1. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 1. grāmata

mudinās visādai darbībai, lai Es viņu vai nu iegūstu, vai izraugos pareizu ceļu, lai uz visiem laikiem
viņu padarītu Man nekaitīgu; bet līdzās kādam vienaldzīgam draugam Es Pats kļūstu inerts, un, ja Mani
skartu grūtības, vai kūtrais draugs Man būtu noderīgs?!
20] Tādēļ arī kūtrs reģents ir sērga tautai, jo tad tautas gars satrūd un cilvēki kļūst tikai par barojamiem
vēršiem un nastu ēzeļiem! Bet enerģisks un pat tirānisks reģents tautu dara dzīvu un visi ir darbīgi,
lai tikai nekristu kādā sodā; un ja kāds tirāns rīkojas par traku, tad tautas masas beidzot sacelsies un
no sava mocītāja atbrīvosies.
21] Es nu domāju, ka esmu pietiekami runājis par darbīguma vērtību un esmu pārliecināts, ka jūs
visi šo mācību esat sapratuši. Tādēļ, ja kāds grib un sevī jūt vajadzību pēc miera un atpūtas, tad lai sameklē
sev guļas vietu; bet kas grib kopā ar Mani palikt nomodā, tas lai paliek šeit!” Te visi saka: “Kungs,
ja Tu paliec nomodā, kā lai mēs te varētu gulēt?! — Tikai mātei Marijai, šķiet, vajadzīga miesas atpūta,
un tā Tu gan varētu viņu sūtīt gulēt.”
22] Bet Marija, kaut gan viņa kādā atpūtas krēslā aiz manis viegli snauda, tomēr šos vārdus dzirdēja,
piecēlās un visā draudzībā runātājam teica: “Draugs, kas tu parasti runā visu tavu līdzmācekļu labā,
es tev saku, ka tavas rūpes par mani ir nedaudz liekas. Kunga labā es gan jau esmu pavadījusi simtām
nakšu bez miega, un es vēl dzīvoju — un vēl daudzas pavadīšu bez miega un, ja tā ir Viņa griba, tādēļ
nezaudēšu dzīvību! Tādēļ jūs visi nerūpējieties par mani; pietiek, ja tas Viens mani atceras!
23] Bet tas, kam bija teikti šie vārdi, bija Toms. Bet viņš piegāja pie Marijas un lūdza viņu, lai tā
viņa labo nodomu neuzņem nelabvēlīgi. Bet Marija viņu nomierināja un bija ļoti priecīga par viņa rūpēm
par viņu, un Tomam atkal kļuva viegli ap sirdi, un viņš pavisam apmierināts tūlīt atkal ieņēma
savu vietu.
24] Uz kādu laiku nu iestājās klusums. Neviens nerunāja ne vārda, jo visi par dzirdēto nu daudz
pārdomāja un izteikto patiesību atrada vienmēr gaišāk un gaišāk mirdzošu.
25] Tikai Matejs pēc kāda laika pie sevis teica: “Rīt, dienai austot, šī mācība par darbīgumu un atpūtu,
cik labi vien tas ies, tiks uzrakstīta uz īpašas, tikai šai mācībai atvēlētas plākses; jo šī ļoti svarīgā
mācība ne par kādu cenu nedrīkst pasaulei iet zudumā.” Un kad drīz pēc tam sāka aust diena, Matejs arī
turēja savu vārdu, un tad šī mācība tika ilgi saglabāta un caur Jonaelu un Jairutu aiznesta uz Samariju,
bet ar laiku tika ļoti sagrozīta, un tādēļ arī gāja bojā. Bet cik ilgi tā vēl bija, tā tautā bija zināma zem nosaukuma
“Nakts Sprediķis.”
222. Tie pieci farizeji no Betlēmes mazgā Kungam kājas. Īss dzīvības Evaņģēlijs.
1] No rīta pie Manis atnāca tie pieci farizeji, pēc viņu parašas ļoti pieklājīgi sveicināja Mani un Manus
mācekļus un vēl Man parādīja sevišķu godu caur to, ka viņi Man jautāja, vai es viņus turētu par cienīgiem,
ka viņi Man mazgātu kājas.
2] Jo Betlēmē vēl bija kāds sens goda parādīšanas paradums, ka vai nu mājas tēvs saviem viesiem,
vai kā pretēju goda parādīšanu, kāds pirmais no viesu skaita nākamā rītā mājas tēvam mazgāja kājas.
Tādēļ arī Es tiem pieciem farizejiem atļāvu Sev mazgāt un noslaucīt kājas.
3] Tikai pēc šīs darbības tie pieci farizeji man jautāja, teikdami: “Patiesi, nepatveramais lielais Meistar!
Saki mums tomēr tikai nedaudz no veida, kā tas ir, ar kā palīdzību tu panāc šādu nekad nedzirdētu
izdziedināšanu? Ka tu to — vispār runājot — acīmredzami veic caur Dieva spēku, par to gan nav šaubu;
bet kā un kādā veidā tādā nedzirdētā pilnībā, tas ir cits jautājums. Tikai par to — ja tu mūs tikai daļēji
turi par tā cienīgiem — dod mums kādu mājienu un tad mēs, ļoti apmierināti, dodamies no šejienes
atkal uz Betlēmi.
4] Es saku: “Ja arī Es jums vēlētos to teikt, tad jūs tam tomēr neticētu, jo arī pār jūsu acīm karājas
trīskārtējā Mozus sega, lai jūs nespētu pamanīt, kas ir tas, Kas nu ar jums runā! Ja jūs Viņu pazītu, tad
tādu jautājumu neuzstādītu; bet, tā kā jūs Viņu nepazīstat, tad jūs jautājat tā, kā jūs jautājat.
5] Bet, ja arī Es jums dotu pareizu atbildi, tad jūs to tomēr nepieņemtu. Jo jūs gan redzat to, kas ir
un notiek pasaulē; bet kas te attiecas uz Garu, tā valstību un darbību, tas jums ir svešs, un tādēļ jūs arī
nevarat aptvert un sajust, kas te ir Dieva Valstības esamība un darbība cilvēkā.
6] Bet tagad ejiet un nožēlojiet jūsu daudzos grēkus, tad jūs pamanīsiet, ka pie jums ir tuvu pienākusi
Dieva Valstība.
7] Mīliet Dievu no visa spēka un pielūdziet Viņu garā un patiesībā; bet mīliet arī jūsu tuvākos, na-
269