Un tā uzklausiet mani: Jūs tātad nu zināt, ka farizejiem
īstenībā nav svarīgs nekas cits, kā tikai viņu nomas ienākumi. Ejiet pie viņiem un neslēdziet
ar viņiem nolīgumu, ka jūs samaksāsiet par to, ka brīnumārsts rīt drīkst dziedināt šīs apdzīvotās vietas
slimniekus un vecie naudas mākleri bez kādas kautrēšanās dos jums tam piekrišanu; un ja jūs nevarat
220